Šī nedēļa daudziem novada ļaudīm iesākās Aronas pagasta Kučuru dzirnavās, kur viņi pulcējās, lai stiprinātos sirsnīgā, mierpilnā gaisotnē tradicionālajās Lūgšanu brokastīs.
Pasākumu ievadīja Kalna skolas kopienas pārstāve Juta Strazdiņa un novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs. Par muzikālo noformējumu rūpējās Līga un Andrejs Cepīši. Organizatore atklāja, ka sākotnējā iecere – kā viesi Lūgšanu brokastīs redzēt publicistu Arni Šablovski – nav piepildījusies. Līdzīgi kā Madonā, kur jau daudzus gadus ir Lūgšanu kapela, kas darbojas nemitīgā režīmā, tā Arnis Šablovskis ir iededzies par lūgšanu vietas izveidi Ukrainā un šobrīd atrodas kara pārņemtajā valstī.
Atceroties, ka Lūgšanu brokastu tradīcija aizsākās 1952. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs, uz pasākumu jauši vai nejauši bija ieradies amerikānis Gerijs (Gary Mariegard). Biznesmenis, kas baznīcā strādā ar 200 bērniem, dalījās pieredzē ar savu stāstu par ticību, akcentējot, ka labklājība vien nevienā zemē nav spējusi risināt izaicinājumus, ar ko sastopas katrs cilvēks, pat ja viņš ir pārticis un materiāli nodrošināts. Viesis minēja statistiku, ka labklājības zemē Amerikā sevi par laimīgiem uzskata vien salīdzinoši neliels procents cilvēku.
Madonietis, tālbraucējs kapteinis Alberts Cibulis dalījās stāstā par brīnumainu izglābšanos no pirātu uzbrukuma. Viņš izstāstīja savu dramatisma pielieto pieredzi, kas pirms gadiem risinājās pie Āfrikas krastiem. Kapteinis netālu no ostas bija noenkurojis tankkuģi, kurā veda dīzeļdegvielu, lai to nākamajā dienā izkrautu. Sēžot savā kajītē, kādā brīdī viņš ieraudzījis, ka pie kuģa piestāj labi aprīkota laiva ar vīriem formās. Viņš iedomājās, ka tā ir krasta apsardze, bet izrādījās, ka tie ir pirāti. Kapteinis saņēma pavēli stūrēt pirātiem līdzi. Kuģī netālu no stūres atradās trauksmes poga, viņš liecās, lai to nospiestu, bet bruņotais pirāts pacēla ieroci un paziņoja, ka tas būs pēdējais, ko kapteinis izdarīs. Saprotot mirkļa nopietnību un nenovēršamību, pieredzes bagātais kapteinis neviļus sāka lūgt Dievu. Lūdzoties Tēvreizi, pēkšņi bruņotajam pirātam iezvanījās telefons. Pēc sarunas sazvanītais uzsaucis savai komandai, visi sakāpuši kuterī un devušies prom. Tikai vēlāk, meklējot informāciju, Alberts Cibulis noskaidrojis, ka netālu no krasta šajos ūdeņos atradies cits tankkuģis ar daudzreiz lielāku kravu, un tas šai dienā ar apkalpi uz visiem laikiem izgaisis bez pēdām… Albertu Cibuli un viņa vadīto komandu izglāba lūgšana, vienkārša lūgšana.
– Mani izglāba Dievs un ticība, – vēstīja runātājs. – Guvu pārliecību, ka ticība ir reāla un darbīga. Ticīgs cilvēks uzņemas atbildību par savu dzīvi un arī par citu cilvēku dzīvēm, lai tajās notiktu Dieva prāts.
Tā, stiprinājušies ar pārdomas raisošām uzrunām, mūziku un rudens klasiku – gardām kartupeļu pankūkām, Lūgšanu brokastu dalībnieki pateicās organizatorēm – Jutai un Neldai, Kučuru dzirnavu saimniekiem un Jēkabpils Agrobiznesa koledžas Barkavas struktūrvienības studentēm par apkalpošanu – un devās ikdienas gaitās.
29.09.2023.