Dabas daudzveidības straujā samazināšanās un bioloģiskās daudzveidības krīze prasa risinājumus, un viens no tiem ir dabas kapitāla jēdziena iedzīvināšana mūsu dzīves procesos.
Latvijas Dabas fonds uzsācis sadarbību ar trim pašvaldībām, un šajās pilotteritorijās – Cēsīs, Madonā un Kuldīgā – notiek lekcijas un diskusijas par dabas kapitālu, kā arī tiek izveidoti dabas kapitāla demonstrācijas objekti.
Kā uzsver projekta iedzīvinātāji, daba ir cilvēku pamata vērtība, bez kuras nevarētu pastāvēt ne ekonomiskais kapitāls, ne sabiedrība, tomēr visbiežāk daba un tās devums netiek pienācīgi novērtēts. Viens veids, kā iekļaut dabas vērtības sabiedrības un ekonomiskajos procesos, ir caur dabas kapitāla konceptu. Šāda pieeja pašlaik attīstās visā pasaulē, taču Latvijā dabas kapitāla jēdziens vēl maz pazīstams. Lai veidotu izpratni par to un apspriestu veidus, kā to iespējams iedzīvināt reālpolitikā, Latvijas Dabas fonds Cēsīs, Madonā un Kuldīgā iepazīstina vietējo sabiedrību ar dabas kapitāla jēdzienu, skaidrojot dabas nozīmi gan ekonomiskā, gan kultūrvēsturiskā, gan cilvēka labbūtības kontekstā. Ikvienam interesentam ir iespēja piedalīties lekcijās un iedziļināties šī jēdziena būtībā kopā ar ekspertiem. Sadarbībā ar vietējiem iedzīvotājiem katrā pilsētā un tās apkārtnē tiek izvēlēti dabas kapitāla demonstrācijas objekti – dabas vērtības, kuras iespējams parādīt, dažādi dabas kapitāla aspekti. Izvēlētie objekti veidos Latvijā pirmos dabas kapitāla pastaigu maršrutus.
Interaktīvs lekciju, darbnīcu un diskusiju cikls "Cik maksā daba?" ar mērķi izprast dabas kapitāla un ekosistēmu pakalpojumu jēdzienus, kā arī izveidot Latvijā pirmos dabas kapitāla pastaigu maršrutus 24. maijā notika Madonas novada bibliotēkā. Lektores mūsu pusē bija Baiba Baltvilka-Vitajevska, Latvijas Dabas fonda politikas koordinatore, un Lelde Eņģele, botāniķe, Latvijas Dabas fonda padomes locekle. Pasākumā bija sapulcējušies cilvēki no visa novada, ļaujot Latvijas Dabas fonda pārstāvjiem un citiem pasākuma apmeklētājiem iepazīt ne vien tradicionālos un visiem labi zināmos novada apskates objektus, kā Gaiziņkalns, Lubāns, Aiviekstes loki, bet arī mazāk zināmās vietas, piemēram, Tupeņkalns, Palšu purvs.
– Dabas kapitāla jēdziens ir jauns un sarežģīts, ja uz to lūkojas teorētiski. Taču, ja to pēta, izmantojot pavisam konkrētus un pazīstamus dabas objektus, tas iegūst taustāmas aprises. Mēs vēlamies parādīt, ka, piemēram, liels koks nav tikai koks, bet tas sniedz arī dažādus ekosistēmu pakalpojumus, tāpat mitra pļava nav tikai pļava, bet plūdu regulētājs, savukārt akmeņu krāvums dod mājvietu daudzām dzīvām būtnēm. Caur konkrētiem dabas elementiem var veidot izpratni par patieso dabas vērtību, – teica Latvijas Dabas fonda eksperte Baiba Baltvilka-Vitajevska.
1. jūnijā līdzīga saruna notiks Cēsu novada pašvaldībā, 3. jūnijā – Kuldīgā. Dalība lekcijās ir bez maksas un iespējama ikvienam interesentam. Aktivitātes tiek īstenotas projektā "Dabas kapitāls mūsu ikdienā". Projektu finansē Latvijas Vides aizsardzības fonds.
30.05.2023.