30. aprīlī Cesvainē kopā ar ornitologu Elviju Kantānu iecerēts pētīt Cesvaines pilī atveidotos putnus. Pēc tam kādus no šiem putniem interesenti ornitologa vadībā varēs mēģināt ieraudzīt un saklausīt arī pils parkā.
Pils sienu un griestu gleznojumos un veidojumos kopumā esot apmēram 30 putnu dažādību. "Stars" šai sakarāatmiņās un zināšanās aicināja dalīties pils muzeja kādreizējo vadītāju Daigu Matrozi.
– Šobrīd visi esam pavasara noskaņās, ir atgriezušies gājputni, zied pirmie pavasara ziedi, ir garākas dienas, rosība dabā un cilvēku ikdienā. Pavasaris ir mīlestības laiks arī cilvēku savstarpējās attiecībās, – iesāka cesvainiete. – Ja pievēršamies Cesvaines pilij, tā ir izcila mākslas bagātība ar savu neatkārtojamo arhitektūru, monumentālo glezniecību, tēlniecību un saturu. Viss savstarpējā mijiedarbībā vēsta par laikiem vairāk nekā gadsimtu iepriekš. Tas ir stāsts par cilvēku attiecībām, viņu dzīvi un likteņiem, par laikmetu, vērtībām, vietējo floru un faunu. Lai to atspoguļotu, pils interjerā izmantoti gan brīvās rokas gleznojumi ar dabiskām krāsām un tušu, gan trafaretveida gleznojumi, gan tēlniecība. Mani pašu vienmēr ir uzrunājušas
sīkas, necilas lietas, kas sevī ietver lielu patiesību un dziļu mīlestību.
Starp daudziem pamanāmākajiem mākslas darbiem pilī ir ne tik acīs krītoši šedevri. Ienākot ēkā, jau pils vējtverī griestu velvju konsolē ir tēlnieka veidots mākslas darbs, kas saglabājies sākotnējā veidolā. Tā ir bezdelīgu ligzda ar maziem putnēniem, kurus pabarot atlidojis viens no to vecākiem. Šo ligzdiņu ienācējs bieži nepamana, bet tā griest stūrī atrodas jau vairāk nekā 120 gadu. Savālaikā, kad par to stāstīju skolēniem, kas tik daudzus gadus ik rītu te bija nākuši uz skolu, arī viņi bija pārsteigti, jo nekad šo ligzdiņu nebija ievērojuši.
Daiga Matroze atgādināja, ka latviešu mitoloģijā bezdelīga simbolizē pavasari, atdzimšanu, dzīvību un auglību. Kristietībā bezdelīga ir atdzimšanas simbols. Pavasaris un putni Cesvaines pilī Tātad mājā ar šādu ligzdiņu ir svētība, dzīvība un lielas cerības
uz labu nākotni.
– Viesu pieņemšanas jeb pils uzgaidāmajā telpā griestos redzamifigurāli veidojumi – katrā stūrī attēlots viens no četriem gadalaikiem, – savu atmiņu gleznu "Staram" turpināja Daiga Matroze. – Šoreiz vairāk pakavēšos pie pavasara kompozīcijas, kur centrālāfigūra ir spārnots putti ar maijpuķīšu pušķi, ko apvij jasmīnu zars, bet tā lapotnē redzami dziedātājputni – svītrainais ķauķis un kaņepītis. Pilī ir četras lodžijas ar unikāliem griestu velvju gleznojumiem, tā stāstot par kādu no cilvēka dzīves posmiem. Savdabīgais stāsts iesākas pils Rietumu lodžijā, kas veltīta jaunības, pavasara un mīlestības laikam. Gleznojumā redzami pumpuri, ziedoši rožu zari, kur dominē baltā un zaļā krāsa. Starp zariem ir ligzda ar četriem putnēniem un blakus sēdošo putnu mammu. Līdzās ir arī dūju pāris, kas viens otram izrāda uzticīgu pieķeršanos. Tas ir stāsts par stipriem ģimenes pamatiem un savstarpēju mīlestību. Viskrāšņākā no pils visām četrām lodžijām ir Ziemeļu lodžija. Tur atveidota cilvēka dzīve pilnbriedā, un patvērumu te raduši vairāki plēsīgie putni – modrā vērotāja pūce, vanags un piekūni, arī dziedātājputni, un visi ir savā ziņā līdzīgi cilvēkiem. Arī augi nav izvēlēti nejauši: vīnogulāji un granātāboli ir kristīgās ikonogrāfijas simboli, kur, piemēram, vīnogulāji simbolizēcilvēka garīgo pārtapšanu. Ja ieskatāmies Balles zālē, arī tur ir īsta putnu sugu galerija. Gan pupuķis, kas rotājas ar savām krāšņajām spalvām, gan vanagi un pūce, gan dziedātājputni un pat raķelis, kas ir pavisam kas interesants. Dabā tā mēdz notikt – raķelis ir divu sugu – medņa un rubeņa – krustojums, neauglīgs putns.
Stāstu par putniem Daiga noslēdza ar ieskatu pils Medību telpā, kurā ir jo īpaši daudz zvēru un putnu tēlu: – Pašā erkerītī saglabājies sākotnējais tušas gleznojums, kur attēlota pūce un dzērve vai stiprais pret vājo, tieši tāpat kā cilvēku sadzīvē. Šajos atveidos ļoti daudz ko varam tulkot, ja tikai to visu spējam iztulkot un saprast.
Daiga vēl piebilda, ka, protams, arī šobrīd, tāpat kā vienmēr, pilī sastopami gan putnu atveidojumi, gan dzīvie putni: – Piemēram, stārķa ligzda, pārcēlusies no viena skursteņa uz otru, pilī bijusi visu skolas laiku. Kad pēc ugunsgrēka ēkai nebija jumta, pilī mājokli bija atradusi pūču ģimene, kas bēniņos uzsāka dzīvošanu. Saucām ornitologu, un tas apliecināja, ka pūces pilī patiešām mājo. Tāpat katru pavasari atlaižas pīļu pāris un labi te jūtas pils dīķī, pastaigā pa pagalmu. Putnu klāsts Cesvaines pils teritorijā patiešām ir ārkārtīgi liels, nemaz nerunājot par spārnoto draugu pārbagātību pils parkā.
14.04.2023.