Pārskatot kārtējās Madonas novada domes finanšu un attīstības komitejas sēdes darba kārtību 22. augustā, nekas neliecināja, ka pirmajā acumirklī šķietami ikdienišķs jautājums par finansējuma piešķiršanu Madonas pilsētas vidusskolas aprīkojuma iegādei un remontdarbiem deputātu vidū izraisīs tik karstu diskusiju — viedokļu vētru, kas turpinājās arī domes sēdē 31. augustā.
Papildus jāizbūvē klašu telpas
Vispirms domes finanšu un attīstības komitejas sēdē Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Šķēls informēja par nepieciešamību Madonas pilsētas vidusskolā izveidot divas jaunas pirmo klašu telpas.
– Šogad ir noticis demogrāfiskais brīnums – Madonas pilsētas vidusskolā būs sešas pirmās klases. Atsevišķās vietās gaiteņos bija nepieciešams veikt sienu izbūvi, lai varētu izvietot papildus divas pirmās klases un nodrošināt apmācības visiem pirmklasniekiem, – uzsvēra Aigars Šķēls.
Pašvaldības projektu ieviešanas nodaļas vadītāja Inese Solozemniece iepazīstināja ar nepieciešamo finansējumu – ap 40 000 eiro paredzēti informācijas tehnoloģijām (IT) un mēbelēm (attiecināmās izmaksas). Tās tiks iekļautas mācību vides uzlabošanas projektā Madonas novadā, līdz ar to tiks atgūtas 85% apmērā. Savukārt mācību klašu remontam ir nepieciešami ap 7000 eiro.
Pielej "eļļu ugunij"
Mirklī, kad šķita, ka pēc šīs informācijas sekos deputātu balsojums, "eļļu ugunij" pielēja Madonas novada domes deputāts Andris Dombrovskis.
– Kolēģi! Mēs runājam par "demogrāfisku sprādzienu", bet man liekas, ka bišķīt braucam šķērsām. Kurš no atbildīgajiem darbiniekiem var pateikt, cik bērnu uz Madonu atbrauc no Bērzaunes, Aronas, Biksēres, Praulienas. Rodas iespaids, ka kādas divas pirmās klases uz Madonu tiek atvestas no laukiem, bet vai tāpēc mums būtu jātērē līdzekļi, lai izbūvētu papildus divas klašu telpas un apmierinātu šo vecāku vēlmes? Tie vecāki, kas savus bērnus ved uz mācībām pilsētā, būtībā nobalso par tuvākās skolas slēgšanu savā dzīvesvietā. Kaut kas mums šajā "demogrāfiskajā sprādzienā" nav pareizi. Kāpēc mēs no tuvākajām pagastu skolām ņemam bērnus Madonas vidusskolas 1. klasē, tādā veidā samazinot iespējas izdzīvot lauku mazajām skoliņām? Vai mēs tomēr sev nerokam lielu bedri – uzpūšot Madonas pilsētas vidusskolu un iznīcinot apkārtējās skolas? – neizpratni pauda Andris Dombrovskis.
Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs atzina, ka šie kolēģa jautājumi ir vietā un ka izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne uz domes sēdi varētu sagatavot informāciju, cik skolēnu Madonas vidusskolas 1. klasē mācīsies no pagastiem, cik – Madonā deklarētie bērni.
Vairāki iemesli
– Tam, kāpēc vecāki izvēlas skolas Madonā, ir vairāki iemesli. Pirmkārt, tie ir Madonā strādājošie vecāki, kuri pa ceļam uz darbu arī savus bērnus atved uz pilsētu. To sekmē arī Madonas izglītības iestādēs ieguldītās lielās investīcijas, mācību vide. Otrs faktors – ja mums pirmsskolas izglītības iestāžu uzņemšanas noteikumos ir ierakstīts, ka prioritāte ir Madonas pilsētā deklarētiem bērniem, tad attiecībā uz skolām nekad nav bijuši tādi ierobežojumi, – situāciju skaidroja Agris Lungevičs.
