Rīt, 31. maijā, Saeimā notiks Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanas, bet Madonas novada dome kārtējā sēdē (tā šoreiz tiek sasaukta trešdien, nevis mēneša pēdējā ceturtdienā) izskatīs jautājumu par darba tiesisko attiecību turpināšanu ar Madonas novada pašvaldības izpilddirektoru Uģi Fjodorovu un viņa iecelšanu amatā uz pieciem gadiem.
Situācija gan ir atšķirīga – attiecībā uz Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanām skaidrības, vai kādam no izvirzītajiem trim kandidātiem – Uldim Pīlēnam, Elīnai Pinto un Edgaram Rinkēvičam – izdosies iegūt parlamenta vairākuma atbalstu (vismaz 51 balsi), nav joprojām. Turpretī domes balsojums par darba tiesisko attiecību turpināšanu ar gandrīz pirms diviem gadiem (2021. gada 10. septembrī) iecelto Madonas novada pašvaldības izpilddirektoru Uģi Fjodorovu lielā mērā ir tehnisks jautājums, jo finanšu un attīstības komitejas sēdē 24. maijā deputāti atbalstīja šāda lēmumprojekta virzīšanu apstiprināšanai domes sēdē. Deputātiem par to gan būs jābalso ar vēlēšanu zīmēm un jāveido arī balsu skaitīšanas komisija.
Taču – kāpēc šāds jautājums vispār būtu jāskata, ja pēc iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām jaunizveidotajos novados 5. jūnijā būs pagājuši tikai divi gadi un Uģi Fjodorovu pašvaldības izpilddirektora amatā iecēla jau jaunievēlētie Madonas novada domes deputāti?
Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs to skaidroja ar jauno Pašvaldības likumu, kas stājās spēkā šāgada 1. janvārī un kurā ir noteikts, ka turpmāk darba līgumi arī ar izpilddirektoriem būs terminēti. Domei ir uzdots par pienākumu līdz 30. jūnijam lemt par darba tiesisko attiecību turpināšanu ar esošo izpilddirektoru uz 5 gadiem pie nosacījuma, ka viņš atbilst noteiktajiem kritērijiem.
Pašvaldības izpilddirektora amata kandidātam jāatbilst vismaz šādām prasībām: ir Latvijas Republikas pilsonis; pārvalda latviešu valodu; ir augstākā izglītība; nav sodīts par smagu vai sevišķi smagu noziegumu vai ir reabilitēts, vai ir noņemta vai dzēsta sodāmība; sakarā ar disciplinārlietā, administratīvo pārkāpumu lietā vai krimināllietā piemērotu sodu nav aizliegts ieņemt iestādes vadītāja amatu; rīcībspēju nav ierobežojusi tiesa; nav vai nav bijis PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks; nav vai nav bijis ar likumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks.
Kā informēja Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs, visiem tiem U. Fjodorovs atbilst un ir arī izteicis gatavību turpināt pildīt izpilddirektora pienākumus. Savukārt nākamā dome pēc pieciem gadiem atkārtoti lems par šī termiņa pagarināšanu vai nepagarināšanu.
Savukārt Madonas novada domes deputāts Kaspars Udrass atzīmēja, ka viņam nekas neesot iebilstams pret U. Fjodorovu kā izpilddirektoru un par līdzšinējo sadarbību arī varot teikt tos labākos vārdus.
– Es vienīgi gribu uzsvērt, ka izpilddirektora amats pašvaldībā ir ļoti atbildīgs un, varētu pat teikt, ka tajā izpilddirektors ir viens no atslēgas cilvēkiem. Taču, iespējams, labāks risinājums būtu uz šo amatu rīkot konkursu, jo nav zināms, kādi cilvēki uz to pieteiksies, un varbūt, ka pat vēl labāki pretendenti, – savu viedokli pauda Kaspars Udrass.
Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs skaidroja, ka likumā noteiktā procedūra rīkot konkursu šajā gadījumā, kad jālemj par darba tiesisko attiecību turpināšanu, neparedz.
– Konkursu var rīkot tad, ja izpilddirektoru amatā nepārapstiprina, bet konkrētajā situācijā pašvaldībai nav pamata darba līgumu nepārslēgt. Tiesa, veidojas zināms juridiskais kāzuss, un tā īstā izšķiršanās par izpilddirektora maiņu pašvaldības dienaskārtībā faktiski būs pēc pieciem gadiem, kad attiecīgi dome lems par uzticības izteikšanu vai neizteikšanu vēl uz pieciem gadiem, bet šajā brīdī no klasiskā darba līguma mēs pārejam uz terminētu darba līgumu, un šī procedūra neparedz rīkot konkursu, bet gan praktiski lemt par darba līguma pagarināšanu ar esošo izpilddirektoru, – uzsvēra Agris Lungevičs.
Madonas novada pašvaldības juridiskās nodaļas vadītāja Evita Zāle atzīmēja, ka tas tiešām esot vairāk tāds tehnisks jautājums, kurā dome lemj par esošā darba līguma grozīšanu, nosakot darba līguma termiņu pieci gadi. Savukārt konkurss būtu iespējams tikai tādā gadījumā, ja esošais pašvaldības izpilddirektors nepiekristu šādām izmaiņām iepriekš noslēgtajā līgumā, tad gan varētu izsludināt konkursu un attiecīgi vērtēt kandidātus.
Atbildot uz Madonas novada domes deputātes Vitas Robaltes jautājumu, no kura brīža tiks skaitīts šis termiņš un vai tas tiek sasaistīts ar ievēlētās domes sasaukuma laiku, viņa informēja, ka pašvaldības izpilddirektora pilnvaru termiņu šajā gadījumā skaita no domes lēmuma pieņemšanas dienas par pilnvaru termiņa pagarināšanu uz pieciem gadiem un tam ar domes sasaukumu neesot nekāda sakara. Viņas skatījumā, likums esot arī veidots ar tieši tādu domu.
– Protams, šo piecu gadu periodā, ja deputātus neapmierina pašvaldības izpilddirektora darbs, attiecīgi to dome var vērtēt un Darba likumā noteiktajā kārtībā ierosināt ar piezīmi, rājienu vai darba tiesisko attiecību izbeigšanu saistītās procedūras. Jāņem arī vērā, ka noteiktais piecu gadu termiņš nav maksimālais. Gadījumā, ja izpilddirektora darbs apmierina, viņš var tikt pārvēlēts arī uz nākamo termiņu, – pastāstīja Evita Zāle.
Jāpiebilst, ka, ja dome, skatot jautājumu par darba līguma pārslēgšanu ar izpilddirektoru, pieņem lēmumu nepagarināt darba līgumu, tā var piedāvāt viņam citu amatu pašvaldības administrācijā, nerīkojot uz šo amatu atklātu konkursu.
Pašvaldības izpilddirektors vai izpilddirektora vietnieks ir iecelts amatā vai atbrīvots no amata, ja par to nobalso vairāk nekā puse domes deputātu. Šāds domes balsojums nepieciešams arī tādēļ, lai pagarinātu pilnvaru termiņu Pašvaldību likumā noteiktajā gadījumā.
AGRA VECKALNIŅA foto no arhīva
30.05.2023.