Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs otrdienas, 15. augusta, rīta pusē pa ceļam uz Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkiem Aglonā neilgā vizītē apmeklēja Varakļānu novadu.
No paša rīta Valsts prezidents iegriezās Stirnienes Svētā Laurencija Romas katoļu baznīcā, kur nolika ziedus pie bīskapa Boļeslava Sloskāna (1893-1981) piemiņas plāksnes, tādējādi godinot viņa dzīves un darba gājumu.
Pēc tam Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Varakļānos tikās ar novada domes vadību – domes priekšsēdētāju Māri Justu, izpilddirektoru Oskaru Kanču, pašvaldības lietvedi un projektu vadītāju Līnu Nagli, kā arī ar Varakļānu vidusskolas direktoru Juri Dalecki.
Kā sarunas sākumā uzvēra Valsts prezidents, Saeimas izlemšanai pēc administratīvi teritoriālās reformas joprojām ir atklāts jautājums par Varakļānu novada turpmāko likteni, kas dažādu apstākļu dēļ ir aizkavējies gan valdībā, gan Saeimā – tai būs jālemj, vai Varakļānus pievienot Madonas vai Rēzeknes novadam, vai atstāt arī turpmāk kā atsevišķu, neatkarīgu novadu. Edgars Rinkēvičs vēlējās noskaidrot, kā jūtas paši varakļānieši. – Jau iepriekšējā Saeima pierādīja, ka skaidrības īsti līdz galam nav arī pašiem Saeimas deputātiem, bet tas, ko varakļānieši ir pauduši arī aptaujā, ir par pievienošanos Madonas novadam. Mēs jau arī šobrīd sadarbojamies ar Madonu vairākās jomās, tai skaitā pašvaldības policijas veidošanā, bāriņtiesas darbā, arī izglītības jomā. Tā ka mums šī sadarbība ir vairāku gadu, pat gadu desmitu garumā. Un arī par to, ka šeit ir Latgale, mēs neviens nestrīdamies. To tikai kopīgā kontekstā tā pagriež – ja ir Madonas novads, tad nevar būt Latgale. Tas tā nebūt nav. Ja skatāmies vēsturiskās Latgales robežas, Varakļāni nekad nav bijusi gluži robeža. Es uzskatu, ka tā ir tāda cilvēku sanaidošana un lieka ažiotāža, – atzina Varakļānu domes priekšsēdētājs Māris Justs, piemetinot, ka novads ļoti sekmīgi darbojas, arī esot pats par sevi.
– Mēs viennozīmīgi esam pierādījuši, ka varam būt patstāvīgs novads, kaut vai, paskatoties kaimiņu novadā Lubānā, Ērgļos, tāpat Rēzeknes novadā, kas tur notiek ar vidusskolām, kuras nākotnē tiks pārveidotas par pamatskolām, savukārt mazās pamatskolas slēgtu, – sarunā iesaistījās Varakļānu vidusskolas direktors Juris Daleckis.
– Reizē ar to rodas problēmas ar transportu bērnu izvadāšanai uz skolu. Tie, bez šaubām, ir sarežģījumi arī bērniem, tas viņiem nozīmē celties vismaz pusotru stundu agrāk, – sprieda Juris Daleckis. Kā piebilda Oskars Kančs, jau tagad skolēnus uz skolu Varakļānos no visa novada ved piecos maršrutos, un tālāk dzīvojošajiem bērniem tas nozīmē līdz skolai braukt stundu.
Mācībās – labi rezultāti
– Runājot par mācību rezultātiem, tie mūsu vidusskolā ir ļoti labi. Dažos priekšmetos pat labāki nekā lielajās ģimnāzijās. Centralizētajos eksāmenos rezultāti visos priekšmetos bija stipri augstāki par vidējiem Latvijā, tajā skaitā arī matemātikā. Par latviešu un angļu valodu nerunājot. Bērnu skaits mazajās klasēs ir pietiekams. Arī pēc jaunajiem kritērijiem. Vienīgais ir tas, ka Varakļānos ir nepietiekams skolēnu skaits vidusskolas posmā (38 paredzēto 40 vietā) pēc tiem kritērijiem, ko izvirza Izglītības ministrija, pagaidām gan tikai rekomendējoši, taču, ja nav jauniešu, apstājas arī viss ārpusstundu darbs – deju kolektīvi, koris utt. Bet pašvaldībai nodrošināt savstarpējos norēķinus ir daudz sarežģītāk, nekā, piemēram, aizvest skolēnus uz lielajām ģimnāzijām, lai veiktu padziļinātu kursu ķīmijā vai datormācībā un apgūtu to, ko skolā uz vietas nevar. Taču, ja nākotnē grib atstāt tikai pirmo sešu klašu posmu, tad mazām pilsētām ir iznīkšana, – skeptisks bija vidusskolas direktors.
– Manuprāt, jebkurai pašvaldībai ir jābūt iespējai pieņemt galīgo lēmumu, – uzsvēra Māris Justs, atzīstot, lai cik tas grūti nācies, tomēr arī Varakļānu pašvaldībā ir nācies slēgt divas skolas – Murmastienes un Stirnienes pamatskolu. – Šobrīd ir uzstādījums, ka katrā novadā ir jābūt vienai vidusskolai, un līdz ar to šīs reformas mūs neskar. Bet agri vai vēlu tas varētu skart arī mūs, bet tas nav pareizi. Jo piemēram, ja slēdz vidusskolu, tas ir apdraudējums arī mūzikas un mākslas skolas pastāvēšanai. Katrā ziņā tas būtu jāskata kopējā sociālekonomiskajā kontekstā, jo līdz ar to cilvēkiem mainās visa dzīve.