Madonas novada domes priekšsēdētājs šādu iespēju nākotnē gan pieļauj. – Visdrīzāk deputātiem būs jālemj par šādiem ierobežojumiem. Tā ir politiskā izšķiršanās, nosakot prioritātes madoniešiem un Madonā neuzņemot skolēnus no lauku skolām. Ja mums pietiek drosmes pateikt, ka Madonā neuzņemsim pagasta bērnus, tad šādu lēmumu varam pieņemt, bet par to mums jālemj kopīgi. Skolu pastāvēšanai pagastos tas būtu ļoti nozīmīgi. Situācija novadā gan ir atšķirīga. Piemēram, Praulienas pamatskolā šogad jauno mācību gadu uzsāks 138 skolēni. Es to redzu kā stabilu triju pagastu – Praulienas, Mētrienas un nu arī Lazdonas pagasta skolu. Lauku skolai tas ir liels audzēkņu skaits. Katrā ziņā pēc Lazdonas pamatskolas slēgšanas Madonas virziens nav vienīgais, kurp dodas tās bijušie audzēkņi, – atzina Agris Lungevičs.
Domes deputāts Andris Dombrovskis nedaudz oponēja, uzsverot, ka arī gadījumā, ja šādi ierobežojumi netiek noteikti, tāpat būs jādomā, ko publiski teikt un kā skaidrot to, ka tiek vērtas ciet lauku skolas.
– Visus bērnus uz Madonu no pagastiem jau nevarēs atvest. Pēdējais laiks ir par to padomāt, citādi mēs iebrauksim riktīgās auzās – slēgsim skolu vienu pēc otras, – uzskata Andris Dombrovskis.
Madonas novada domes priekšsēdētaja vietnieks Aigars Šķēls aicināja būt reālistiem, jo no lauku skolu slēgšanas diez vai izdosies izvairīties.
– Pamats izmaiņām skolēnu uzņemšanas noteikumos ir, bet šogad kaut ko mainīt ir par vēlu, taču nākamajam gadam varētu apstiprināt noteikumus, ka Madonas pilsētas vidusskolā tiek nokomplektētas četras pirmās klases no Madonā deklarētajiem bērniem un tikai tad, ja paliek brīvas vietas, uzņemt bērnus no pārējās novada teritorijas, – šādu notikumu pavērsienu pieļauj arī Aigars Šķēls.
Aktualizē ceļa izdevumu apmaksu
Madonas novada domes deputāts, kultūras un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētājs Artūrs Grandāns aktualizēja ceļu izdevumu apmaksas pamatotību. Kā vienu no iemesliem, kāpēc bērni izvēlas mācīties Madonā, viņš minēja interešu izglītību – mūzikas, mākslas, sporta skolu, dažādus pulciņus. Viņš atzina, ka Madonā strādājošiem vecākiem ir ļoti ērti, braucot no rīta uz darbu, uz skolu pilsētā atvest savus bērnu un vakarā kopā atgriezties mājās.
Viņš pauda viedokli arī par slēgto Lazdonas pamatskolu, kurā tik daudz līdzekļu esot ieguldīts – apkures sistēmas sakārtošanā vien ap 120 000 eiro, un nu šī skola stāv tukša. Arī remontos citās lauku skolās tiek ieguldīts liels finansējums.
Skola nav bezizmēra
Savu viedokli pauda arī Madonas pilsētas pārvaldnieks un Lazdonas pagasta pārvaldes vadītāja p. i. Guntis Ķeveris. Viņš aicināja ņemt vērā, ka Madonas pilsētas vidusskola ir būvēta, paredzot četrus pirmo klašu komplektus. Taču pēdējos piecos gados tiek uzņemtas piecas pirmās klases, un nu šogad tās ir jau sešas. Pēc G. Ķevera domām, tas tuvākajā nākotnē radīs problēmas arī vidusskolas posmā, jo palielināsies vidusskolēnu skaits un pietrūks telpu, kur veikt apmācību, – skola taču neesot bezizmēra. Viņš atzīmēja arī pārlieku lielo grupu skaitu, kas pēdējos gados tiek veidotas Madonas PII "Saulīte", un arī to ir jāsāk ierobežot, jo "demogrāfiskā sprādziena" Madonas pilsētā nav bijis. Tā ir demogrāfiskā situācija visā novadā, un tās ir pilsētai tuvākās apdzīvotās vietas, no kurām ierodas mācīties uz Madonu.
