Šodien, kad atzīmējam Zinību dienu un svētku mirkļus skolās aizvada skolēni, viņu vecāki un skolotāji, “Stara” lasītājus aicinām pakavēties skolotāju konferences norisēs.
29. augustā skolotājiem veltītais pasākums tradicionāli notika Madonas kultūras namā, un uz to pulcējās novada izglītības iestāžu pedagogu saime.
Konferenci atklāja Madonas novada pašvaldības izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne, atgādinot, ka par jauno darba cēlienu liecina itin viss: dārzā košās rindās sarindojušās dālijas un gladiolas, notiek semināri, apmācības, vecāku sapulces, un pat reklāmas saka priekšā, ka jaunais mācību gads tūlīt sāksies.
– Patīkama ir atpūta, bet iekšējais ritms vēsta, ka gribas doties uz darbu, gribas notikumus, procesus un vēlamies satikt gan kolēģus, gan audzēkņus. Jaunā mācību gada sākumu sabiedrībā var pamanīt. To var just, jo, šķiet, tā norisē iesaistīta visa apkārtējā sabiedrība un jo īpaši pašvaldība, – vēstīja nodaļas vadītāja, teikto pamatojot ar vārdiem, ka viena no pašvaldības pamatfunkcijām ir izglītības nodrošināšana bērniem un jauniešiem.
Svētku reizē klāt bija Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora. Viņš uzsvēra, ka izglītība ir viens no sabiedrības attīstības pamatiem, kas prasa ieguldījumus, resursus, lai nodrošinātu izglītības procesa kvalitāti: – Lielākā daļa no budžeta Madonas novada pašvaldībā tiek atvēlēta izglītībai. Tie ir 19 miljoni gadā, kas nodrošina pedagogu algas, infrastruktūras uzturēšanu, skolēnu ēdināšanu, pārvadājumus utt.
Tūlīt noslēgsies projekts 12 miljonu vērtībā, no kura pašvaldības sadaļa ir 8 miljoni. Tas nodrošina mācību vides uzlabošanu Madonas Valsts ģimnāzijā un Madonas pilsētas vidusskolā. Ir noslēdzies siltuma efektivitātes paaugstināšanas projekts Andreja Eglīša Ļaudonas pamatskolā (prasīja vairāk nekā miljonu, kur pašvaldības sadaļa ir puse).
– Uzsākts siltumefektivitātes uzlabošanas projekts Lubānas vidusskolā. Ir atvēlēti līdzekļi skolu kosmētiskajiem remontiem, piemēram, Dzelzavas pamatskolā. Katra pagastu apvienības pārvalde ir rūpējusies par savā teritorijā esošo izglītības iestāžu uzturēšanu. Nākotnē jādomā par stadiona projektēšanu un izbūvēšanu Ļaudonā, par skolas iekštelpu remontu tālāko nodrošinājumu. Skolu optimizācijas rezultātā iegūsim līdzekļus (vairāk nekā divus miljonus), ko paredzam mācību vides uzlabošanai Lubānas vidusskolā. Esam atbalstījuši pedagogu metodisko komisiju izstrādātos plānus, piemēram, sporta jomā piešķirti vairāk nekā 60 tūkstoši, lai visās novada skolās uzlabotu slēpju un vingrošanas inventāru. Atbalstīts mācību līdzekļu nodrošinājums arī mūzikas mācīšanai. Pašvaldība pedagogiem garantē algu pielikumu, un ceram, ka nākamajā gadā skolotājiem varēsim piedāvāt sociālo apdrošināšanu, – teica Zigfrīds Gora.
Pieminot Ukrainā notiekošo karu, Zigfrīds Gora aicināja novērtēt mieru un drošību mūsu valstī.
Turpinājumā konferences dalībnieki noskatījās video ar skolotāju un bērnu ekspresintervijām par to, kas ir izglītība. "Izglītību raksturo intelektuāls, zinošs cilvēks, kas vēlas kaut ko sasniegt", "Izglītība nav tas, ko tu iemācies skolā, bet kur pats esi ieinteresēts izaugt", "Izglītība bērniem ir piespiedu pienākums", "Izglītība ir iespējas", "Cilvēkam jāizglītojas visas dzīves garumā," – skanēja atbildes.
Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesors, filozofijas doktors Raivis Bičevskis savā lekcijā turpināja runāt par izglītību kā vienu no modernās kultūras atslēgas vārdiem. Viņš atsaucās uz austriešu filozofa Konrāda Paula Līsmana teikto. Filozofs kritizē kompetenču izglītību, kur formālās spējas tiek pasludinātas par īsto izglītības mērķi. Šodien izglītība ir provokācija, – apgalvo Līsmans. Tika citēts arī Vernera Kārļa Heizenberga, ievērojamā fiziķa un Nobela prēmijas laureāta, izteikums, ka izglītība ir tas, kas paliek pāri, kad ir aizmirsts viss, ko esi mācījies: "Izglītība ir spožs spīdums, kas mūsu atmiņā ietver skolas gadus un kas izgaismo visu mūsu turpmāko dzīvi."
Domas kustība tātad turpinās, bet konference tika turpināta ar žurnālista Haralda Burkovska lekciju "Laimes dimensijas".
Būt laimīgam – tā ir katra paša apņemšanās. Ir tik daudz iespēju, kā vairot savu laimes sajūtu un dot to arī citiem. Kādam tas ir laiks, kas pavadīts kopā ar mīļajiem, atpūta svaigā gaisā, citam – nesavtīga palīdzība, glāze sarkanvīna vai melnā šokolāde. Kā spert pirmos soļus laimīgākai ikdienai, iedvesmas lekcijā stāstīja Haralds Burkovskis. Laime ir garīgs stāvoklis, kam ir ļoti daudz skaidrojumu. Neskaitāmi filozofi un citi zinātnieki veikuši virkni pētījumu, lai noskaidrotu, kas veido laimes sajūtu un kā tā mijiedarbojas ar ikdienas lietām un notikumiem.
Atrast sevi un savu laimes formulu aicināja arī arodbiedrības pārstāve Dace Caune. Viņa iepazīstināja ar jaunajiem kolēģiem, kas pievienojušies novada skolotāju saimei: Madonas pilsētas PII "Kastanītis" skolotāja Elīna Ravinska, Praulienas pamatskolas skolotāja Elizabete Āboliņa un Roberts Gotlaufs.
Ar bakalaura grāda ieguvi tika sveikti: Ļaudonas PII "Brīnumdārzs" skolotāja Linda Āboliņa un J. Norviļa Madonas mūzikas skolas skolotājs Gaitis Jānis Pujāts. Maģistra grādu ieguvuši: Madonas Valsts ģimnāzijas skolotāja Ligita Irbe un Oskars Jeske, Cesvaines vidusskolas skolotāja Lāsma Markevica, Ērgļu vidusskolas skolotāja Klinta Ieleja.
Kā izglītības iestāžu vadītāji šogad darbu novadā uzsākuši: Ērgļu PII "Pienenīte" vadītāja Everita Elizabete Zaretoka, Lubānas PII "Rūķīši" vada Ina Gutāne, Madonas PII "Priedīte" vada Edīte Strautmane, Kalsnavas pamatskolu – direktore Sarmīte Kukāre-Vorslova, par Madonas pilsētas vidusskolas direktora pienākumu izpildītāju apstiprināta Arnita Krīgere.
Klātesošos ar dziesmām sveica vokālā pedagoģe Sintija Paegle, pasākumu ar deju noslēdza Dzelzavas pamatskolas skolēnu priekšnesums.
01.09.2023.