29. oktobrī mūsu novadniece, leģendārā Dailes teātra aktrise Olga Dreģe viesosies Madonā. Pilsētas kultūras namā ritēs mākslinieces 85 gadu jubilejai veltītais koncerts, uz kuru esam laipni aicināti.
"Olgai galvenais ir atrasties lidojumā un apzināties, ka viņa var visu! Olga ir dzīvības un enerģijas epicentrs, un viņai ir viegli, ja loma sakrīt ar viņas aktīvo, visu redzošo garu!"
"Olga lomās prot un spēj uzliesmot, viņas skatuves darbībā nekad neparādās spēle vai izlikšanās – tā ir dabiska pārdzīvojuma un emocionāla strāvojuma plūsma."
"Olga ir vitāla, stipra, dzīves pieredzes bagāta, mēs no viņas piedzīvosim vēl daudz brīnumu. Mēs no viņas vēl daudz ko gaidām – pārsteigumu!"
Tā par aktrisi teikuši viņas kolēģi un laikabiedri, bet "Stars" uz sarunu aicināja pašu Olgu Dreģi.
– Kāds ir šis rudens jums – vienmēr aktīvajai māksliniecei?
– No mana devītā stāva labi redzams, ka koku gali sārtojas, te paveras skats kā Siguldā – viss skaidri pārredzams. Arī Rīgas lidostu redzu un skaitu visas lidmašīnas, kas nosēžas. Vēroju gadalaiku maiņu, kas šoruden ir tik ekstremāla. Esmu ierindā, man ir saspringts darba periods, jo teātrī tuvojas pirmizrāde. Tā Dailē būs 16. novembrī, kad spēlēsim izrādi "Spīdolas nakts" Viestura Kairiša režijā. Izrādē būšu Anna Birzniece – Raiņa un Aspazijas kalpone – asprātīga, ņipra sieviņa. Paralēli tam būs mani seši jubilejas koncerti pa visu Latviju, no kuriem pirmais – Madonā. Novembra beigās gaidāma arī gadskārtējā teātra balvu pasniegšanas ceremonija "Spēlmaņu nakts" – Ojārs Rubenis lūdza mani uzkāpt uz skatuves kopā ar kolēģi Uldi Dumpi (viņš dzīvo pretim manai mājai un tikko nosvinēja 80).
– Kā to visu var paspēt un izdzīvot?
– Tas ir mans teātra rūdījums un pēckara paaudzes stiprais gars. Tāpat lielās ģimenes pieredze un lieliskie gēni. Ideja par 85. gadu jubilejas koncertu radās laikā, kad radiofonā ierakstījām koncertu "Dailes Kanons". Brīnišķīgu pianistu klaviermūzikas pavadībā devāmies poēzijas un mākslas pasaulē, kuras centrā mirdzēja "Dailes Kanona" pamats – Dailes teātra aktieri. Arī es koncertos Dailes teātra dārzā runāju kāda sava iemīļota dzejnieka rindas. Man repertuārā bija Broņislavas Martuževas dzeja, un pie klavierēm sēdās pianists Edgars Cīrulis. Teātris izdomāja, ka 85 gadi man tāpat jāsvin darbā uz skatuves, tā tapa vēl viena jauna programma. To Dailes teātrī parādījām pavasarī, vēlāk teātris to iekļāva repertuārā un pie pilnām ļaužu zālēm godam to šogad spēlējām. Savukārt koncertiem Madonā (un vēl piecās Latvijas vietās) radīts pilnīgi kas cits. Īsā laikā tapušas divas atšķirīgas programmas. Režisori šai jaunajai programmai ir Gundars un Jurate Silakaktiņi, programma veidota kopā ar teātra muzikālās daļas vadītāju un kolēģiem no Nacionālā teātra, producents tai ir Sandis Mohovikovs.
– Koncertā paredzēti dažādi viesi. Ko redzēsim Madonā?