Veicot pārbūvi, skolā ticis samazināts arī telpu skaits vidusskolas posmā tikai tāpēc, ka normatīvie akti noteica, ka jāveido šie gaismas tuneļi vai gaismas koridori, tāpat ventilācijas sistēma, līdz ar to klašu telpas paliek aizvien mazākas. Izbūvējot papildus divas pirmo klašu telpas, tiek samazināta gaisma koridoros.
Lielo skolēnu pieplūdumu Madonas vidusskolā Guntis Ķeveris skaidroja arī ar ceļa izdevumu apmaksu, tai skaitā attiecībā uz interešu izglītību. Viņš aicināja izvērtēt ceļa apmaksas lietderību 1.-6. klašu skolēniem, jo tas ir viens no risinājumiem, kā varētu mazināt lielo skolēnu skaitu Madonas vidusskolā. – Skola jau šobrīd ir "pārbāzta". Aizvien grūtāk ir izpildīt normatīvo aktu prasības gan attiecībā uz maksimālo skolēnu piepildījumu klasēs, gan noteiktajiem kvadrātmetriem uz vienu skolēnu. Tāpēc ir jāmeklē korekts risinājums šai problēmai. Ja mēs gribam, lai iespējas mācīties Madonā būtu visiem novada bērniem, kuri to vēlas, tad ir jābūvē piebūve. Bet vai tas būtu jādara situācijā, kad lieli līdzekļi tiek ieguldīti arī lauku skolās? Kā, piemēram, nu jau slēgtajā Lazdonas pamatskolā, kur pēdējo piecu gadu laikā tika ieguldīta milzu nauda – ap 400 000 eiro. Arī skolotāji var izdegt jau no tā lielā skolēnu skaita vien, un arī par to ir jādomā. Ja tiks pieņemts lēmums, ka nākamajos gados Madonas vidusskolā būs četras pirmās klases, tad situācija var nostabilizēties, – prognozēja Guntis Ķeveris.
Viedokļus pauda arī vairāki Madonas novada deputāti.
Domnieki gan komitejas, gan domes sēdē izteica dažādus risinājuma variantus. Vieni iestājās par ierobežojumu noteikšanu uzņemšanas noteikumos Madonas pilsētas vidusskolā, citi pauda viedokli, ka jāpārskata ceļu izdevumu apmaksa uz novada izglītības iestādēm; vēl daži izteicās par to, ka mākslīgi nav jāierobežo vecāku iespējas izvēlēties skolu, kur mācīties viņu bērniem (K. Udrass, A. Masaļskis).
Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs atzina, ka viņam nav tādu argumentu, kas ļautu apmaksāt ceļa izdevumus tikai uz tuvāko skolu, bet noteikt konkrētu skaitu, cik skolēnu uzņemt Madonas vidusskolas 1. klasē, kā prioritāti nosakot Madonā deklarētos bērnus, gan ir iespējams.
Viņu atbalstīja arī Madonas novada domes deputāts Andris Dombrovskis. Viņaprāt, ir strikti jānosaka, ka nākamgad Madonas pilsētas vidusskolā tiek nokomplektētas četras pirmās klases ar konkrētu skolēnu skaitu un priekšplānā ir jāizvirza drošība, normatīvo aktos noteikto prasību ievērošana, tai skaitā arī dzīves telpas kvadrātmetri uz katru izglītojamo, un tas, pēc deputāta domām, neesot nekāds ierobežojums.
Jādomā par filiāļu veidošanu
Savukārt Madonas novada domes deputāte Vita Robalte norādīja, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, jo tiekot skatīts jautājums par finansējuma piešķiršanu remontdarbiem, bet patiesībā tie esot būvdarbi, saistīti gan ar ugunsdrošības, gan vēdināšanas sistēmu, nevis ar kaut kādu sienu pervēšanu.
