8. septembrī Madonas katoļu baznīcā ar Svēto Misi, slavēšanu, ikonu izstādi un pie Marijas altāra izveidotu ziedu paklāju tika svinēta Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanas diena.
Vienlaikus tā bija tikšanās svētceļojuma dalībniekiem, kas šogad no Madonas augusta vidū devās svētceļojumā pie Dievmātes uz Aglonu. Tika teikti pateicības vārdi labdariem, kas atbalstīja svētceļniekus: uzņēmumam "Halle B", "Skandi bus", "Papīrs", "Lazdonas piensaimnieks", "Cesvaines piens", "Melnais bullis", "Madonas maiznieks", "Junge", "J. K. Santehnika", Normundam Ūbelim, Mārim Štrombergam un atsaucīgajiem draudzes cilvēkiem.
Priestera vēstījums
Draudzes prāvests priesteris Māris Ozoliņš uzsvēra, ka Dievmāte vienmēr ir kopā ar Baznīcu un visiem, kas ir Kristus miesas piederīgie: – Viņa rūpējas par mums, tāpat kā kādreiz rūpējās par Jēzu. Mēs vienmēr varam uzticēties Dievmātei un varam viņu lūgt, lai viņa mums izlūdz dažādas žēlastības. Varam viņai kaut ko dāvināt, upurēt – Dievmāte mūs mīl kā savus bērnus ar to pašu mīlestību kā mīlēja Jēzu. Tāpēc esam aicināti atbildēt un nākt pie viņas. Marija mūs vienmēr aicina, atgādina, lai lūdzamies. Dievmāte daudzreiz ir parādījusies cilvēkiem, īpaši bērniem, lai atgādinātu, ka ir mūsu māte Debesīs.
Priesteris aicināja nezaudēt ticību un paļāvību tam, ka Dievs vienmēr ir ar mums: – Dievmāte pilnībā paļāvās uz Dievu, tāpēc Dievs caur viņu tā darbojās. Lai mīlestība varētu pastāvēt, nepieciešama uzticēšanās. Ja šaubāmies par otru, mīlestības saite, kas ir ļoti smalka, pārtrūkst. Attiecībās ar Dievu ir tieši tāpat. Ja kāds nogalina mīlestību, tas kļūst par slepkavu. Ir pārkāpts bauslis, ko var pielīdzināt šādam grēkam.
Dievs nekad mūs neapmāna, problēma ir tā, ka mēs nepaļaujamies, šaubāmies, bet tad nevaram arī Viņu mīlēt. Ja mums ir mīlestības saikne ar Dievu un tuvāko, esam priecīgi. Mīlestības auglis ir prieks. Ja nemīlam, nevaram būt normāli, veseli cilvēki. Tāpēc lūgsim paļāvības un cerības žēlastību. No Dievmātes nāk cerība: īsta mīlestība ir! Dievmāte dod cerību būt līdzdalīgiem šādā mīlestībā.
Gitas Palmas ikonas
Tā kā Madonas baznīcu rotāja mākslinieces Gitas Palmas vairākas ikonas, pēc dievkalpojuma autore iepazīstināja klātesošos ar savu ceļu mākslā.
Gita Palma ir absolvējusi Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu, ieguvusi bakalaura grādu mākslā, studējusi vizuālās mākslas pedagoģiju. Kopš 2012. gada ar laikmetīgās mākslas gleznām aktīvi piedalās gan vietējās nozīmes, gan reģionālās mākslas izstādēs; ir bijušas personālizstādes, grupu izstādes, piedalījusies arī žūrijas vērtētajās izstādēs. Glezniecībā Gita atspoguļo sev tuvāko, vienlaikus cenšoties aizraut skatītāju un liekot tam nedaudz pasapņot. Māksliniecei vienmēr ir interesanti uzklausīt skatītāju domas par viņas gleznās attēloto un stāstīto.
Šai rudenī Gita Palma aktīvi glezno, studē Daugavpils Universitātē, bet ikdienā vada filozofa un dzejnieka Roberta Mūka muzeju Galēnos, Preiļu novadā, kas svētceļniekiem uz Aglonu ir ļoti pa ceļam.
Laikmetīgās mākslas gleznas sniedz ieskatu mākslinieces radošajā stilistikā, iemīļotajā dabas un urbānās ainavas žanrā, dvēselei tuvajā tematikā – transportlīdzekļu, konkrēti vilcienu, atspoguļošanā. Interesanti, ka mākslas aprindās Gita Palma arvien vairāk ir pazīstama kā "vilcienu meitene". Savukārt ikonu glezniecība ir pasaule, kuru autore plašākai publikai atklājusi tikai otro reizi. Kopš studiju pabeigšanas Eiropas Kristīgajā akadēmijā Jūrmalā 2015. gadā ikonogrāfija māksliniecei ir bijusi kā noslēpumaina, mazam personu lokam zināma prasmju kopuma izpausme krāsās un tēlu kanonā.
Māksla vienmēr kalpo kā laikmeta spogulis. Gitas vilcienu gleznas ir dokumentācija par laicīgo, savukārt ikonogrāfija – par pārlaicīgo. Ikonu gleznošana ir kā došanās pret laikmeta straumi, glezniecībā izmantojot klasiskos materiālus – koka dēlīti, audumu, grunti, olu, tempera krāsas, krāsu pigmentus un zeltu. Svētbildes ir kā logi, caur kuriem lūkoties uz svētajiem un lūgties.
12.09.2023.