Medicīnas nozare joprojām ir tā, kurai jāpievērš pastiprināta uzmanība. Aktuāls jautājums ir arī reģionālo slimnīcu turpmāka pastāvēšana. Aizvadītajā ceturtdienā Madonas slimnīcā viesojās veselības ministre Līga Meņģelsone, lai ar slimnīcas vadību un personālu vienotos diskusijā, izvērtējot būtiskākās problēmas veselības nozarē un censtos kopīgi rast idejas un priekšlikumus to iespējamai risināšanai.
Kopā ar veselības ministri Madonas slimnīcu apmeklēja arī Nacionālā veselības dienesta vadītājs Āris Kasparāns, Veselības inspekcijas vadītāja Anita Slokenberga un veselības ministres biroja vadītāja Evita Vītola. Vizīte iesākās ar slimnīcas apskati, bet pēc tam pagaidu konferenču telpā norisinājās diskusija.
– Liels paldies jāteic visiem kolēģiem, kuri iesaistījās slimnīcu plānu veidošanā – analizējot, kritizējot un piedāvājot savus ieteikumus. Slimnīca ir katra reģiona centrs un enkurs. Tālāk varam runāt par ambulatoro sektoru, ģimenes ārstiem un laboratorijām – tie ir centri, kas palīdz nodrošināt slimnīcu darbu, bet bez pašas slimnīcas par pacientu drošību nevar runāt. Slimnīca nenozīmē tikai vienuviet bāzētas svarīgākās nodaļas, kas atbild par pacientu veselību – slimnīca nozīmē arī kompetenci. Ļoti ceru, ka no nākamā gada janvāra būs pieejams laboratoriju modulis, kas nozīmē to, ka jebkuras veselības iestādes mediķis, nosūtot pacientu uz kādu no analīzēm, pēc viņa personas koda redzēs, kādas analīzes šis cilvēks jau ir veicis. Tas krietni atvieglotu pakalpojuma efektivitāti. Būtiski nepieciešamas ir arī hospitalizācijas plāna pārmaiņas un neatliekamās palīdzības nodaļas stiprināšana un veiktspējas palielināšana, – diskusijas atklāšanā sacīja veselības ministre Līga Meņģelsone.
Kā trešo svarīgo punktu slimnīcu plānā viņa minēja – gan Eiropā, gan starptautiski daudzās slimnīcās tiek piekopts PREMs jeb latviskojot – pacientu ziņotās pieredzes. Tas nozīmē, ka pēc pacienta atveseļošanās viņš izanalizē un pastāsta, kā viņam veicās katrā ārstēšanas posmā. Un, ja šos pacientu ziņojumus spēj prātīgi pielietot, tas ļoti atvieglo ikdienas darbu un ļauj izsecināt, kas jādara, lai turpmāko pacientu pieredzes uzlabotu gadījumā, ja kādam pacientiem tā nav bijusi tik pozitīva. Šo praksi ieviesušas arī Cēsu un Valmieras slimnīcas, tāpat Bērnu klīniskās universitātes slimnīca, kas jau ir pionieri šajā jomā. Un šīs pacientu pieredzes nebūtu jāuztver kā tikai kārtējais papīru slogs, bet veids, kā pakalpojumu un palīdzību sniegt vēl labāk.
Aktualizē problēmjautājumus
Līga Meņģelsone atzina, ka Madonas slimnīca ir ļoti laba līmeņa ārstniecības iestāde. Kā viens no uzteicamiem piemēriem tika minēts traumatoloģijas nodaļa, kas jau sasniegusi Eiropas līmeni, un labus vārdus izpelnījās arī slimnīcas darbība kopumā, kā arī tās valdes priekšsēdētāja Līga Šerna. Pēc ministres sacītā, viņa ir vadītāja, kas stāv un krīt par savu slimnīcu un iestājas arī par darbinieku kolektīvu.
Diskusijas laikā tika aktualizēti vairāki svarīgi jautājumi. Rezidente Tīna Sparāne Madonas slimnīcas uzņemšanas nodaļā iziet apmācību ciklu, viņas bāzes vieta ir Gaiļezers.
– Vai nākotnē būs iespējams sagaidīt funkcionālu, lietotājiem pieejamu un ērtu datu bāzi, kurā varētu pārskatīt arī citu slimnīcu izrakstus? Mūsu sistēmā ļoti liela problēma ir tā, ka šie izraksti nav pieejami un pacienti nav tik ļoti apzinīgi, lai tos saglabātu. Šādas datu bāzes izveide ļoti atvieglotu informācijas iegūšanu un medikamentu pielāgošanu, – ierosināja Tīna Sparāne.