– Tā būs aktrise Lidija Pupure un citi dailēnieši, tāpat Nacionālā teātra dziedošie aktieri – Madara Botmane, Gundars Silakaktiņš, Mārtiņš Brūveris vai Emīls Kivlenieks, kā arī mūziķu grupa: Matīss Žilinskis (taustiņinstrumenti), Jurģis Lipskis (sitaminstrumenti), Kristens Kupčs (ģitāra), Ralfs Arbidāns (basģitāra). Skanēs mana izvēlētā dzeja, un kolēģi izteiks atziņas par to, kas ir sirdsgudrība,
ticība, svētums, pateicība, teātra māksla un citi man svarīgi jēdzieni, ko esmu apkopojusi grāmatā "Ak, sirds, tev pašai sevi jāsastop!". Pēc manas 80 gadu jubilejas pasākuma uz "Tallink" kuģa daudzi skatītāji prasīja, kur to visu var izlasīt. Tad izdevniecības "Aminori" darbiniece, skolotāja Sandra Dambeniece sarunājās ar mani, un tapa ļoti interesants izdevums.
Katrā ziņā programma, kuru iesāksim rādīt Madonā, būs bagāta ar dzeju, atmiņām un atziņām. Skatītāji klātienē varēs pārliecināties, kā Olga Dreģe noveco vai kā viņa vēl turas! Daudziem atmiņā ir mana enerģija un varēšana, ne velti teātrī strādāju 61. sezonu. Vasarā vēl nofilmējos daudzsēriju filmā, kas top pēc rakstnieka
Anšlava Eglīša darba "Pansija pilī". Pa starpu bija izrādes Dailes teātrī, un kur tad vēl Dziesmu un deju svētki, visas sadzīviskās gaitas un ķibeles, kas, gadiem ejot, piemeklē ikvienu. Tagad visus novadniekus aicinu uz koncertu un solos, ka garlaicīgi nebūs.
– Kāda ir recepte, lai tiktu pāri dzīves ķibelēm un krīzēm? Kādu padomu varat dot novadniekiem?
– Mani novadnieki ir ļoti stipri ļaudis! Pamatskolas literatūras skolotāja savulaik teica: "Olga, tu neaizmirsti, ka esi augusi uz Madonas āderēm, uz Madonas māla!" Man patiešām bija brīnišķīgi pamatskolas skolotāji, kas bērnus nešķiroja pēc vecāku rocības. Ne velti ar prieku Sarkaņu skolai nosvinējām skaistu simtgadi, un man ir gandarījums, ka tā atradusi veidu, kā pastāvēt. Savā 80 gadu jubilejā tur arī pabiju, redzēju, kā skolā tiek austi brunči un lakati, deķi un brīnumu lietas. Iedāvināju dziju, biju bezgala priecīga.
Mans pašas stiprums nāk no senčiem, no lielās ģimenes, kurā valdīja vecāku mīlestība, mani krietnie vecāki, kurus Sarkaņu pusē visi atceras. Mēs, bērni, muzicējām un dziedājām ar skaistām balsīm, pēc dzirdes spēlējām mūzikas instrumentus, mani brāļi un māsas visi ir beiguši Sarkaņu septiņgadīgo pamatskolu. Manas gaitas tālāk aizvijās uz Madonu un Rīgu. Šobrīd esmu nolēmusi, ka skriešu, kamēr kritīšu. Tāda ir mana metode, mana daba, tā dzīvoju. Pateicos saviem ģeniālajiem pedagogiem – Eduardam Smiļģim, Felicitai Ertnerei, Ērikai Ferdai un citiem, tāpat visiem laikabiedriem. Kā teica Mudīte Šneidere: "Mēs esam dzīvojuši starp ģēnijiem, paši nemaz to neapzinoties." Dailes teātrī esmu bijusi klāt pie visām pārmaiņām, ķibelēm, ziedu laikiem, esmu sava laika lieciniece. Joprojām esmu ieinteresēta būt uz skatuves. Saprotu, ka mans mūžs tuvojas izskaņai, tāpēc ir svarīgs un atbildīgs katrs mirklis, ko varu savā profesijā vēl izdarīt. Par savu mūžu esmu pateicīga Dievam un liktenim. Ticību piekopa mana mammiņa, kas prata izdzīvot kara laikus un bēgļu gaitas, kolhoza laikus un padomju laikus. Esmu pateicīga un laimīga.
24.10.2023.