Viņa izteica arī pārmetumus pašvaldības izglītības nodaļai, jo no tās neesot saņēmusi nevienu ciparu, nevienu tabulu par skolēnu skaitu – cik bērnu Madonas vidusskolas 1. klasē mācīsies no Madonas pilsētas, cik no laukiem, kāda ir situācija Madonas pilsētas bērnudārzos, kaut gan bija to lūgusi. Viņu interesēja arī dzīves telpas aizpildījums, normatīvajos aktos noteikto nosacījumu ievērošana, vai katram skolēnam tiek nodrošināti noteiktie minimālie kvadrātmetri.
– Ir tāda sajūta, ka Madonas vidusskola tiek piepildīta kā tāds balons, taču arī tam ir kaut kādas robežas, tas nevar turpināties bezgalīgi. Manuprāt, ir ļoti nopietni jādomā par filiāļu veidošanu; piemēram, tā pati Lazdonas skola varētu būt Madonas vidusskolas filiāle, jo nevis bērni, bet skolotāji ir jāved uz skolu. Savukārt Vestienā varētu izveidot Madonas mūzikas filiāli, kur, piemēram, pūtējiem būtu iespējas izpausties dažādās formās un skaļumos, – atzīmēja Vita Robalte.
Arī Madonas domes deputāts Gunārs Ikaunieks pieļāva, ka, iespējams, Madonas vidusskolas rīcībā bija jāpatur bijusī Madonas 2. vidusskolas ēka Skolas ielā 8, nevis tā jāizīrē citiem nomniekiem.
Madonas novada domes deputāts Arvīds Greidiņš atzina, ka diemžēl no centralizācijas, uz ko iet visā valstī, neizdosies izvairīties, taču, neraugoties uz to, prioritātes novada skolām ir jāsaliek, tai skaitā attiecībā arī uz Cesvaines vidusskolu, kur 1. klasē mācās 18-20 bērni un telpas pietiek.
– Kāpēc šādā situācijā skolēni nevar braukt uz Cesvaini? Acīmredzot ir citi iemesli, un tie ir jāskaidro. Varbūt ir arī jārada bonusu sistēma, kas bērnus ieinteresētu mācīties Cesvaines vidusskolā un citās dzīvesvietai tuvākajās skolās, kāpēc tur nevarētu attīstīt interešu izglītību? – retoriski jautāja Arvīds Greidiņš.
Savukārt Madonas novada domes deputāte, izglītības un jaunatnes lietu komitejas priekšsēdētāja Valda Kļaviņa atzīmēja, ka šādas problēmas nebūs ilgstošas, bet kādus gadus piecus situācija būs saspringta. Viņa izteica šaubas, vai noteiktie ierobežojumi būtu labākais risinājums, tad drīzāk to varētu regulēt ar ceļa izdevumu apmaksu. Turklāt dažos pagastos skolu nemaz nav, un, piemēram, Biksērē tādas nekad nav bijis, un nav bijis arī bērnudārza. Viņa ir papētījusi arī statistiku pēc Sarkaņu pamatskolas slēgšanas 2015. gadā. Šajā laikā līdz pat 2020. gadam Sarkaņu pagastā ir piedzimis tāds bērnu skaits, kas atbilst vienai klasei, un šiem bērniem kaut kur ir jāmācās un jāapmeklē bērnudārzi, tāpēc ar ierobežojumiem ir jābūt uzmanīgiem un jāvērtē situācija katrā novada pagastā.
Skaidro situāciju
Izveidojušos situāciju deputātiem kārtējā Madonas novada domes sēdē 31. augustā skaidroja pašvaldības izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne. Viņa atzīmēja, ka dzimstības rādītāji Madonas novadā ir ar lielām svārstībām. Situācija pēdējos desmit gados esot tāda, ka dažkārt pagastu skolās ir iespējams nokomplektēt 1. klasi, bet citos gados to nav iespējams izdarīt.
Attiecībā uz izglītojamo skaitu viņa minēja, ka pērn Madonas novadā mācības 1. klasē uzsāka turpat 300 izglītojamo un apmēram tikpat – arī 2. klasē. Šogad skolas gaitas uzsāk 2016. gadā dzimušie bērni. Pavisam togad novadā bija dzimuši 293.