Nacionālā veselības dienesta vadītājs Āris Kasparāns uz to atbildēja sekojoši: – Tehniski tas ir iespējams, bet attiecīgie izraksti jāiesūta slimnīcām, lai tie būtu pieejami. Šobrīd reti kura veselības iestāde šos rezultātus iesūta, bet Daugavpils slimnīca to dara. Lai risinātu šo jautājumu, esam uzsākuši vairāku Rīgas slimnīcu testēšanu un pilotēšanu, lai pēc iespējas ātrāk šo sistēmu sakārtotu. Līdz gada beigām ceram sakārtot visas tehniskās lietas. No nākamā gada dosim viena gada pārejas periodu, lai pēc tā savukārt attiecīgā informācija gan par ambulatorajiem, gan stacionārajiem izrakstiem datu bāzē būtu jāievieto obligāti visām slimnīcām.
Kā nākamais savu jautājumu uzdeva traumatologs Andris Levis.
– Esmu dzirdējis, ka reģionos tiek plānots attīstīt tās lietas, kas katrā no tiem ir spēcīgas. Piemēram, ja tā ir traumatoloģija, tai pievērš papildu uzmanību, finansējumu, lai spētu šo nozari attīstīt nākotnē vēl labākā līmenī. Vēlos noskaidrot, vai šī iecere joprojām ir dzīva un kāda tā izskatās tālajā nākotnē? Vai to turpinās attīstīt jeb atstās idejas līmenī? Manuprāt, tā ir ļoti laba prakse. Piemēram, citas reģionālās slimnīcas izskatās ļoti labi, – sacīja Andris Levis.
Ārsta teikto papildināja arī Līga Šerna, paužot neizpratni par to, ka ziņojumā norādīts – traumatoloģija Madonas slimnīcā tiks attīstīta līdz brīdim, kamēr to nenodrošinās Jēkabpilī. Līdz ar to rodas jautājums, kāda jēga attīstīties, ja vienā brīdī šī attīstība būs jāpārtrauc?
Uz to Līga Meņģelsone norādīja – ņemot vērā konkrētā reģiona specifiku, ir atbilstoši jāreaģē. Lielu lomu šajā jautājumā spēlējot arī slimnīcas vadība un, protams, nozares darbinieku komandas ieguldītais darbs.
– Ministru kabineta izstrādātajos 555. noteikumos pirms dažiem mēnešiem tika ietverta arī metodisko centru izveide. Tiem būtu diezgan lielas deleģējamas pilnvaras par konkrēto jomu. Ja traumatoloģijas nozares gaišākie prāti sanāk kopā un izvērtē reģionu plusus un mīnusus šajā nozarē, tiek uzlabota veselības nozares kvalitāte. Paldies, ka esat savas nozares patrioti, paldies, ka jums rūp tās attīstība. Ne vienmēr labiem metodiskajiem centriem ir jāattīstās Rīgā, – bilda veselības ministre.
Savukārt Anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļas vadītāja, anestezioloģe Inguna Kļaviņa uzsvēra divas būtiskākās problēmas – pirmkārt, tās ir grūtības ar pacientu pārvešanu citur, jo tas jādara savlaicīgi, citādi, cilvēkam attīstās daudz blakusproblēmu. Otrkārt, tiek pieprasīts veikt daudz un dažādas analīzes, kas liktu saprast, vai pacients ir pārvedams uz Rīgu, vai nē, un ne reti tas izrādās lieks laika un resursu patēriņš, jo beigu beigās Rīgā visi izmeklējumi jāveic atkārtoti.
– Bieži vien šķiet, ka tiek mēģināts novilcināt laiku. Ja ir labi zināms, kāda palīdzība jāsniedz pacientam, tad nevajag lieki tērēt laiku, bet uzreiz nogādāt viņu uz konkrēto vietu, kur attiecīgo palīdzību iespējams saņemt. Mūsu slimnīcai ir optimāla komplektācija arī kadru ziņā. Savulaik mēs ļoti cīnījāmies par savu slimnīcu – mūs gribēja savienot ar Cēsīm. Labi redzam, kas notiek ar Gulbenes un Balvu apvienību, kad viena slimnīca izjuka. Bet mēs pastāvējām uz to, ka mūs neapvienos, lai gan tas bija izlemts. Kolēģi ir savstarpēji uzticami, ciena viens otru, un esam pietiekami lielā vai mazā apjomā, lai viens otru pazītu un viens otram palīdzētu! Šāda apjoma slimnīca ir ļoti efektīva, mēs ļoti cenšamies palīdzēt pacientiem, – uzsvēra Inguna Kļaviņa.
