Vidusskolas posma noslēgums ir kā pirmais solis pieauguša cilvēka dzīvē — jāizvēlas, ko darīt tālāk. Visbiežāk skolēni izvēlas doties kaut kur studēt. Kādam studiju izvēle ir kā grūta nasta, par kuru nākas lauzīt galvu vairākas dienas un naktis, citiem izvēle nāk tik viegli, ka atliek vien izvēlēties augstskolu, kurā iegūt vēlamo profesiju.
Madonas Valsts ģimnāzijas absolventei Keitai Kitijai Pakalniņai domas
par profesijas izvēli prātā sēdēja ilgu laiku, bet, kad pienāca laiks
pieteikties augstskolai, nebija šaubu, ka Latvijas Universitātes
Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes piedāvātais studiju
kurss ir pareizais karjeras ceļš.
– Kā nonāci Madonas Valsts ģimnāzijā?
– Madonas Valsts ģimnāzijā sāku mācīties septītajā klasē. Pirms tam no pirmās klases mācījos Madonas pilsētas 1. vidusskolā, tagadējā Madonas pilsētas vidusskolā. Tuvojoties sestās klases beigām, sāku domāt – vēlos palikt šeit vai pamainīt mācību vidi un mācīties ģimnāzijā. Pēc lielām pārdomām nolēmu, ka ģimnāzijā ir lielākas izaugsmes iespējas gan akadēmiskajā vidē, gan ārpus skolas. Bija sajūta, ka ģimnāzijā varēšu sevi vairāk parādīt daudzpusīgāk. Tagad, skolu absolvējusi, varu apstiprināt, ka skola tik tiešām ir kompetenta, skolotāji ir ļoti atsaucīgi un skolas vide ir jauka un patīkama.
Skolas gadi paskrēja ļoti ātri. Atceros, kad gāju sākumskolā, parādījās pirmās domas par ģimnāziju un šķita – tas taču vēl tik tālu – septītā klase! Drīz vien septītā klase pienāca, un bija jāiesniedz dokumenti. Kad pienāca 12. klases izlaidums, attapos pie fakta, ka viss ir beidzies, seši gadi šajā skolā pagājuši nemanot. Grūtākais posms šajā skolā bija pandēmijas laiks, neraugoties uz to, ka tas palīdzēja pilnveidot vairākas īpašības, it īpaši patstāvību. Un šobrīd gribas pateikt lielu paldies savai vidusskolas posma klases audzinātājai Gitai Eidukai, kas vienmēr mani atbalstīja un bija grūtākajos brīžos līdzās, un ģimnāzijas direktorei Vandai Maderniecei, jo, manuprāt, labākas skolas direktores nevar būt, un, protams, paldies arī manai mammai, kas vienmēr man ir bijusi blakus.
Nav konkrēta notikuma, kas asociējas ar vidusskolas laiku, drīzāk tā ir pati skolas vide, kas atmiņā dzīvo kā krāsaina bilde, katram gadam piešķirot savu krāsu. Visvairāk atmiņā paliks žetonvakars un konkurss "Gada ģimnāzists", kurā man bija tas gods saņemt šo titulu, par ko biju pārsteigta, jo man bija diezgan spēcīgi konkurenti, taču skolas vadība izvēlējās mani, un esmu par to ļoti pateicīga.
– Visi mācību priekšmeti padevās vienlīdz labi, tomēr sirdij vismīļākie bija angļu valoda un matemātika. Tie bija priekšmeti, kurus vienmēr mācījos ar prieku, tajā liels nopelns ir šo priekšmetu skolotājām, kas pasniedza šīs stundas ar prieku un degsmi. Arī nākotnes karjeru plānoju saistīt ar matemātiku, precīzāk, ar statistiku.
– Kā veicās eksāmenos?
