14. aprīlī Cesvaines pilī, klātesot visu paaudžu interesentiem, ritēja pasākums „Kultūras un zinātnes sinerģija Cesvainē”.
Mākslas izstādes atklāšana un grāmatas atvēršanas svētki, meistarklases un darbnīcas, prezentācijas un spēles, koncerts un ekskursijas – tik daudzveidīgi dalībnieki piedzīvoja kultūras un zinātnes saskares punktus.
Svētkos tika atklāta mākslinieces Gitas Treices ilustrāciju izstāde, kas pils zālēs ir aplūkojama līdz 11. jūnijam. Turpat tuvāk iepazīstama bilingvālā pasaka bildēs – latviešu autora RIZIN grāmata „Solu, Juno, Ori piedzīvojumi". Grāmata domāta bērniem, ir latviešu un angļu valodā, izdevuma māksliniece – Gita Treice.
Mākslinieces radošā biogrāfija
Gita Treice ir mācījusies Rīgas 11. vidusskolā (tagadējais Franču licejs), Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā un Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās noformēšanas nodaļā. Beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju, studējot gan Vides mākslas nodaļā, gan Dizaina grafikas nodaļā un profesora Aleksandra Dembo meistardarbnīcā. Ieguvusi mākslas maģistra grādu (1999). Bijusi Grāmatu mākslas konkursa „Zelta ābele" žūrijā 2007. un 2008. gadā. Kopš 1993. gada regulāri piedalās daudzās grupu izstādēs (kopumā gandrīz 30), sarīkojusi četras personālizstādes. Glezno galvenokārt filozofiski tēlainus sižetus, izstrādājusi oriģinālu autortehniku, akcentē faktūru kā izteiksmes līdzekli un kā pamatu nelieliem mākslas darbiem bieži izmanto koku.
Ekspozīcija Cesvaines pilī
– Savienot kultūru un zinātni ir ļoti trāpīgi saistībā arī ar manu ilustrēto grāmatu „Solu, Juno, Ori piedzīvojumi", – laikrakstam atzīst māksliniece Gita Treice. – Priecājos, ka Cesvaines pilī bija iespēja izveidot plašāku izstādi par grāmatām, kuras esmu ilustrējusi. Te, protams, nav redzami visi šie izdevumi. Grāmata „Solu, Juno, Ori piedzīvojumi" ir zinātniska pasaka, kurai ilustrācijas veidoju datorā, virsrakstus – ar roku. Tā kā Mēness tumšajā pusē notiek visaktīvākā dzīvība, bērniem darbnīcās piedāvāju turpināt atspoguļot šo tēmu. Es pati strādāju nepacietīgi, ātri, arī naktīs. Kādu laiku Rīgas mājā bija kapitālremonts, tāpēc pie šīm ilustrācijām iznāca darboties arī Madonā (vīrs nāk no Madonas). Dators un divi kaķi bija man līdzās, un darbs neaprima.
Iedvesmu smeļas glezniecībā
Savu iedvesmu radošumam Gita Treice smeļas glezniecībā, kas viņai ir pamata mīlestība. – No ilustrāciju veidošanas tāpēc ik pa laikam atkāpjos, tas ir sekundā-
ri, – komentē māksliniece. – Tomēr viena otrai abas šīs aizraušanās palīdz. Šobrīd ir posms, kad cenšos attālināties no ilustrēšanas un atkal pievērsties glezniecībai. Ilustrācijās esmu ļoti piesaistīta tekstam. Ir, protams, grāmatas, kur autors ļauj lidot, iedod tikai nedaudz, un varu būt brīva, tomēr daudzās ir jāiet līdzi tekstam, jo bērnam ir jāsaprot, kas stāstā notiek, kā viss izskatās. Glezniecībā ar sliktu pieskaņu tiek lietots vārds „ilustratīvisms", tāpēc svarīgi, lai tas nepārņem, lai nepārklāj pārējo.
Radošumam vajag daudzveidīgus avotus
Uz jautājumu, kā dzimst tēli, kā atveras profesijai tik nepieciešamais radošums, Gita Treice atklāj: – Es darbojos ļoti dažādās nozarēs. Rīgas Horeogrāfijas vidusskolai šogad aprit 90 gadu, un, tā kā pati tur mācījos, ļoti daudz šobrīd sadarbojos ar skolu. Tieši visu jomu sinerģija ir vislabākā atbilde radošuma noslēpumam. Kā teica profesors Dembo – cilvēkam vajag apgūt dažādas, pat nesaistītas prasmes, tad viss kopums dod unikālu vēstījumu. Ja darbojies vienā šaurā nozarē, ideju var aptrūkt. Jābūt plašumam: vēl viena papildu valoda, vēl kāds ceļojums – tas dod jaunas pasaules klātbūtni. Es savulaik mācījos franču ievirzes skolā, reizi nedēļā ar skolotāju joprojām runāju franciski. Starp citu, pirmo reizi šo izstādi, ko var apskatīt Cesvaines pilī, izliku Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, un tur to ieradās apskatīt franču viesi. Viņi to vēlējās aizvest uz Parīzi, ar nosacījumu, ka autoram jārunā franciski. Sazinājāmies, un es aizbraucu uz Parīzi, turklāt izstādes atklāšanā teicu runu. Parīzieši sirsnībā to ļoti novērtēja.
Pielieto dažādus izteiksmes līdzekļus
Gita Treice atklāj, ka viņas darbu skates viena daļa šobrīd ceļo pa Igauniju, līdz ar to Cesvaines ekspozīcijā nav piemēru, kur māksliniece zīmējumus klājusi uz koka šķilām. – Materialitāte un vienkāršais piegājiens daudziem manos darbos patīk, – aizdomājas māksliniece. – Un svarīgi, lai strādājot man pašai ikreiz ir interesanti, lai mani tas aizrauj. Tāpēc lietoju tik dažādus izteiksmes līdzekļus: ir plēšamie papīri, marionetes, skrūvītes, dažādu papīru struktūras, dažādi meklējumi.
Kā iedvesmo Cesvaine?
Gita Treice neslēpj, ka ar ģimeni Cesvainē viesojušies arī iepriekš, bet pat prātā nav bijusi doma par izstādi pilī: – Paldies pils saimniecei par ielūgumu, man šeit ļoti patīk! Domāju, ka ugunsgrēka sekas pilij piedod papildu vērtību, jo tas ir liels stāsts un vēsture, ko nevajag aizkrāsot. Tā ir glezniecība, patina, vēsturiskais slānis, kas iedod pārsteiguma izjūtu, to, kāpēc pilī gribas būt. Ja stāstu aizkrāsos, tiks aizkrāsots īstums, ko vienmēr vajag atklāt un saglabāt. Pilī ir tik interesanti!
Darbnīcas bērniem
Bērniem, kas 14. aprīlī ieradās uz grāmatu ilustrāciju izstādi, māksliniece atklāja, cik dažāda var būt ilustrācija. – Nevajag domāt, ka tajā ir garlaicība – tikai balts papīrs un zīmuļu krāsas. Sapirku jocīgas lietiņas – spalvainus vadiņus, krāsainus kociņus, leļļu actiņas, gumijas rimbulīšus – un mācīju iziet no rāmjiem, nedomāt par ilustrāciju tikai kā par bildīti. Bērni uz papīra darināja plastilīna veidojumus, fonus krāsoja ar pasteļiem, biju ļoti iepriecināta, ka neviens negarlaikojās. Ceru, ka kādam tas pavilka uz āru viņa talantu un drosmi uzdrošināties būt brīvam, – vēsta Gita Treice.
03.05.2023.