— Kāda ir Dziesmusvētku pēcgarša, vai mēs esam dziedoša un dejojoša tauta?
Igita no Daugavpils, dzimusi Madonā:
– Iespaidīgs pasākums, kuram sekoju līdzi facebook. Neesmu ne dejotāja, ne dziedātāja, bet to enerģiju varēja just no dalībniekiem un atcerēties, kas sirdī esmu. Tas, ka īsti nemāku dziedāt, vēl nenozīmē, ka to nedaru.
Santa, Dziesmusvētku skolas vadītāja:
– Protams, ka esam dziedoša tauta, arī jaunā estrāde gan tehniski, gan vizuāli mūs paceļ. TV, presē un sevišķi sociālajos tīklos varēja baudīt koncertus, lasīt atsauksmes, interesantos kadrus un stāstus. Uz šī viļņa tad arī dzīvosim nākamos piecus gadus.
Anita un Jānis, madonieši:
– Mums šo laiku nemitīgi skanēja radio, skatījāmies TV. Zvanīja bērni, kuri pēc koncertiem klātienē bija prieka asaru pārņemti. Divgadīgais mazdēls pat visu koncertu izturēja pie TV, savukārt lielākais play listē pieprasīja "Lec, saulīte!". Mēs tiešām esam gan dziedātāju, gan dejotāju tauta.
ntars no Gaiziņa pakājes:
– Dziesmu-svētki manī ienāca ar "Pūt, vējiņi!", kad, puika būdams, kopā ar mammu Madonas estrādē dziedājām kopkorī. Šajos svētkos biju aizkulisēs, nospēlēju dalībniekiem
ballīti.
12.07.2023.