30. maijā — starp prezidenta vēlēšanām un bronzas medaļām mūsu hokejistiem — kinoteātrī “Forum Cinema” pirmizrādi piedzīvoja oriģinālseriāla “Kolektīvs” pirmās četras sērijas, kas tapušas, studijai “fon Films” sadarbojoties ar XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku lieldraugu LMT.
Seriāls no 1. jūnija ir skatāms bez maksas lietotnē LMT Viedtelevīzija un viedtelevizija.lv, kā arī kinoteātros "Forum Cinemas", "Apollo kino", "Kino Bize" un citviet Latvijā.
Oriģinālseriāla sākuma sērijas
Pirmās četras komēdijdrāmas sērijas uzņēmuši režisori Aiks Karapetjans, Edgars Kaupers, Oskars Rupenheits un Papa Chi jeb Aivars Čivželis. Nākamās divas sērijas būs skatāmas bez maksas LMT Viedtelevīzijā un viedtelevizija.lv jau no 1. jūlija, to režisori ir Marta Elīna Martinsone un Mārtiņš Grauds.
– Dziesmu svētki ik pēc pieciem gadiem mums visiem ir kopā, tomēr tie katram – dalībniekiem, organizatoriem, skatītājiem – ir arī atšķirīgi, un par to stāsta katra no jaunās filmas sērijām, – laikrakstam komentē ērglēniete Inese Mailīte. – Strauji tuvojas laiks, kad dziesma un deja apvienos latviešus no visas pasaules, un jautājums – kas tas ir par fenomenu, kas liek ik pēc pieciem gadiem iesaistīties šādā pasākumā un pavadīt laiku neskaitāmos mēģinājumos, skatēs, festivālos, koncertos. Šo jautājumu pirms oriģinālseriāla "Kolektīvs" pirmizrādes uzdeva arī Juris Binde, akcentējot, ka pagājuši 150 gadi kopš pirmajiem Dziesmu svētkiem un ka šodiena balstās uz spēcīgiem pamatiem, veidojot nacionālo identitāti un tautas pašapziņu.
Dziesmu svētku kustības atspulgs
Stāsti un atmiņas par Dziesmu un deju svētku dalībnieku dzīvi ir ļoti dažādi, un izvēle katru sēriju uzticēt citam režisoram ļauj šo svētku dalībnieku kustību parādīt dažādās manierēs. Visu sēriju darbība risinās Dziesmu un deju svētku kustības kolektīvos, galvenie varoņi ir šo kolektīvu dalībnieki, un notikumu pamatā ir patiesi stāsti, ko iesūtījuši kori un deju kolektīvi. Vienlaikus seriāla veidotāji uzsver, ka tas nav stāsts par Dziesmu un deju svētkiem, svētki ir tikai šo notikumu fons.
Haralds Mednis un "Gaismas pils"
Edgara Kaupera veidotā sērija "Gaismas pils" ir versija par to, kas notiek 1985. gadā, kad Haralds Mednis ir atstādināts no virsdiriģenta amata, bet koris viņu izsauc no skatītāju rindām nodiriģēt no Dziesmu svētku programmas svītroto "Gaismas pili". Kas pa šo laiku notiek televīzijas busiņā un čekistu kabinetos – tas ir reālā laikā izstāstīts vēsturisks pavērsiens Atmodas pašos sākumos.
– Jāzepa Vītola dziesma "Gaismas pils" ar Ausekļa dzeju ir kļuvusi par latviešu kultūras stūrakmeni un Dziesmu svētku simbolu. Tā ir svētku repertuārā visbiežāk iekļautā dziesma, kas ir tikai 25 gadus jaunāka nekā Dziesmu svētku sākotne, – atgādina Inese Mailīte. – No Atmodas sākuma ir izaugušas jau divas paaudzes, un ir jaunieši, kuri nav piedzīvojuši 1985. gada Dziesmu svētkus, kuri pirms tam neko nebija dzirdējuši par Haraldu Medni un "Gaismas pili". Ieklausoties stāstos Latvijas radio, internetā, viņi ar interesi televīzijas arhīvos, muzejos sāka pētīt, tikties ar vēsturniekiem līdz tika izpētīta katra šī notikuma nots no "do" līdz "do", jo nojauta lika domāt, ka fakts ir nozīmīgs. Pēc scenārija uzrakstīšanas oriģinālseriāla sērija tika nofilmēta. Galveno varoņu lomās iejutušies Ieva Puķe, Toms Treibergs, Marģers Majors, Maksis Gauja.
Vērts vēstures faktus uzzināt!
– Mans iespaids, noskatoties pirmizrādi, – spoži, – turpina Inese Mailīte. – Prieks bija tikties ar šiem jauniešiem, kuri uzklausīja, iedziļinājās, patiesi saprata šī notikuma būtību un lielumu. Paldies! Vēsturisko notikumu var pierādīt un parādīt, pateicoties atmiņu stāstiem un Latvijas televīzijas darbinieku tam laikam neraksturīgajai, bet ļoti drosmīgajai rīcībai, kad "nepiederošiem ieeja aizliegta", deguna priekšā aizverot durvis "ietekmīgākajam". Ko dara viņš? Met ar kurpi, norauj stopkrānu… nekas nelīdz. Viņam kājās paliek simboliskās baltās zeķes, un kur paliek viņš? Turpinājums jāskatās!
Katrā ziņā – lai skaists "Gaismas pils" ceļš!
13.06.2023.