ANTRA OŠA par SIA “Henome” saņemto veicināšanas balvu nominācijā “Jaunais veiksmīgais zemnieks”, ko viņai svinīgi pasniedza Zemkopības ministrijas konkursa “Sējējs 2023” apbalvošanas ceremonijā Rīgā, “Hanzas peronā”, ir priecīga.
– Nekad tādos lielos, ar lauksaimniecību saistītos notikumos nebiju piedalījusies, tikai dažiem uzņēmumiem fotografējusi. Tas bija interesanti, likās ļoti pagodinoši un diezgan neticami – saimniekojot tikai dažus gadus, audzējot un pārstrādājot cidonijas produktos, mani uzaicina tādā nozīmīgā pasākumā kā "Sējējs" un vēl apbalvo. Priecē, ka novērtē zemniekus, kas nodarbojas ne tikai tradicionālajās lauksaimniecības nozarēs, bet izmēģina arī ko citādāku. Esmu gan pārsteigta, gan iepriecināta, ka balvu var dabūt jau pēc četriem darba gadiem laukos. Liels paldies Jauno Zemnieku klubam, kuru lokam sevi varu pieskaitīt, kas mani izvirzīja līdzdalībai konkursā "Sējējs 2023", – sarunas ievadā saka novadniece, kad aicināju uz plašāku sarunu.
– Kā attīstījās iecere par cidoniju komercdārzu?
– Savulaik bija aizrautība ar dārza izveidi Lucavsalā. Vēlme pārcelties uz laukiem, izmēģināt kaut ko audzēt, apstrādājot zemi, radās pamazām. Tas viss vienkārši attīstījās, un bija interesanti. 2020. gadā ir nodibināts uzņēmums SIA "Henome", otrs līdzīpašnieks ir kolēģis Artūrs Daukulis. Viņa pārziņā ir tehniskās lietas, grāmatvedība, atskaites.
Pagājušā gada pavasarī, kad ar ES fondu atbalstu īstenoju divus projektus – gan ražošanas attīstībai cidoniju produktu pārstrādei, gan arī fotostudijas izveidei, es atgriezos šeit tā pa īstam, sāku dzīvot Barkavā. Sanāk, ka vairāk nekā gadu esmu šeit pavisam, lai nodarbotos gan ar fotografēšanu, gan ar cidoniju audzēšanu. Barkavas pagastā jau bija iestādīti 4 ha cidoniju, bet šovasar tika iestādīti vēl 3 ha, jo ir iegādāts īpašums pie Lubānas. Tāds arī bija mērķis – paplašināt cidoniju plantāciju ar pašu audzētajiem sēklaudžu stādiem. Jaunie stādi pusgada laikā ir ļoti labi ieauguši, cerams, ka arī labi pārziemos.
– Mājas tagad ir te. Vai uz Rīgu tagad aizbrauc tikai pēc vajadzības?
– Ir tā, ka draugi dzīvo Rīgā, nevis šeit, arī klientiem vajadzīgi fotopakalpojumi. Taču Rīga ļoti ātri nogurdina, par daudz burzmas, trokšņu. Tagad pēc dzīves lauku mierā Rīgas ritms man liekas par strauju, ilgstoši tur nespēju uzkavēties, pietiek ar pāris dienām. Mana dzimtā puse ir Barkavas pagasta Stalīdzāni, esmu mācījusies Barkavas pamatskolā. Rīgā nodzīvoju deviņus gadus. Galvaspilsētā mācījos vēsturi un fotogrāfiju. Mana pirmā bakalaura izglītība ir iegūta kādreizējā Rēzeknes augstskolā jurisprudencē. Uzskatu, ka viss, ko esmu mācījusies, var dzīvē noderēt. Lauku saimniecība, savi uzņēmumi – to visu apvienojot, ir iespēja izdzīvot arī ārpus Rīgas. Lai arī man vēl nav sava mazdārziņa, mammai ir mazdārziņš gan ar puķēm, gan dārza labumiem. Esmu jau pieradusi pie lauku labumiem, ko var paši izaudzēt un sagatavot.
– Vai cidonija tagad ir kļuvusi par kaut ko vairāk nekā skābu augli?
– Agrāk par cidonijām neko nezināju. Mammai dārzā bija daži cidoniju krūmi; nezināju, ka tās var pārstrādāt lieliskos un veselīgos produktos. Tagad esmu apguvusi daudz jaunu zināšanu. Arī audzēšanas daļā ir daudz interesanta, ir daudz izaicinājumu. Ne visur cidonijas aug, ne visur tām patīk, krūmi ir arī jāmēslo, jāzina daudzas lietas par bioloģisko audzēšanu, un tad vēl arī laikapstākļi ietekmē ražu. Protams, arī produkti interesē, kādas iespējas ir cidonijas pārstrādāt, lai darbotos ar bezatlikumu ražošanu, izmantot arī sēkliņas. Ir jaunas idejas, ko varētu realizēt nākamgad, padomā ir arī cita veida produkti, uzlabojumi.
-Vai cidoniju pārstrādē daudz roku darba?
– Daudziem cilvēkiem šie skābie augļi saistās ar izaicinājumu, ka cidonijas ir arī jāsagriež, lai iegūtu sīrupu, izgatavotu sukādes. Kad mums vēl nebija iekārtu, arī paši griezām cidonijas ar rokām. Saņemot apstiprinājumu Leader projektam, pirmā prioritāte bija par piešķirto finansējumu iegādāties Latvijā ražoto cidoniju griezēju, ar kuru dienā var pārstrādāt vairākus simtus kilogramu, arī sulu spiedi. Pārstrādē vēl ir, pēc kā tiekties, piemēram, vajadzīga jaudīgāka un labāka sulu spiede. Vispār jādomā, kā nākotnē varētu visu vairāk automatizēt.
