No 16. novembra līdz 2. decembrim Ērgļu saieta nama Tradīciju zālē būs skatāma Ērgļu saieta nama Tautas Lietišķās mākslas studijas “Ērgļi” audēju un nu arī studijas dalībnieces un gleznotājas Sandras Valaines izstāde “Vertikāle”.
Sandra Valaine pati par saviem darbiem saka: "Gleznās ir Latvijas koki, kas ir kā vēstneši starp zemi un debesīm… Kā krāsaina vertikāle uz augstumiem ved arī latviešu tautastērpu brunču svītras. Aušana un gleznošana ir tik tuvu stāvošas, jo abas ļauj priecāties par krāsu burvību un aizmirsties no ikdienības."
Sandras ikdiena šobrīd rit Mārcienā, kur viņa pārcēlusies uz dzīvi no Lubānas. Savukārt par skolotāju Sandra turpina strādāt Lubānas mākslas skolā. Radoša vispārākajā pakāpē – auž, filcē, gatavo svilpauniekus, organizē radošās darbnīcas bērniem un pieaugušajiem, glezno, veic dažādus dekoratīvos darbus. Lubānā pandēmijas laikā piedzima Sandras "Šķūnīšu māksla". Madonas novada bibliotēkā ne tik sen skatījām Sandras personālizstādi "Šķūnīša māksla ienāk pilsētā". Toreiz skatītājus priecēja pārsvarā vistām veltītā tematika. Arī Mārcienā vairākkārt bijusi aplūkojama autores glezniecība – ar savu darbošanos Sandra iekrāso pagasta dzīvi jo koši. – Mūsdienu Latvijā saistībā ar tik daudzām pamestām ēkām Šķūnīšu mākslas koncepcija ir viegli īstenojama, – pasmaida allaž asprātīgā māksliniece.
Uz aušanas studiju Ērgļos Sandra dodas aust gandrīz gadu. – Studiju vada bijusī lubāniete Rudīte Platā, kas savulaik man iemācīja šo arodu. Vienmēr bijis prieks ar Rudīti sadarboties, un, uzzinot, ka viņa vada studiju Ērgļos, ziemas garajos vakaros devos turp, – komentē Sandra Valaine. – Tā kā mans hobijs ir arī gleznošana, nospriedām, ka varam sarīkot interesantu izstādi. Tajā būs studistu noaustie tautiskie brunči ar vertikālajām līnijām un desmit manas koku gleznas. Ērgļu studijā esmu noaudusi arī divpusējās segas, šobrīd aužu galdautu un lakatu, mēs aužam arī somiņas, pirts dvieļus un brunčus.
Otro gadu Sandra Valaine ir arī Madonas kultūras nama tautas mākslas studijas dalībniece.
– Tur man ir domubiedri, jaunas iepazīšanās, no katra varu kaut ko mācīties, – neslēpj gleznotāja.
– Ziemas sezonā gleznoju studijas telpās, pa vasaru, pavasarī un rudenī – mājās un plenēros. Mana mīļākā krāsa ir zaļā, bet plenēri parasti ir vasarā, kad visapkārt ir zaļš. Tad gleznoju bez šīs krāsas – ar rozā un lillā toņiem. Cik krāsaini būsim paši, tik krāsains būs arī mūsu novembris. Kaut piekrītu viedoklim, ka pelēkā tāpat ir skaista krāsa, jo uz tās viss izceļas.
Interesanti pieminēt, ka Sandras Valaines darbu izstāde kopā ar madonietes Ritas Zepas gleznām šobrīd izlikta arī Pļaviņu kultūras centrā. – Tur ir dažādas gleznas, kas būs skatāmas visu novembri, – raksturo autore. – Abas ar Ritu vienā laikā kļuvām par sievasmātēm un nospriedām, ka tas dzīvē ir ļoti labs laiks – bērni ir lieli, meitas ir izdotas pie vīriem, un pašas varam gleznot. Šai izstādei devām nosaukumu "Sievasmātes glezno".
10.11.2023.