– Šogad kārtoju tikai obligātos eksāmenus – latviešu valodu optimālajā līmenī un matemātiku un angļu valodu padziļinātajā līmenī. Nevēlējos likt nevienu no izvēles eksāmeniem, jo studiju programmā, kuru biju izvēlējusies studēt, citi eksāmeni nebija vajadzīgi. Savu izvēli nenožēloju, jo bija vairāk laika koncentrēties uz matemātikas eksāmenu, kuru, stājoties augstskolā, ļoti augstu vērtē. Eksāmena rezultāti bija tādi, kādus es biju iecerējusi, un, iznākot no eksāmena telpas, uzreiz sapratu, kas bija labi, ko varēja labāk un cik procentu varētu dabūt. Iegūt labus vērtējumus eksāmenā bija svarīgi, lai pārbaudītu savas spējas, jo eksāmenos tiek ietvertas visas trīs gados apgūtās tēmas, nevis tikai viena kā kontroldarbos, un palielinātu iespēju tikt augstskolā budžeta vietā. Manuprāt, lielā studiju maksa ir atbilde tam, kāpēc Latvijā trūkst profesionālu nozaru speciālistu, jo nauda, kas jāmaksā par studijām, ir pārāk liela, salīdzinot ar to, cik students strādājot var nopelnīt. Vislielākās cerības liku uz matemātiku, jo pēc šī eksāmena rezultāta varētu spriest, vai man ir iespēja tikt budžeta vietā un iegūt valsts finansējumu studijām augstskolā. Kopumā ar eksāmena rezultātiem esmu ļoti apmierināta.
– Ar ko nodarbojies ārpus skolas?
– Paralēli mācībām kopš 11. klases dziedāju skolas korī, tā bija laba atslodze pēc mācību stundām. Pēc pirmās pakāpes iegūšanas koru skatē piedalījāmies Dziesmu un deju svētkos, tā bija lieliska pieredze, ņemot vērā to, ka šajā pasākumā piedalījos pirmo reizi. Nodarbojos arī ar vairākiem hobijiem mājās – gatavoju ēst, fotografēju un darināju rokdarbus. Visbiežāk gatavoju saldos ēdienus – maizītes, kūciņas, kēksus.
– Vai esi nolēmusi, kur dosies studēt?
– Pirms pāris dienām iesniedzu dokumentus Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātē, kursā Matemātiķis statistiķis. Jau zināju, kurā virzienā plānoju studēt, grūti bija izvēlēties augstskolu un īsto programmu. Biju pieteikusies pasākumam "Studenta kurpēs", kurā man bija iespēja vienu dienu pavadīt ar kādu studentu no šī studiju kursa, un piedalījos arī Ēnu dienā, kurā ēnoju Latvijas Bankas statistikas pārvaldes vadītāju. Pēc šiem pasākumiem manas domas, ka vēlos studēt tur, pilnībā apstiprinājās. Pagaidām esmu neziņā par to, kādi būs mani nākamie kursa biedri un studiju laiks, taču par to neuztraucos un esmu par jaunām iespējām un cilvēkiem, kas būs man apkārt. Ceru, ka pirmajā studiju gadā iejutīšos jaunajā vidē, satikšu jaunus draugus un cilvēkus ar citiem uzskatiem un mērķiem, pieradīšu pie jaunā dzīves ritma un paplašināšu savu redzesloku. Vēlētos sabalansēt laiku skolā ar ārpusskolas dzīvi.
– Vai ir kāds mērķis, ko šovasar vēlies sasniegt?
– Šajā vasarā mans galvenais uzdevums bija izvēlēties, kur studēt, ko veiksmīgi esmu izdarījusi, un ar nepacietību gaidu jauno studiju gadu. Jūlijā piedalījos savos pirmajos Dziesmu un deju svētkos, augustu veltīšu darbam. Nav mērķa šai vasarai, bet vēlos domāt par šodienu, būt klātienē, mazāk domāt par pagātni un pārāk neuztraukties par nākotni, jo viss vienmēr sakārtojas savās vietās, kā tam jābūt. Izbaudīt mirkli, emocijas un atcerēties tos labākos mirkļus.
21.07.2023.