Vienā no Madonas novada domes finanšu un attīstības komitejas sēdēm pēc domes deputātes Vitas Robaltes priekšlikuma darba kārtības informatīvajā sadaļā tika iekļauts jautājums par plānoto jumta nomaiņu mājā Brīvības ielā 9 Ļaudonā.
Deputāte atzīmēja, ka pirms vairākiem gadiem pie viņas griezās iedzīvotāji sakarā ar neapmierinošo stāvokli šajā pašvaldībai piederošajā mājā, tekošo jumtu un citām problēmām, jo gadu desmitiem tur nekas neesot darīts. SIA "Madonas namsaimnieks" uzņēmās mājas apsaimniekošanu, ar iedzīvotājiem tika pārslēgti īres līgumi un tika izpildīti arī citi attiecībā uz šo māju pieņemtie lēmumi. Dome atbalstījusi arī jumta nomaiņu, paredzot budžetā nepieciešamos līdzekļus.
Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Šķēls informēja, ka šī māja atrodas uzmanības centrā, bet plānotās aktivitātes attiecībā uz to tikušas nedaudz piebremzētas, jo iepriekšējā vasarā izgāzās viens sienas fragments, līdz ar to aktualizējās jautājums, vai šīs mājas sienas izturēs jauno jumtu un vai pirms tā nomaiņas ir jāuztaisa ekspertīze un jāpieņem citi lēmumi, jo apmetums ir saplaisājis ļoti daudzās vietās – līdzīgi izdrupumi mājai ir pa visu perimetru, un pa tiem koka konstrukcijās iekšā nāk mitrums. Viņa skatījumā kritiskākā stāvoklī esot sienas, nevis jumts.
– Ir lielas bažas šai mājai ķerties klāt, lai neizdruptu vēl kāds gabals. Nav arī pārliecības, ka jauns jumts šo māju glābs. Iespējams, ir jāpiesaka pilna apjoma renovācijas projekts šai mājai, – atzīmēja Aigars Šķēls.
SIA "Madonas namsaimnieks" valdes loceklis Oskars Janovičs informēja, ka no finanšu institūcijas „ALTUM" (turpmāk – Altum) ir saņemts skaidrojums, ka šī māja principā varētu tikt virzīta energoefektivitātes pasākumu veikšanai. Vienīgi ir jāzina, kādu energoefektivitāti būs iespējams gūt, bet to būs grūti pierādīt, jo šajā mājā joprojām ir krāšņu apkure, līdz ar to Altum izvirzītajām prasībām tā var neatbilst. Līdzīga situācija esot bijusi arī Madonā, Saules ielā 49a, kur pirms siltināšanas arī esot bijusi krāšņu apkure, bet glābis esot tas, ka mājai bijusi iespēja pieslēgties centralizētajai apkures sistēmai. Tas bijis galvenais arguments, kā tur bija iespējams pamatot projekta nepieciešamību un gūt atbalstu.
– Esam noskaidrojuši, ka uz Altum atbalstītajiem siltināšanas projektiem var virzīt arī pašvaldībai simtprocentīgi piederošās mājas. Šovasar šajā mājā esam veikuši visas ar skursteņu tīrīšanu saistītās darbības. Viens skurstenis tika atzīts par lietošanai nederīgu, un tas ir jāpārmūrē. Tāpat pagājušajā gadā pēc sienas fragmenta izbrukšanas tika piesaistīts eksperts, kas apsekoja konkrēto vietu, bet atzinumā tika minēts, ka apsekot nepieciešams arī pārējās mājas sienas, jo līdzīga situācija varētu izveidoties arī citās vietās, – uzsvēra Oskars Janovičs.
Deputāte Vita Robalte atzina, ka arī viņai nav nekas pretī šādam risinājumam, ja tas patiešām tiek īstenots un dome pieņem lēmumu par pilnas renovācijas projektu īstenošanu, jo tā tomēr ir māja, kas atrodas pašā pagasta centrā. Labā ziņa esot arī tā, ka mājai ir pieslēgts gan ūdensvads, gan kanalizācija.
Arī Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs uzsvēra, ka, ja izdotos gūt atbalstu šādam projektam un to īstenot, tas vienkārši būtu izcili. Taču tādā gadījumā jāņem vērā, kā tas atsauksies uz apsaimniekošanas maksām un vai iedzīvotāji spēs samaksāt īri pēc mājas renovācijas.
SIA "Madonas namsaimnieks" valdes loceklis Oskars Janovičs atzīmēja, ka šis process būtu jāsāk ar energoauditu un principā būtu jādara viss tas pats, kā siltinot daudzdzīvokļu mājas, un jāsaskaņo ar Altum, un tikai tajā brīdī būs zināms, vai tiks saņemts Altum atbalsts un vai šī māja atbilst Altum izvirzītajiem kritērijiem.
Domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs atzīmēja, ka šajā situācijā neesot daudz iespēju. Var gaidīt un nedarīt neko, kamēr māja kļūs dzīvošanai nederīga un būs jāmeklē cita vieta, kur izmitināt īrniekus, vai arī mēģināt šo ēku savest kārtībā. Lai to izdarītu, viena no iespējām ir apsaimniekošana un līdzekļu uzkrājuma veidošana, bet lai uzkrātu to tādā apjomā, lai būtiski varētu investēt tās atjaunošanā, paies ļoti daudz gadu, un tad ir jājautā, kas ar šo ēku notiks pa šo laiku. Otrs, ko var darīt, ir piedalīties energoefektivitātes paaugstināšanas projektu konkursā, veicot ēkas vienkāršoto renovāciju, dabūt atbalstu 40% apmērā un iespēju kreditēties. Attiecībā uz īri, pēc priekšsēdētāja domām, pašvaldība varētu noteikt atvieglojumu piemērošanu tajās mājās, kur ir veikta renovācija pilnā apjomā.
Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Šķēls uzsvēra, ka viņš neesot pret jumta nomaiņu, bet vispirms tomēr būtu jānoskaidro ēkas tehniskais stāvoklis, lai vienā brīdī divstāvu māja ar uzlikto jauno jumtu nekļūtu par pusotra vai vienstāva ēku. Ir jābūt kompleksam risinājumam, lai jautājumu par māju Brīvības ielā 9, Ļaudonā noņemtu no dienaskārtības, un energoaudits ir jāveic jebkurā gadījumā.
Arī Madonas novada domes deputāts Andris Sakne pauda uzskatu, ka pirms siltuma noturības pārbaudes ir jāpasūta būveksperta slēdziens un jānoskaidro, vai māja nav avārijas stāvoklī, ja jau izbruka sienas fragments, un vai sienas izturēs jauno jumta segumu. Nav jēgas šo māju atjaunot, ja tiks secināts, ka tā ir bīstamā avārijas stāvoklī.
Deputāti vienojās, ka šajā mājā vispirms tiks veikta tehniskā apsekošana, līdzīgi kā citās 110 Madonas novada pašvaldību būvēs. Patlaban noslēdzas iepirkums par vispārīgo vienošanos Madonas novada pašvaldību būvju tehniskai apsekošanai, un šī māja Brīvības ielā 9, Ļaudonā šajā sarakstā tiks iekļauta kā viena no pirmajām, kur tas tiks veikts.
19.09.2023.
AGRA VECKALNIŅA foto