Svētdien, 13. augustā, Madonas novada Meirānos estrādē pie memoriālā muzeja “Vecais Ceplis” notika latviešu tautas “gaišā ģēnija”, izcilā operdziedoņa Jāņa Zābera piemiņai veltītie, jau par tradīciju kļuvušie Mūzikas svētki.
Šogad svētki notika jubilejas zīmē – muzejam "Vecais Ceplis" tiek svinēta 50 gadu jubileja. Savu dzimto pusi Jānis Zābers ļoti mīlēja. Ne velti vēstules vecākiem viņš reizēm adresēja: Meirānu visskaistākajā vietā "Vecajā Ceplī". Muzejs sabiedriskā kārtā tika atvērts četrarpus mēnešus pēc dziedoņa nāves – 1973. gada 11. augustā.
– Laikā, kad Zābera māte un tēvs vēl bija dzīvi, bieži muzejā, kas bija iekārtots viņu mājā, apmeklētājiem tika atskaņota plate ar Jāņa Zābera dziedāto "Brīnos es". Māte tad pavēra durvis un no savas istabas nāca klausīties, kā Jānītis dzied. Zābers šo Alfrēda Kalniņa dziesmu arī dziedāja kā neviens. Viņa balsī bija dzidrums un jauneklīga degsme – to nevar atdarināt, – ejot uz estrādi garām muzejam, atcerējās madonietis, nu jau sirmais novadpētnieks Jānis Bērziņš.
Koncertā brīvdabas estrādē pie dziedoņa memoriālā muzeja izskanēja melodijas no izcilā tenora repertuāra, latviešu un ārzemju autoru darbi, ko izpildīja Zābera pēcteči – Raimonds Bramanis, Nauris Puntulis, Guntars Ruņģis, Miervaldis Jenčs un Dainis Skutelis. Muzikālo pavadījumu nodrošināja pianists Māris Žagars, ģitāristi Mārcis Auziņš un Jānis Ruņģis, trompetists Andris Ābelīte un perkusionists Kaspars Kurdeko, dzirdējām arī jauno talantīgo vijolnieci Luetu Žagari. Pasākumu vadīja režisors Valdis Pavlovskis.
– Esiet sveicināti Meirānos, operdziedātāja Jāņa Zābera dzimto māju un muzeja dabas koncertzālē! – uzrunājot klātesošos no tuvas un tālas apkārtnes, vēstīja koncerta vadītājs. – Te ir brīnišķīga atmosfēra, te atkal pulcējamies uz Jāņa Zābera piemiņai veltītajiem svētkiem. Tradicionāli šos svētkus atklājām ar Antiņa āriju no Arvīda Žilinska operas "Zelta zirgs", un koncertā vispirms skanēs vēl vairākas ārijas no operām, kuras savulaik izdzīvoja Jānis Zābers. Dzirdēsim Kavaradosi āriju no Džakomo Pučīni operas "Toska" un citas.
Šī tikšanās reize bija īpaša, jo jau 50 gadus ar Jāņa Zābera ģimenes mīlestību un nesavtību, viņa draugu, domubiedru un talanta cienītāju neizsīkstošo atbalstu, pašvaldību uzmanību gan ikdienā, gan svētkos varējām atcerēties, uzzināt, baudīt un sajust tik daudz par šo izcilo latviešu dziedātāju. Vissiltākos aplausus ir pelnījis ikviens, kas šo gadu laikā nav ļāvis izgaist atmiņām un pavēris tās nākamajām paaudzēm.
Mūzikas svētki nu jau kļuvuši par neatņemamu muzeja "Vecais Ceplis" dzīves sastāvdaļu. – Kāds domātājs ir teicis, ka atmiņas ir sava veida tikšanās, tāpēc šajā svētku reizē apvienosim divus jēdzienus: "atmiņas" un "tikšanās", –
uzsvēra Valdis Pavlovskis. – Atmiņas par Jāņa Zābera dziedāto un iecerēto un tikšanos ar iemīļotiem šo svētku dalībniekiem, solistiem un mūziķiem, daži no kuriem šeit ieradušies pirmo reizi.
Koncertā pēc opermūzikas goda vieta tika ierādīta kamermūzikai – latviešu komponistu rakstītajām dziesmām, ko savulaik izpildīja Jānis Zābers. Komponists, kurš dzīvoja gadsimtu pirms Zābera, bet bija ar ļoti līdzīgu pasaules uztveri, komponists, kura daiļrade atrada patstāvīgu mājvietu operdziedātāja repertuārā, bija Emīls Dārziņš. Reiz viņš esot teicis: "Neesmu ne dabas vērotājs, ne peizāžists, ne muzikāls arhitekts, bet subjektīvs jūtu liriķis, kuram jāuztver cilvēka dvēseles dažādie saviļņojumi un tie jāataino mūzikā." Jāņa Zābera un Emīla Dārziņa dvēseļu tuvība savulaik atklājās vairākās solo dziesmās, šoreiz tās izpildīja Zābera pēcteči, bet "Melanholisko valsi" – tēvs un meita – Māris un Lueta Žagari.
Koncertā atkārtoti izskanēja fakts, ka Jānim Zāberam nozīmīgas bija trīs pamatvērtības: dzimtā puse un mājas, māte un mīļotā. Mīlestība Jāni Zāberu cēla spārnos un reizē arī spieda pie zemes. Kad Jānis bija turnejās, tālu prom no savām trim mīlestībām, viņa iedziedātās dziesmas skanēja radio viļņos. Viena no
tām – Eduarda Grīga "Es mīlu tevi" – izskanēja koncertā Naura Puntuļa interpretācijā.
Lielu popularitāti Jānis Zābers savulaik ieguva arī, dziedot dažādas vieglās mūzikas žanra komponistu melodijas. Viņš vienmēr bija jaunrades meklējumos, un izcilā tenora balsij rakstīja gan Ringolds Ore, gan Alnis Zaķis, gan Elga Īgenberga un Raimonds Pauls, gan Arvīds Žilinskis. Trīs Latvijas tenoru izpildījumā koncertā dzirdējām vairākas no šīm dziesmām. Pasākuma pienesums bija ne tikai Jāņa Zābera jaunrade, bet arī šo laiku mūziķu jaunradītais. Izskanēja vairākas dziesmas un kompozīcijas, kas sasaucas ar Jāņa Zābera dzimto pusi un māju, bet kuras radījuši šo laiku skaņraži.
Žanrs, kas uzmirdzēja koncerta tālākajā gaitā, bija operete. Galu galā arī Jānis Zābers savulaik strādāja Rīgas operetes teātrī, gadā nodziedot 440 koncertus.
– Jānis Zābers ar savu milzīgo repertuāru, ko izdziedāja, būtu vēlējies ielūkoties vēl citos plašumos, – aizdomājās koncerta vadītājs. – Jā, viņš dziedāja pasaules mūziku, neapolitāniešu dziesmas, bet noteikti būtu vēlējies izpildīta arī spāņu un citu tautu kompozīcijas. Tikai tolaik, padomju gados, nebija nošu… Šodien varam to labot, un noslēgumā lai izskan ballīte ar un par sapņiem. Jānis mūs augšā noteikti dzirdēs un dziedās līdzi!
15.08.2023.