Vasara, īpaši tik silta kā šobrīd, ir laiks, kad cilvēki izmanto ikvienu iespēju un brīvos brīžus pavada pie ūdenstilpēm. Peldēšanās, sauļošanās, tāpat arī laivu braucieni, supošana — tā ir tikai neliela daļa aktivitāšu pie ūdens un tā tuvumā.
Tomēr ik gadu dzirdam par nelaimes gadījumiem, kas notikuši ūdenstilpēs.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina ikvienu vasaru baudīt droši – ievērot noteikumus gan atpūšoties pie un uz ūdens, gan rūpējoties par ugunsdrošību sev apkārt. Ugunsdzēsēju glābēju pieredze rāda, ka nelaimes notiek, un visbiežāk- neuzmanības dēļ. Tādēļ svarīgi, ka ģimenēs tiek izrunāti drošības jautājumi – kur dodamies atpūsties, ko konkrētajā vietā var/nevar darīt, kā rīkoties, ja tomēr nelaime notiek.
Analizējot ūdenstilpes, kurās cilvēki peldsezonā iet bojā, secināms, ka Kurzemē biežāk nelaimes notika ezeros, Zemgalē, Rīgā un Pierīgā – upēs, bet Vidzemē un Latgalē – piemājas dīķos. Lielākā daļa no bojāgājušajiem, kurus ugunsdzēsēji glābēji izcēla no ūdenstilpēm, bija vīrieši.
VUGD aicina ikvienu iedzīvotāju pārdomāt savas vasaras atpūtas ieceres un padarīt tās pēc iespējas drošākas. Izvērtējot negadījumu apstākļus, secināms, ka nelaimes gadījumi vasarā notiek, peldoties un izmantojot dažādus peldlīdzekļus – SUP dēļus, katamarānus, ūdensmotociklus, laivas. Biežākie nelaimes cēloņi – alkohola reibums, apstākļu neizvērtēšana, savu spēku pārvērtēšana, kā arī elementāru drošības prasību ignorēšana – piemēram, peldvestes neizmantošana.
Izvērtējot izsaukumus uz glābšanas darbiem ūdenī, var secināt, ka lielāko daļu no tiem varēja novērst, ja vien būtu ievēroti elementāri drošības pasākumi.
– Atpūta pie ūdens kopā ar bērniem nav atpūta, bet gan nepārtraukta bērnu pieskatīšana. Matrači, riņķi, uzroči negarantē drošību, tās ir tikai rotaļlietas. Tās nepasargā no noslīkšanas. Vienīgais drošības garants ir glābšanas veste, bet arī šajā gadījumā bērnu ne mirkli nevar atstāt bez uzraudzības. Jāatceras, ka slīkšana notiek klusi un ātri, slīkstošais nespēj skaļi kliegt un nevicinās ar rokām, – norāda Sandra Vējiņa, VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore. – Svarīgi, ka jautājumi, kā pareizi rīkoties, jāpārrunā vēl mājās esot – pirms atpūtas. Un regulāri jāatkārto vienkāršais, bet tik svarīgais glābšanas algoritms: redzu slīkstošo – informēju pieaugušo vai pats zvanu uz 112 – pametu kādu priekšmetu – pats nedodos glābt – sagaidu glābējus un mediķus.
VUGD atgādina, ka peldēties visdrošāk ir oficiālajās peldvietās. Ja tādas nav, peldvietas krastam jābūt lēzenam, vēlams ar cietu pamatu. Upēs jāizvēlas vieta, kur ir vismazākā straume, tuvumā nav atvaru vai citu bīstamu vietu. Tāpat nevajadzētu peldēties doties vienam pašam.
Noteikti nevajag peldēties stiprā vējā, naktī vai negaisa laikā. Nakts nav labākais peldēšanās laiks, jo, aizpeldot tālāk no krasta, var apjukt un zaudēt orientēšanās spējas, lai atgrieztos atpakaļ. Dižošanās ar to, ka var aizpeldēt vistālāk vai pārpeldēt pāri upei, nav tā vērta, lai riskētu ar savu dzīvību. Ja, pārkarstot saulē, ir vēlme veldzēties ūdenstilpē, tajā jādodas lēni, lai nenotiktu strauja ķermeņa temperatūras maiņa, kas var izraisīt muskuļu krampjus vai sirdsdarbības un asinsrites traucējumus.
Vizinoties ar laivu, kuteri vai citu peldlīdzekli, obligāti jāvelk glābšanas veste. Bērniem atļauts ūdenī spēlēties ar piepūšamajām rotaļlietām, ja pieaugušais atrodas ūdenī starp krastu un dziļumu. Ja bērns ūdenī atrodas dziļāk par jostasvietu, ar viņu nepārtraukti jāuztur vizuālais kontakts. Bērni jāuzmana no viļņiem, kas var nogāzt no kājām vai radīt tik negaidītu izbīli, ka mazulis no tā vien zaudē līdzsvaru. Turklāt vilkmes straume nemanot peldētāju var ienest dziļāk jūrā. Ja pie mājas ir dīķi, baseini, akas, tie jānorobežo tā, lai bērni vieni paši klāt netiktu, un bērni obligāti ir nepārtraukti jāuzrauga.
30.06.2023.