Viens no šā mēneša svarīgākajiem notikumiem nenoliedzami ir gaidāmās Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanas 31. maijā.
Šonedēļ sākusies oficiāla kandidatūru izvirzīšana augstajam amatam. Saskaņā ar Valsts prezidenta ievēlēšanas likumu prezidenta amata kandidātu izvirza un ar ne mazāk kā 51 balsi ievēlē Saeimas deputāti.
Kandidatūras Valsts prezidenta vēlēšanām jāiesniedz Saeimas Prezidijam ne agrāk kā 60 dienas un ne vēlāk kā 55 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām, proti, no 9. maija līdz 13. maijam. Pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita pilnvaru termiņš beidzas 8. jūlijā. Saeimas Prezidijs 16. martā nolēma, ka Valsts prezidenta vēlēšanas notiks šā gada 31. maijā.
Jāatzīmē, ka Satversmē un Saeimas kārtības rullī nav noteikts konkrēts deputātu skaits, kas ir tiesīgi izvirzīt prezidenta amata kandidātu. Savukārt speciālajā –
Valsts prezidenta ievēlēšanas – likumā tiek runāts par deputātu, kurš var izvirzīt Valsts prezidenta amata kandidatūru. Praksē tomēr Valsts prezidenta kandidatūru izvirza vairāki deputāti.
Kas notiek, ja pirmajā vēlēšanu kārtā neviens nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu? Tādā gadījumā par visiem kandidātiem balso otrreiz. Ja arī tad neviens netiek ievēlēts, balsošanu turpina, katrā nākamajā vēlēšanu kārtā izslēdzot to kandidātu, kurš iepriekšējā kārtā ieguvis vismazāk balsu.
Ja vēlēšanu pēdējā kārtā neviens kandidāts neiegūst ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, rīkojamas jaunas vēlēšanas. Likums nosaka, ka tādā gadījumā kandidatūras jaunām Valsts prezidenta vēlēšanām izvirza ne vēlāk kā piecas dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas. Jaunām Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijs sasauc Saeimas sēdi ne agrāk kā 10 dienas un ne vēlāk kā 15 dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas.
Ja arī jaunu vēlēšanu pēdējā kārtā neviens kandidāts nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, atkārtoti jārīko jaunas vēlēšanas.
Ilgākās Valsts prezidenta vēlēšanas bija 2. un 3. Saeimā. 1927. gadā Saeima trīs sēdēs balsoja desmit reizes, līdz Valsts prezidenta amatā tika apstiprināts Gustavs Zemgals. Līdzīgi arī nākamais Valsts prezidents Alberts Kviesis stājās amatā pēc 10 balsojumiem.
Arī 1999. gadā pēc pieciem neveiksmīgiem balsojumiem, kad Saeimas vairākuma atbalstu neguva neviens no kandidātiem, vēlāk par Valsts prezidenti tika izraudzīta Vaira Vīķe-Freiberga.
2015. gadā nākamais Valsts prezidents tika noskaidrots pēc piecām vēlēšanu kārtām – togad amatā stājās Raimonds Vējonis, apsteidzot Egilu Levitu. Savukārt 2019. gadā notikušajās Valsts prezidenta vēlēšanās Levits augstākās amatpersonas amatā tika ievēlēts jau pirmajā kārtā.
Jāpiebilst, ka atbilstoši Satversmei Saeima ievēlē Valsts prezidentu uz četriem gadiem. Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijs sasauc parlamenta sēdi ne agrāk kā 40 dienas un ne vēlāk kā 30 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām.
Satversme nosaka, ka par Valsts prezidentu var ievēlēt pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš sasniedzis 40 gadu vecumu. Par Valsts prezidentu nevar ievēlēt pilsoni ar dubultpilsonību. Viena un tā pati persona nevar būt par Valsts prezidentu ilgāk nekā astoņus gadus pēc kārtas. Ja persona, kura ir bijusi Valsts prezidenta amatā secīgi jau divus termiņus, noslēdzoties savai prezidentūrai, vienu termiņu izlaiž, tad tai atkal ir tiesības tikt ievēlētai par Valsts prezidentu divus termiņus pēc kārtas. Prezidentam ir noteiktas arī vairākas citas prasības.
12.05.2023.