Piektdien, 14. aprīlī, Madonas novada Ērgļos norisinājās Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) aprīļa sanāksme, kurā tika pārrunāti jautājumi par izsmēķu apsaimniekošanas nosacījumiem, publisko ūdeņu apsaimniekošanu, mācību programmu vadītājiem, tūrismu un citām tēmām, kas tieši vai pastarpināti saistītas ar pašvaldību darbu.
Sanāksmi atklāja Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs. Sveicot izpilddirektorus lielākajā Vidzemes novadā, kuram daba dāvājusi arī augstāko Latvijas kalnu – Gaiziņu – un lielāko ezeru – Lubānu, domes priekšsēdētājs atzina, ka arī viņam savulaik ir bijusi iespēja gūt pieredzi izpilddirektora darbā.
„Caur laika nogriezni es redzu, cik būtiski ir mainījusies izpilddirektora loma pašvaldībā. Tā kļuvusi tikai nozīmīgāka. Gan darba apjoms, kas jādara, gan atbildība, kas gulst uz jūsu pleciem, gan teritorija, kas jāpārvalda, ir pilnīgi cita. Jūs esat atslēga ikvienas pašvaldības veiksmes stāstam. Raugoties uz Madonas novadu, mums, līdzīgi kā citām pašvaldībām, pēdējie divi gadi ir pagājuši administratīvi teritoriālās reformas zīmē. Man bija iespēja piedalīties arī 2009. gada reformas procesā. Salīdzinot jāsaka, ka pirmā novadu reforma bija „ar burkānu", bet otrā – jau „ar pātagu". Tas mūsu visu darbu nav padarījis vieglāku. Gluži pretēji, tas ir bijis grūtāks un atbildīgāks, lai ar pašvaldību rīcībā esošo resursu mēs spētu dot lielāku pievienoto vērtību iedzīvotājiem," uzsvēra Agris Lungevičs.
Kā Madonas novadu raksturojošos trīs stūrakmeņus domes priekšsēdētājs minēja ziemas sporta un aktīvās atpūtas piedāvājumu, atbalstu jaunajām ģimenēm, kā arī atbalsta mehānismus uzņēmējdarbībai.
Plašāku ieskatu Madonas novada attīstībā kopš reformas prezentācijā sniedza Madonas novada pašvaldības izpilddirektors un LPIA priekšsēdētājs Uģis Fjodorovs. Viņš norādīja, ka novada administratīvā teritorija, ja neskaita Varakļānu novadu, ar kuru Madonas novadam ir sadarbības līgums vairākās jomās, ir atgriezusies kādreizējā Madonas rajona robežās. Novadi, kas reformas gaitā apvienojās ar līdzšinējo Madonas novadu, izlīdzinoties sociālā, uzņēmējdarbības un citiem atbalsta instrumentiem, kas bija ieviesti Madonas novadā, ir bijuši lielākie ieguvēji.
Arī Ērgļu apvienības pārvaldes vadītāja Elita Ūdre Latvijas pašvaldību izpilddirektoriem prezentēja Ērgļu apvienības bagāto tūrisma, kultūras un sporta piedāvājumu, aicinot apmeklēt Ērgļus arī pēc sanāksmes noslēguma, jo šeit ir ko redzēt un baudīt visos gadalaikos.
Pasākuma turpinājumā ar izsmēķu apsaimniekošanas nosacījumiem klātesošos iepazīstināja AS „Zaļais punkts" direktors Kaspars Zakulis, bet publisko ūdeņu apsaimniekošanas izpētes rezultātus, secinājumus un ieteikumus prezentēja SIA „Saldūdeņu risinājumi" pētniece Linda Puncule. Savukārt par jaunajām mācību programmām vadītājiem un personāla vadītājiem informēja Valsts administrācijas skolas direktore Agita Kalviņa, bet aktuālo informāciju par AS „Latvijas valsts meži" klātesošajiem sniedza uzņēmuma valdes loceklis Jānis Stankevičs.
Sanāksmes otrajā daļā, dodoties pastaigā pa Ērgļiem, par tūrismu un tā mārketingu klātienē stāstīja un labās prakses piemērus atklāja biologs, dabas pētnieks, gids, uzņēmējs un vienlaikus Madonas novada domes deputāts Māris Olte.
18.04.2023.