Ja agrāk ministrija nosūtīja konkrētus speciālistus uz tām slimnīcām, kur bija vērojams jauno kadru trūkums, tad tagad tas atstāts uz pašvaldības pleciem.
– Ja tagad jaunie speciālisti mācās par valsts līdzekļiem, kāpēc ministrija neuzņemas nosūtīt jauno ārstu strādāt tur, kur tas nepieciešams? Jaunie mediķi, kas absolvē augstākās medicīnas iestādes, tiek nodarbināti vai nu privātpraksēs, vai dodas uz ārzemēm, bet nekas netiek darīts, lai jaunie kadri tiktu novirzīti uz reģioniem. Pašvaldība iespēju robežās ļoti cenšas un nāk pretī, piedāvā arī dzīvesvietu. Kad es uzsāku ārsta karjeru, obligāta prasība jaunajiem ārstiem bija trīs gadus nostrādāt lauku slimnīcās. Kāpēc tagad nevar piekopt tādu pašu praksi un likt tiem, kuri mācījušies par valsts naudu, konkrētu laiku pavadīt konkrētā vietā? Kāpēc mūsdienās viņus vairs nevar nosūtīt tur, kur vajag? Kāpēc šī problēma ir atstāta pašvaldības ziņā? – neizpratni pauda ķirurgs Ivars Pudāns.
Izsaka atzinību
Veselības ministre apstiprināja, ka arī, viņasprāt, šī ir būtiska problēma, bet vienlaikus uzsvēra – ir mainījusies sistēma. Tas esot Eiropas Savienības jautājums, un arī Latvijas Jauno Ārstu Asociācija pret šādu ierosinājumu kategoriski iebilst, norādot, ka tādā veidā tiktu pārkāpta virkne tiesību. Šobrīd tādu iespēju valstij nav.
Diskusijas noslēgumā izskanēja aicinājums ārstu apmācību laikā gatavot viņus ne tikai Eiropas standartiem un prasībām, bet virzīt arī uz iespējamu darbu reģionos, kur novērojams jauno speciālistu trūkums.
– Ministre mūsu slimnīcu vērtē augstā līmenī. Lielā sajūsmā viņa bija par mūsu jaunajiem ārstiem, it īpaši traumatologiem. Pēc sarunas ar ārstiem ministrei nostiprinājās pārliecība, ka viņi dara savu darbu no sirds, dara to atbildīgi. Pēc diskusijas ar ārstiem un vizītes pa slimnīcas telpām, notika saruna, kurā Līga Meņģelsone vēlējās redzēt arī pašvaldības pārstāvjus. Viņa pārliecinājās par to, ka mums ir sadarbība ar pašvaldību, abas puses apstiprināja, ka tā ir cieša un veiksmīga. Dome tiešām sniedz neatsveramu atbalstu jauno speciālistu piesaistīšanai. Nākamais, kas tika apspriests, bija slimnīcu tīkls. Es aktualizēju tās lietas, kas ziņojumā par slimnīcu tīklu ir pilnveidojamas, un šķiet, ka tiku sadzirdēta, uzklausīta. Diskutējām par problēmjautājumiem, kas ir aktuāli ne tikai Madonas slimnīcai, bet visai valstij kopumā, piemēram, par nepilnībām apmācības procesā, par sertifikācijas procesu, kvalitātes kritērijiem, konsekvenci lēmumu pieņemšanā. Veselības ministre pauda cerību, ka viņas uzsāktais kurss sistēmas sakārtošanā tiks darīts zināms arī jaunajai valdībai, – uz tikšanos atskatījās Līga Šerna.
Tikšanos apmeklēja arī Madonas novada pašvaldības izpilddirektors un kapitāldaļu turētāja pārstāvis Uģis Fjodorovs.
– Tikšanās bija vairāk izzinoša un nekādi konkrēti priekšlikumi netika izteikti arī diskusijas laikā ar darbiniekiem. Vairāk apspriedām esošo situāciju, runājām par to, kas notiek tagad, bet bez redzējuma, kas varētu notikt tālāk. Līdzīga bija arī diskusija ar slimnīcas vadību un domes pārstāvjiem – runājām par slimnīcas ieturētajiem projektiem, par to, kā mēs saredzam tālāku darbību, bet nekas tāds, kas reāli varētu notikt priekšdienās, neizskanēja. Situācija ir diezgan neskaidra, bez izpratnes, kā veidosies Ministru kabinets, kādi būs spēku samēri. No ministres nesagaidījām redzējumu, kā tas viss varētu turpināties. Diskutējām par slimnīcu aktualitātēm, attīstību, bet, kā jau minēju, tas viss bija tikai redzējuma līmenī par esošo nevis turpmāko, – akcentēja Uģis Fjodorovs.
05.09.2023.