Tie uzņēmēji, mājražotāji, amatnieki, tūrisma pakalpojumu sniedzēji u. c. saimnieciskā darba veicēji, kas 5. septembrī devās Madonas novada pašvaldības attīstības nodaļas organizētajā pieredzes apmaiņas braucienā “Gar Daugavu — no Kokneses līdz Ogrei”, guva gan spilgtus iespaidus, gan pozitīvas emocijas, gan jaunu iedvesmu savam darbam.
Kā, dzīvojot laukos, izmantot dabas dotās priekšrocības, kādā virzienā attīstīt savu lauku saimniecību, ar ko apskates saimniecībām piesaistīt tūristu uzmanību, par to bieži aizdomājamies. Aplūkojot lauku sētas un bioloģiskās saimniecības Kokneses, Skrīveru un Tomes pagastā, pārliecinājāmies, kāda nozīme ir visam dabiskajam, veselīgajam, kā arī izdomai un pašu radītajam produktam.
To, ka laukos var attīstīt gan saimniecisko darbību, gan sniegt tūrisma pakalpojumus, apliecināja redzētais Kokneses pagasta lauku saimniecībā "Rīta Putni".
"Rīta Putni" ir "ligzda", kas atrodas vienā no skaistākajām vietām Latvijā – Kokneses pagasta Bilstiņos. Te atrodas paipalu olu un gaļas delikatešu ražotne "Olalā!" un Bučers, mierpilns un garšu bagāts ziedu, augļu un dārzeņu dārzs, kas sevī ieskauj romantisku siltumnīcu "Love garden", īpašā telpa "Cornelius", kurā iegādāties svaigākos produktus un pavadīt mirkli ar saimniekiem un laiku ar draugiem.
Te ar zīmolu "Olalā!" ražo paipalu olu un gaļas delikateses un darbojas pašapkalpšanās bodīte, bet svētdienās – mājas kafejnīca ar grilbāru un svinību siltumnīca. Saimniekošanas pieredzes stāstā dalījās saimnieks Bruno Cīrulis, kas iepriekš strādājis reklāmas jomā: – Pirms 8 gadiem sākām ar ideju, ka šeit varētu audzēt paipalas, lai piedāvātu svaigas paipalu olas, jo vienubrīd iepirkuma cena bija 10 centu par vienu olu. Lai dienā iegūtu 3000 olu, bija nepieciešams 5000 paipalu, kam vajadzēja uzbūvēt salīdzinoši nelielu fermu. Kad uzbūvējām fermu, ola maksāja 6,5 centus. Bija jādomā, kā olas pārstrādāt, kas prasīja laiku, cilvēku apmācību, ražošanas telpas. Paipalu olas ir eksotisks produkts, un tām ir augsta uzturvērtība. Pamazām veidojam vietu, kur pastāstām arī par Bilstiņiem, kas ir 16. gadsimtā veidota muižas kompleksa vieta, ko dibinājis muižnieks Kornēlijs Bilšteins. Pamazām bagātinām foto kolekciju no kaimiņu ģimenes albumiem.
Bruno Cīruļa stāsta rosināti devāmies arī nelielā pārgājienā pa Bilstiņu teritoriju, jo dažu minūšu attālumā atrodas Daugava, no kurienes paveras iespaidīgs skats uz Kokneses pilsdrupām.
Pabijām dabas sētā "Janavas" Kokneses pagastā, kas ir bioloģiska lauku saimniecība, kas uzņem viesus un ieved ārstniecības augu pasaulē. Atraktīvā saimniece Anta Kučere aicināja novilkt apavus un basām kājām doties dabas takā pa Daugavas ielejas pļavu. Pieturvietās bija iespēja iepazīties ar ārstniecības augu grupām dabā – skaistumam, labsajūtai, sirds veselībai u. c., kā arī dzirdējām saimnieces stāstu par diviem bankrotiem, Francijā apgūtajām zināšanām, par vēlmi, lai bērni turpinātu uzņēmumā iesākto. Bioloģiskā saimniecība "Janavas" atrodas Daugavas dabas parkā, kur bagātīgi aug daudzveidīgas ziedu un augu sugas. Saimniece no tām veido ne tikai zāļu tējas, bet gatavo arī ziedūdeņus, dabīgo kosmētiku un krēmus. Dabas saimniecībā viesi var uzzināt par augu ietekmi uz veselību, iepazīt vēsturisko Daugavas ieleju un atbalstīt vietējos uzņēmējus, iegādājoties ekoloģiskus produktus. Dabas taka aizveda arī uz vienu no tīrākajiem avotiem, ko saimniece nosaukusi par "Bābu avotu", kur arī mēs padzērāmies un atzinām, ka ūdens dod gan veldzi, gan ir ļoti garšīgs. Daudzi iepazinās ar glempinga vietu pļavā, ielūkojās labiekārtotajā viesu namiņā. Ražotne saņēmusi "Zaļo sertifikātu" par darba gaitu, saudzējot apkārtējo vidi, saglabājot ainavu un tās bioloģisko daudzveidību un ievērojot vietējās tradīcijas. No tējām todien kopīgi pagatavojām ugunspuķes tēju, izsmaržojām zālīšu tonikus.
