“Starp debesīm un zemi” — tāds nosaukums dots Maijas Jaunbērziņas gleznu izstādei Madonas novada bibliotēkas konferenču zālē, kas skatāma līdz 1. jūlijam.
Autores dzimtā puse ir Lizums, bet nu jau labu laiku viņa dzīvo un strādā Madonā. Apmeklē un meistarībā aug Madonas kultūras nama tēlotājas mākslas studijā "Madona".
Pati Maija saka: "Kad nostājies blakus baltam audeklam – tā man ir milzīgi liela svētku sajūta. Laime. Tu nezini, kā būs, vai izdosies? Tikai jūti, tikai caur acīm un sirdi zini, ko vēlies. Un sāc ar punktu. Un velc līniju. Varbūt tā būs upe, varbūt – ceļš vai kalns. Varbūt – zieds. Tu zini – var neizdoties, var roka nodrebēt un krāsa nav īstā. Bet mēģini".
Līdzās gleznošanai autores otra mīlestība ir lasītais vārds – grāmata. Viņa arī strādā grāmatnīcā, kaut izstudējusi bibliotēkzinātni un drīz mūsu novadā atkal darbosies tieši kā bibliotekāre.
– Tā ir arī dzīvē, – pārdomas turpina Maija Jaunbērziņa.
– Kā ceļš, kā upe, pa kuru brīžam plūsti. Vai tieva margu strēle, pa kuru balansē. Mans punkts sākās Lizumā, "Arāju" mājās. Ļoti skaistā vietā, senās dzimtas mājās. Jāņa un Zaigas Apinīšu ģimenē. 26. jūnijā 1968. gada rītā ar siltu vasaras sauli un ziedošām pļavām apkārt. Un vecvecāku – Kārļa un Martas – nebeidzamu mīlestību. Dabā un brīvībā augusi, es saskatu skaisto it visā. Tālāk mans ceļš ved uz pili, kur mācos Lizuma vidusskolā. Tad galvaspilsētā Rīgā apguvu bibliotekāra profesiju, jo liela mana mīlestība pieder grāmatām, ko uzskatu par vienu no cilvēces lielākajiem sasniegumiem. Un tā – no līnijas un punktiem veidojas mana dzīve. Piecus gadus es baudu šīs skaistās Vidzemes pilsētas Madonas viesmīlību. Te ir mana Madonas mākslas studija ar brīnišķīgiem, līdzīgi domājošiem un jūtošiem cilvēkiem, te ir mana dzīve. Un šodien es mazliet apstājos, un mana roka piestāj, jo es vēlos ar tevi dalīties šajā priekā.
21.06.2023.