Ceturtdien, 5. oktobrī, ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu projekta “Iepazīstam: Rakstnieka piezīmes. Dzeja” ietvaros Madonas novada bibliotēkā būs tikšanās ar literāti Janu Egli.
13. oktobrī plānota saruna ar dzejnieci Annu Rancāni, 20. oktobrī – ar Andri Akmentiņu, 27. oktobrī – ar Maiju Laukmani, savukārt 15. septembrī jau aizvadīta tikšanās ar dzejnieci un rakstnieci Ingu Gaili.
Literātes dzīves pieturpunkti
Inga Gaile dzimusi Rīgā, studējusi Latvijas Kultūras akadēmijā. Dzejniece, rakstniece, dramaturģe, režisore, sieviešu stand‑up komēdijas grupas dibinātāja un dalībniece, Latvijas rakstnieku, publicistu un redaktoru organizācijas "PEN" ("Poets, Essayists, Novelists" – rakstnieku, publicistu un redaktoru organizācija) vadītāja. Inga ir aktīva sieviešu tiesību aizstāve, nebaidās runāt par sabiedrībā neērtām tēmām un pieredzēm.
No klusuma uz sacīto
– Skolas gados biju kā mēma, ļoti maz runāju. Man bija pinnes, liekais svars un mati kā zelta ķivere, – atceroties sevi pusaudžu gados, teica rakstniece. Tagad gan viņa runājot daudz. Madonā klausījāmies fragmentus no vairākiem literātes darbiem, kas ieveda nopietnībā, dziļumā un dzīves skaudrumā.
– Es nedomāju, ka rakstu tikai par smagumu. Darbos ir arī daudz viegluma, – kā atvainodamās vēstīja Inga Gaile. – Man pašai dzīvot palīdz mani bērni, kas ir tik superīgi, palīdz lasīšana, es bieži skrienu, meditēju, brīnišķīga ir daba, un no dzeltenās preses viedokļa varu teikt, ka nesen esmu apprecējusies un man palīdz arī vīrs – Ilmārs Šlāpins.
Viešņa piebilda, ka neuzskata, ka darbos raksta tikai par sievietes smagumu: – Lai gan tieši sievietes bieži nokļūst neapskaužamā lomā, jo uzņemas pārprastus pienākumus, un mūsu kultūra uzsver dažādas jābūtības, kas sievietei jāpilda. Pirms vēl viņa ir kļuvusi par cilvēku, sieviete bieži kļūst par māti vai sievu, un tas daudz ko sarežģī, – piebilda Inga Gaile.
Dod balsi cietušajām sievietēm
Viešņa atgādināja Odrijas Lordas pausto: "Kad mēs runājam, mēs baidāmies, ka mūs nesadzirdēs, ka mūsu vārdi tiks noraidīti, bet, kad mēs klusējam, mēs tik un tā baidāmies. Tāpēc labāk ir runāt."
Tieši to rakstniece un dzejniece uzskata par savu misiju: – Gribu dot balsi tām sievietēm, kas piedzīvojušas šausmas un necilvēcīgu attieksmi. Mēs nevaram mācīties no vēstures, kurā trūkst balsis, kurā nav pārstāvēti visi tās dalībnieki. Mums trūkst sieviešu liecību un arī citu cilvēku liecību. Tāpēc mēs nevaram mācīties no vēstures. Lūk, tas ir tas, kāpēc es rakstu.
Pieļauju, tāpēc Inga Gaile radīja arī sieviešu stand‑up: – Tas, ko es gribēju – dot balsi sievietei. Kādam cilvēkam, kurš grib strādāt, bet ir nonācis situācijā, kur viņai ir viens bērns uz rokām, otrs padusē, jo ir zīdāms. Tomēr sievietei ir jāsaglabā arī sevi, savu balsi, un tas šādos apstākļos ir ļoti grūti…
Autobiogrāfiskas iezīmes
Madonas bibliotēkā dzirdējām lasījumu no Ingas Gailes romāna "Jaukumiņš", kura varone Sarma ir multimāksliniece un mēģina būt gan lieliska māte saviem mazajiem bērniem, gan atrast laiku darbam pie jaunas grāmatas. Kaut tā varētu būt ļoti personiska pieredze, autore grāmatas titullapā ierakstījusi, ka visi varoņi ir izdomāti un jebkura sakritība ir nejauša.
Jautājumi un vēlējumi
Ierunājoties par romānu "Rakstītāja", kas ir Ingas Gailes brīva interpretācija par rakstnieces un sieviešu tiesību aktīvistes Ivandes Kaijas (1876-1942) dzīvi, tika uzdots jautājums, kādas autorei ir attiecības ar Broņislavu Martuževu un viņas dzeju. – Esmu to lasījusi, tā man ir patikusi, bet to, ka Martuževai ir dzejoļu krājums "Rakstītāja", gan nezināju. Nosaukumu savam romānam ņēmu no latviešu tautas dziesmas rindas, – vēstīja autore.
Personības spilgtuma pieskāriens, ieskats rakstnieces daiļdarbos caur to lasījumiem un klausītāju novēlējuma dāvāšana literātei noslēdza jaudīgo tikšanos bibliotēkā.
Piebildīšu, ka Ingas Gailes darbs ir vairākkārt novērtēts valsts mērogā: viņa ir saņēmusi Klāva Elsberga, Annas Dagdas, Jāņa Baltvilka, Ojāra Vācieša prēmijas, Latvijas Literatūras gada balvas un Lielās lasītāju balvas.
03.10.2023.