Kad ieradāmies "Ragārēs" Skrīveru pagastā, kas arī ir bioloģiskā lauku saimniecība, daudziem jau bija priekšzināšanas par šeit gatavotajām tējām un garšaugu produktiem. Te 7 hektāros aug ap 100 kultūru – garšaugi, dārzeņi, ārstniecības augi, augļi, ogas. Siltumnīcās patlaban ienākas tomāti, paprika, arbūzi izaug arī uz lauka. Te vienā zemes pleķī lieliski sadzīvo kabači, pupiņas un kukurūza. "Ragāru" produkcija – mikrozaļumi, dārzeņi, ogas, koku sulas sīrupi, zaļā sāls, garšaugu maisījumi, sausās zupas, tējas u. c. Ekskursijā pa dārzu mūs izvadāja saimnieks Jānis Vaivars, kurš tēlaini izteicās, ka iepriekš esot loderējis, līdz uzsācis turpināt vecvecāku iesākto darbu. Mūs cienāja ar zemeņavenēm, rudens avenēm, pašaudzētu arbūzu, tomātiem, garšaugu maisījumiem un tējām. "Ragāru" jaunais saimnieks dalījās uzskatā, ka svarīgi ir ne tikai hektāri, ko izmanto, bet efektivitāte – raža un tās pārstrāde. Bioloģiskajā saimniecībā tiek izmantots viss no zālītes un nezālītes līdz auglim, pat nopļautā zāle tiek izmantota mulčēšanai. Protams, kā jau visiem šogad liels izaicinājums bija sals maijā, tāpēc nav plūmju ražas, augus pārbaudīja karstums un ieilgušais sausums, bet saimniekam ar "zaļajiem īkšķiem" ir daudz ieceru, ražo melnogu plūškoki, aug aktinīdiju stādījums.
Pusdienot iegriezāmies "Garšu sētā" Tomes pagastā, kur ierīkots mājas restorāns un romantiska svinību vieta. Kaut ceļa malā, te izskatās kā oāzē – ievērības cienīgs dārzs, sakopta apkārtne ar ugunskura vietu, atpūtas zonu, arī izmantoto pannu sienu. Vērtīgi bija uzklausīt saimnieka Artūra Kovaļevska pieredzes stāstu. Viņš uzsāka veidot savu uzņēmumu tikai pirms trim gadiem: – Mana ikdiena pagāja Rīgā, strādāju "Hotel de Rome" par pavāru, uz šo vietu Tomē atbraucu tikai pa brīvdienām. Pienāca kovida laiks, kad viss sabiedriskajā ēdināšanā apstājās, no darba vajadzēja aiziet. Bija šoks, neziņa, kas būs tālāk. Tik ātri vēl nebiju gatavs darboties kā uzņēmējs, kaut prakse restorānā uz to vedināja – esmu ēdināšanas pakalpojumu speciālists. Tā kā bija nauda, sākām būvēt, piebūvējām mājai terasi, jo domāju, kā varētu attīstīt šo vietu svinībām. Projektos neiesaistījos, jo nepatīk ierobežotība, rāmji, uzraudzība.
Brauciena turpinājumā ieskatījāmies arī Ogres lepnumā – Centrālajā bibliotēkā, bet pastaigā pa Ogres gājēju ielu, kas stilizēti attēlo Ogres upes līkumoto tecējumu, nospriedām, ka te gluži kā uz Siguldu var vest ārzemju ciemiņus.
Ierodoties Turkalnes muižā Tīnūžu pagastā, guvām ieskatu atjaunotajā klētī, kur darbojas alus un sidra brūzis, iekārtotas viesu uzņemšanas telpas, degustāciju darbnīca.
08.09.2023.