Pērn Madonas vidusskolā 1. klasē tika uzņemti 129 bērni, bet 2. klasē – 121. Savukārt šogad ir 149 pirmklasnieki un ir nokomplektētas sešas pirmās klases. Viņa pauda uzskatu, ka nekā ārkārtēja varbūt visā tajā arī nav, ja paskatās, cik bērnu ir mācības uzsākuši no Madonas pilsētas bērnudārziem. No "Saulītes" tie ir 74 izglītojamie, no "Priedītes" – 50, bet no "Kastanīša" – 20.
Nedaudz cita aina paveras, ja pirmklasniekus analizē pēc bērnu piederības savai dzīvesvietai. Ap 40 bērniem deklarētā dzīvesvieta nav
gluži Madona, bet jāņem vērā, ka viņu vidū ir arī Sarkaņu, Mārcienas, Lazdonas bērni, kuru dzīvesvietā skolas vairs nav, līdz ar to var secināt, ka skolēnu skaits, par kuriem varētu vaicāt, kāpēc viņi mācās tieši Madonas vidusskolā, ir ap 28 jeb viena pirmā klase. Turklāt dažiem deklarētā adrese, piemēram, Bērzaunes pagasta „Iedzēni", ir tuvāk Madonai nekā skolai dzīvesvietā, un virzība tomēr vairāk notiekot uz centra pusi.
Attiecībā uz vairāku deputātu izteiktajām bažām viņa uzsvēra, ka 1. klases Madonas vidusskolā tika komplektētas, ievērtējot, lai uz katru skolēnu būtu normatīvos aktos noteiktie 2 kvadrātmetri. Klasēs projekta ietvaros ir uzstādīti arī CO2 mērītāji un nepieciešamības gadījumā iespējams atvērt logus.
– Es gribētu iemest akmeni izglītības nodaļas dārziņā. Lielais pirmklasnieku pieplūdums bija jau iepriekš zināms, bet par finansējumu 1. klašu telpu pielāgošanai lemjam 31. augustā, tikai dienu pirms jaunā mācību gada sākuma. Protams, es saprotu, ka tie darbi ir jau izdarīti, bet tas nav pareizi – vispirms ir jābūt finansējumam un tikai tad var veikt remontu. Par to bija jālemj jau maijā-jūnijā, to bija iespējams prognozēt, – uzsvēra Madonas novada domes deputāts Andris Sakne.
Problēmas arī ar ēdināšanu
Madonas pilsētas pārvaldnieks un Lazdonas pagasta pārvaldes vadītāja p. i. Guntis Ķeveris, līdzīgi kā komitejas sēdē, deputātiem lika pie sirds, ka, kaut gan arī viņš ļoti labi saprotot, ka ierobežot vecākiem izvēli neesot labi, tomēr ir jāņem vērā, cik lielu skolēnu skaitu Madonas vidusskolā vispār ir iespējams uzņemt.
– Un tas nav tikai telpu jautājums. Ir problēmas arī ar skolēnu ēdināšanu, to, kā visus pabarot trijās maiņās. Būs jāatgriežas arī pie jautājuma par štatiem un atalgojumu ēdināšanas blokā strādājošajiem, jo nav daudz tādu cilvēku, kas pie tik lielas slodzes būtu ar mieru strādāt par līdzšinējo atalgojumu. Ir jābūt noteiktam maksimālam skolēnu skaitam Madonas vidusskolā, lai kvalitatīvi veiktu gan apmācību, gan ēdināšanu, gan brīvā laika nodarbes, – savu pārliecību neslēpa Guntis Ķeveris.
Līdzīgu viedokli pauda arī Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora, uzsverot, ka nopietni jādomā par vienmērīgu novada attīstību arī izglītības jomā, lai izglītības iespējas pagastos būtu līdzīgas kā Madonā, kur izglītībā šajos gados ir ieguldīts ap 12 miljoniem eiro. Kā piemēru viņš minēja A. Eglīša Ļaudonas pamatskolu, kur ir jāpārveido arī mācību kabineti, jāuzlabo estētiskā vide, tāpat mēbeļu aprīkojums, jo tas šajā skolā ir vēl no pagājuša gadsimta astoņdesmitajiem gadiem. Ar skolas ēkas nosiltināšanu vien nepietiek.
08.09.2023.