– Kas ir svarīgākais – cidoniju audzēšana, pārstrāde?
– Protams, ka abi. Ja izaugs cidonijas, būs, ko pārstrādāt. Saimniekojam bioloģiski, jau no pirmā gada, kad cidonijas iestādījām. Ir ceturtais gads, kad oficiāli izsniedz sertifikātu, ka no ogulājiem iegūta bioloģiskā produkcija. Mūsu cidonijām ir pirmā bioloģiski sertificētā raža, bet ceļš līdz tam bija jānoiet. Manuprāt, cidonijas ir tā kultūra, ko vajadzētu tikai bioloģiski audzēt. Katru gadu ir jādomā par bioloģiskā mēslojuma iespējām, šogad mums bija problēmas ar šī mēslojuma iegādi, tāpēc nemēslojām. Mēs arī ravējam ar mehānisku ravēšanu, sanāk, ka arī ar rokām. Tas viss ir laikietilpīgi, varbūt sarežģītāk, bet prieks, ka nelietojam nekādus pesticīdus. Arī tehnika, kaut minimāli, bet ir vajadzīga – pļaujmašīna, frēze un ravēšanas iekārtas, ko iegādājāmies, protams, traktors. Tas bija pirmais īstenotais projekts "Cidoniju audzēšanas uzsākšana", ko atbalstīja LAD. Ja ir iespēja iegūt papildu finansējumu, tad ir jāraksta projekti.
Biju iestājusies arī LIAA Biznesa inkubatorā pirmsinkubācijas programmā, kur uzzināju labas lietas par biznesa plāna veidošanu un savu produktu pozicionēšanu. Mums ir arī mājaslapa www.henome.lv, kas ir tapusi pašu spēkiem, arī vizuālais materiāls ir savs. Šogad sausais gads ietekmēja arī cidonijas, sulas ir izteikti mazāk. Sulu spiežam bez cukura, tā ilgi neglabājas. Paralēli top sīrups un sukādes. Ir arī cidoniju tēja, ko citi negatavo. Sadarbībā ar mākslinieku Oskaru Pavlovski un manu draudzeni izdevies radīt skaistas etiķetes, jo ir svarīgs arī produkta vizuālais noformējums, dizains. Nevēlamies izmantot plastmasu, tāpēc ir papīra vai stikla iepakojums, palīdz, ka paši varam savus produktus nofotografēt.
– Kādas ir lielākās grūtības, kas bijušas?
– Cidoniju audzēšanā pilns cikls ir bijis četrus gadus ilgs, kamēr nonāk līdz ražai, ko pārstrādāt. Izaicinājums saistās ar to, kā izaudzēt, lai dabūtu ražu. Pirmajā gadā bija kovida krīze, kad nebija iespēju atvest ravēšanas iekārtu, jo robežas bija ciet. Līdz ar to vairāk sazēla nezāles, kas radīja problēmas. Pirmos trīs gadus bija diezgan liela cīņa ar nezālēm, lai krūmi neieaugtu. Tādā ziņā vasarās ir diezgan intensīvs darbs. Arī produktu radīšanā un izveidē vēl nebūt viss nav izdevies, jāveido jaunas receptes, jāsaprot, kāda ir pareizā formula. Izaicinājumi ir bijuši un būs, bet no tiem laikam nav jābaidās. Ražot nebija un nebūs viegli, tāpat kā sameklēt produktiem realizācijas iespējas. Uzrunājot lokālos uzņēmējus, "Henome" produkcija ir Barkavā SIA "Aiva G" veikalā, paldies Silvijai Grudulei, arī veikalā Ādažos. Protams, arī paši cenšamies braukt uz tirgiem. Rudenī un ziemā par cidonijām atceras vairāk. Apzināmies to, ka šobrīd nav iespēju pārstrādāt visu cidoniju daudzumu, ko novācam. Tāpēc arī šogad daļu augļu pārdevām.
– Pastāsti par savu otro nodarbošanos – fotografēšanu.
– SIA "Antra Oša Photo" ir mans otrs uzņēmums. Realizēju arī projektu par fotostudijas izveidi fotopakalpojumu sniegšanai šajā reģionā. Iegādājos dažādas iekārtas, kas vajadzīgas fotografēšanai, arī studijas izveidei. Atradu telpas studijai Madonā, priecājos, ka cilvēki nāk pie manis fotografēties. Jau sākusies aktīva gatavošanās Ziemassvētku sezonai, kad studija pārvēršas par aktīvu darbavietu. Iespējams Ziemassvētku vecīša pārsteigumiem sagādāt arī dāvanu karti fotosesijai. Man ir arī pirmā praktikante Elīna, kas nāk no Degumniekiem, bet mācās Rīgas Stila un Modes tehnikumā, vēlas iziet praksi tuvāk mājām. Mani interesē savas zināšanas nodot tālāk. Vienu kursu vadīju arī mācību centrā "BUTS", man šķita, ka tas ir jauki, ja kādam varu ko iemācīt un spēju ieinteresēt. Būs cilvēki, kas varēs piepalīdzēt ar darbiem foto jomā.
– Kādiem vaļaspriekiem vēl atliek laiks?
– Lasu grāmatas, skatos filmas, patīk ceļot. Nesen atgriezos no ceļojuma kopā ar draugiem pa Balkānu valstīm.
27.10.2023.