Trūkst darba roku
Prezidents jautāja arī par sociālekonomiskajām problēmām, par darba iespējām novadā. – Ir, protams, arī bezdarbs, bet nav tā, ka novadā nebūtu darba iespēju. Visu laiku ir vakances. Es domāju, ka tas, kurš grib strādāt, darbu var atrast, – uzsvēra pašvaldības vadītājs. – Kā man sacīja vienā no novadiem, mums jau ir otrā paaudze, kam bezdarbs ir profesija, – tendenci dzīvot uz valsts rēķina iezīmēja Valsts prezidents, kam piekrita arī Māris Justs. Kā to atzīst Murmastienes uzņēmēji, ir pat tā, ka darbinieki jāmeklē no citiem novadiem, jo vienkārši trūkst darba spēka.
– Ir tādi trīs momenti, ja mēs runājam par Varakļānu nākotnes ilgtspēju. Ir jāsaprot, ka dzīvojamais fonds ir nesaraujamā korelētā situācijā ar darbavietām, un, protams, izglītības iespējas. Ja tas netiek nodrošināts, diemžēl novads ir lemts iznīcībai, – iezīmēja Līna Nagle. – Protams, dzīvojamais fonds novadā nav tik liels, kā gribētos, bet pašvaldība vienmēr nāk pretī un piedāvā kādu iespēju.
Pozitīva tendence
Valsts prezidents interesējās, vai ir arī gadījumi, kad cilvēki atgriežas uz dzīvi Varakļānos no ārzemēm, un kā skolēni iejūtas skolā šeit, Latvijā. – Katrā klasē gandrīz katru gadu ir pa vienam skolēnam, kura vecāki ir atgriezušies no ārzemēm, – sacīja vidusskolas direktors. – Jāatzīst, ka viņi lielākoties prot latviski, grūtāk ir ar eksaktajiem priekšmetiem. Jo eksaktie priekšmeti ārzemēs tiek mācīti zemākā līmenī nekā Latvijā, un mums nākas ar viņiem individuāli pastrādāt. Tagad mazliet ir problēma ar ukraiņu bērniem, ar viņiem gan ļoti daudz tiek strādāts individuāli. Daži mācās attālināti un apmeklē skolu tikai tāpēc, lai socializētos, bet dažiem šādu iespēju nav.
Jautājot par statistiku, cik ukraiņu bērnu patlaban mācās vidusskolā, direktors atbildēja, ka tie ir deviņi bērni. – Kopumā pašvaldības telpās dzīvo 38 ukraiņu civiliedzīvotāji, bet individuāli novadā uzturas vēl kādi 5-6 Ukrainas valsts iedzīvotāji. Darbu viņi principā ir atraduši, ir jau kāds, kas dzīvo no pabalsta, bet kopumā situācija ir laba, – atzina domes priekšsēdētājs, iezīmējot kādu ļoti pozitīvu tendenci: – Šobrīd novadā ir ap 3000 iedzīvotāju, un to skaits šogad ir palielinājies par 100. Es domāju, ka procentuāli tas ir viens no augstākajiem rādītājiem Latvijā. Daļa no viņiem, protams, ir Ukrainas iedzīvotāji, bet atgriežas arī jaunas ģimenes. Mums ir tukšas dzīvojamās mājas, vairākas no tām tiek pārbūvētas un atjaunotas. To nedaudz ir veicinājusi arī iespēja strādāt attālināti. Cerams, ka šī tendence turpināsies.
Uzteic veselības aprūpi
Runājot par veselības aprūpi, domes priekšsēdētājs atzina, ka tuvākās lielākās slimnīcas ir Madonā, Rēzeknē, Jēkabpilī. – Varakļānos ir pieejami ambulatorie pakalpojumi un ilgstošā veselības aprūpe. Pansionāta pakalpojumus šobrīd saņem vairāk nekā 80 iedzīvotāju ne tikai no Varakļānu novada. Tāpat šobrīd Varakļānos ir divas ģimenes ārstu prakses, – situāciju veselības aprūpē raksturoja Māris Justs, par ko Valsts prezidents varakļāniešus uzslavēja, minot, ka, piemēram, Jūrmalā viena ģimenes ārsta aprūpē ir 5000 pacientu.
Tiekas arī ar iedzīvotājiem
Kaut neilgu brīdi, bet tomēr Valsts prezidents tikās arī ar iedzīvotājiem, kuri bija sapulcējušies pie pašvaldības ēkas. Jau pirms tikšanās viņš apsveicinājās ar pašiem mazākajiem Varakļānu iedzīvotājiem – bērnudārzniekiem, kuri šeit bija ieradušies savas audzinātājas vadībā. Edgars Rinkēvičs uzklausīja arī iedzīvotāju satraukumu par esošo situāciju sakarā ar cenu paaugstinājumu visās jomās. Tāpat bija iedzīvotāji, kuri izteica vēlmi, lai Varakļānu novads tiktu pievienots Rēzeknei un iekļautos Latgales sastāvā, uz ko gan bija dzirdamas arī iebildes. Izskanēja arī jautājums par nākamās koalīcijas veidošanu un kriminālprocesā esošā Aivara Lemberga pārstāvētās ZZS iekļaušanos tajā. Uz ko Valsts prezidents konkrētu atbildi nesniedza, piebilstot, ka konkrētākas koalīcijas aprises tiks iezīmētas nākamajā nedēļā.
18.08.2023.