2022. gada vasarā Eslingenā (Vācijā) notika Eslingenas Dziesmu svētki, kuros piedalījās gandrīz 900 dalībnieku no 54 mākslinieciskām kopām — koriem, deju kolektīviem, folkloras kopām un teātriem. Dalībnieki ieradās no 14 valstīm.
Kā vēstures un šodienas interesents uz svētkiem Vācijā devās arī Valdis Zirnis no Ērgļiem. Pēc brauciena viņš Ērgļos par redzēto sarīkoja fotogrāfiju izstādi, bet, tuvojoties XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem, iespaidos par pērn piedzīvoto dalījās arī "Stara" redakcijā.
Ērglēnietis apliecināja, ka Eslingena pirms gada tika pieskandināta ar dziesmām, dejām, koklēm, balsīm, soļiem, izrotāta ar krāšņajiem latviešu tautastērpiem. Līdzīgi kā pirms 75 gadiem tur tika sarīkoti satikšanās un vienotības svētki, ko Latvijas televīzijā dienasgrāmatu veidā atspoguļoja tās korespondente Ilze Nagla. Ilze jau deviņus gadus dzīvo Briselē un savas spēka vietas neaizmirst gan Latvijā, gan citur pasaulē.
Svētku programma vācu pilsētā bijusi krāšņa un daudzveidīga. Pa dienu notikušas meistarklases, koncerti, lasījumi, svētku gājiens, amatnieku tirdziņš, kino un vēl daudzas citas aktivitātes. Vakaros dalībnieki un viesi tikās svētku ballē vai latviskā krodziņā. Svētku izskaņā notika Jāņu ielīgošana un garīgās mūzikas koncerts.
Protams, pāri visam Eslingena bija atgādinājums par vēsturi. Otrā pasaules kara beigās, kad Sarkanā armija tuvojās Latvijai, vairāk nekā 150 000 cilvēku devās bēgļu gaitās. Karš bija izārdījis Eiropu, vairāki miljoni bēgļu no dažādām zemēm pārpludināja Vāciju. Apvienotās Nācijas izveidoja pārvietoto personu nometnes – "Displaced Persons Camps", nodrošinot patvērumu un iztiku. Bija radušies "dīpīši", kurus vācieši dēvēja par "Deutsche Parasit", bet latvieši – par Dieva putniņiem jeb Dieva pabērniem. Latvieši visā Vācijā tika izmitināti aptuveni 300 nometnēs, un visur spēkā tika uzturēts latviskums. Visvairāk Dieva putniņu bija Eslingenā – apmēram 6000 latviešu, kuru rīcībā bija nodots pilsētas prāvs rajons.
Otrā pasaules kara latviešu bēgļu vidū bija liels skaits inteliģences – teātra darbinieki, mūziķi, komponisti, mākslinieki -, nonākdami Vācijas bēgļu nometnēs un nebūdami nodarbināti, lielu daļu brīvā laika viņi veltīja mākslinieciskajai daiļradei. Radās kori, deju kolektīvi, teātri, opera, baleta studijas, dažādi pulciņi. Veidojās latviešu kori, kuru vidū bija diriģenta Roberta Zuikas vadītais vīru koris, kas sasniedza respektējamu līmeni. Pamazām dzima doma par trimdas dziesmu dienu rīkošanu. Vienlaicīgi šo ideju realizēja Bavārijas un Ziemeļvācijas latvieši. 1947. gada 25. maijā Eslingenā notika lielākie un plašākie Dziesmu svētki Vācijas bēgļu nometņu laikā, kas pulcēja 25 korus ar apmēram tūkstoš dziedātājiem. Šie svētki izvērtās par kultūras notikumu, ko ievadīja visu konfesiju dievkalpojumi. Līdzās koru un solo koncertiem tika spēlētas teātra izrādes, notika rakstnieku rīti, izstādes. Vācijas bēgļu nometņu laikā gūto pieredzi – Dziesmu svētkus – kā plašu trimdas latviešu kultūras sarīkojumu pārņēma arī citas valstis, kur pēc 1949. gada mūsu tautieši apmetās uz dzīvi pēc izceļošanas no Vācijas.
Nav šaubu, ka Eslingena ir viena no klaida latviešu leģendām. Tur bija latviešu skolas, tostarp latviešu ģimnāzija, tehniskā vidusskola un pat mākslas skola. Bija kori, deju kopas, baletskola, darbojās profesionāls latviešu teātris, tika izdota latviešu avīze. Latviešiem te bija arī sava grāmatu izdevniecība "Grāmatu Draugs".
Valdis Zirnis atgādināja, ka par tā sauktajām "dīpīšu" nometnēm vērts noskatīties režisores Dzintras Gekas dokumentālo filmu "Dieva putniņi". Filma stāsta tieši par to, kā Otrā pasaules kara beigās Vācijas bēgļu nometnēs radās jēdziens "Displaced Persons", kam ir būtiska vieta arī Latvijas vēsturē, jo tūkstošiem cilvēku ar šīm nometnēm sākās ilgi trimdas gadi svešumā.
16.05.2023.