Aizvadītajā Leģendu naktī mūsu reģionā krāšņi pasākumi notika divās vietās — Cesvaines pilī un Varakļānu muižas pilī.
Grāfa M. Borha 270 gadu jubilejas prezentācija, mākslinieces Ineses Jakobi tekstīliju izstādes "Logi" un pils neapdzīvoto telpu atklāšana bija galvenie akcenti Varakļānos.
Apmeklētāji novērtē jaunumus pilī
– Cilvēku pieplūdums bija diezgan labs, esam priecīgi, jo Leģendu nakts norises Varakļānos apmeklēja 195 interesenti, – laikrakstam stāsta Varakļānu novada muzeja vadītāja Terese Korsaka. – Varakļāniem tas ir labs rādītājs, kaut salīdzinoši ar Muzeju nakti, kas notiek pavasarī, skaits ir par simts apmeklētājiem mazāks.
Esam pateicīgi visiem, kas mūs atceras un atbalsta. Varakļānu muižas pilī Leģendu nakts norisinājās devīto reizi. Jaunums bija tas, ka apguvām jaunas telpas. Augštelpas ilgus gadus stāvēja neapdzīvotas. Laika trūkuma, naudas apsvērumu un darbaspēka dēļ nebijām likuši tās lietā. Liels knipis nāca no mākslinieces Ineses Jakobi puses, jo, viesojoties Tekstilmākslas asociācijas izstādes noslēgumā, viņa ieraudzīja šīs telpas un izvēlējās savai izstādei. Māksliniece deva mums grūdienu telpas sakārtot, melnām mutēm pacīnījāmies un telpas atvērām apmeklētāju apskatei. Ineses Jakobi izstādes viena daļa ir arī bēniņos. Apmeklētājiem izstāde ļoti patīk, atsauksmēs ierakstīts, ka viņas darbi valdzina, aizrauj izdoma un darbu iederība tieši šajā vietā. Tagad jau domājam, ka te pastāvīgi varētu būt kāda izstāde. Neapdzīvotajās telpās ir skandināvu veida sienas gleznojumi, ir laba aura, tekstilmāksla tajās ļoti iederas, un mums jau ir netīšas domas, ko nākotnē tur varētu izveidot.
Ineses Jakobi audumu māksla
– Man jau patīk apgūt jaunas telpas, jo katrā vietā darbiem rodas cits konteksts. Gribēju arī pati apskatīties uz audumiem, kas tapuši šogad, – "Staram" saka Inese Jakobi. – Tā ir iespēja pārbaudīt savas idejas, pārliecināties ar svaigu aci, kas no visa ir iznācis. Kā vienmēr mani darbi ir līdzīgi pierakstiem, tā ir reakcija, kā uztveru pasaulē notiekošo. Šogad tapa viens apjomīgāks darbs, kuram atļāvos uzlikt garu nosaukumu – "2023. gada kaimiņu logs". Būtībā mēs visi cits citam esam kaimiņi. Izejas materiāls, ar ko strādāju, ir humpalas, to uztveru kā tādu pasaules asinsriti. Katrai lupatiņai ir savs stāsts. Kāpēc tā tiek ražota? Kāpēc tiek pirkta, un kāpēc cilvēks ko tādu velk mugurā? Es to nezinu, tikai redzu materiālu, kas apdrukāts ar miroņgalvām. Tas liecina par cilvēkiem – kādi tie ir visos platuma grādos. Valda globālais sajukums, kuram pakļaujas, protams, ne visi, bet lielas masas gan. Ir 20 procenti, kas notikumus veido un 80 procenti, kuriem ir izvēle, kam pieslieties.
Grāfa Borha jubilejas zīmē
Tā kā grāfam Mihaelam Borham šogad apritēja 270 gadu jubileja, Leģendu nakts apmeklētājiem muzeja darbinieki bija sagatavojuši prezentāciju un lekciju par grāfu. – Vietējā avīzē rakstījām par grāfa dzīvi un darbību, tāpat par viņa saraksti ar ievērojamākajiem 18. gadsimta dižgariem – Voltēru, Gēti, Prūsijas karali, – vēsta muzeja vadītāja. – Nolēmām, ka mūsu apmeklētāji ir arī jāpacienā, un sagādājām jubilejas kūku, lai katram tiktu pa gabaliņam.
Sienu gleznojuma restaurācija
Vērts atgādināt, ka Varakļānu muižas pils būvēta 18. gadsimtā. Pirmā un Otrā pasaules kara laikā, kā arī padomju gados pils zaudēja lielu daļu sava spožuma. Pēc kara, līdz 1960. gadam, te bija Varakļānu vidusskola, un to, ka pilī ir sienu gleznojumi, vietējie atklāja pavisam nejauši. Šogad Varakļānu novada muzejam sienu gleznojumu restaurācijai izdevās piesaistīt Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes administrēto Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmas finansējumu 18 000 eiro apmērā. Leģendu naktī ar apmeklētājiem atziņās dalījās restauratores Lolita Hermsa un Irbe Grīnberga, visiem bija iespēja apskatīt viņu veikumu.
– Apbrīnojama ir M. Borha izdoma, kā viņš, apceļodams ārvalstis, uz savām mājām Varakļānu pilī atveda un īstenoja jaunas idejas, – gandarījumu pauž Terese Korsaka. – Sienas gleznojumā attēlotas četras dievietes, kas ir kā četru gadalaiku simbols. Tās saudzē, sargā un veicina zemes auglību, pulcē zvaigznes un aizsargā lauksaimniekus. Grāfs M. Borhs savā muižā savulaik nodarbojās ar lauksaimniecību, graudu ražošanu, viņam šīs lietas bija aktuālas. Savukārt mums šobrīd svarīgi, lai līdz decembra sākumam sienas gleznojuma restaurācija būtu paveikta. Tad svinīgi to atklāsim, jo telpa līdz ar to iegūs jaunu skatu.
07.11.2023.