No 21. līdz 23. martam Latvijas pašvaldību darbinieki un reģionālo laikrakstu žurnālisti devās uz Beļģijas galvaspilsētu Briseli, lai klātienē iepazītu Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta darbu, kā arī pārrunātu Eiropas Savienības (ES) aktualitātes.
Šī bija lieliska pieredzes un zināšanu paplašināšana Eiropas Parlamentā un Eiropas Komisijā, gūstot gan priekšstatu par darbu un ikdienu Briselē, gan nozīmīgu informāciju, ko izmantot pašvaldību darbā.
Tāpat vizītes dalībniekiem bija iespēja klātienē tikties ar vairākiem Eiropas Parlamenta deputātiem no Latvijas, kā arī pašvaldību pārstāvji uzzināja vairāk par Latvijas delegācijas darbību.
Pirmā diena tika aizvadīta Eiropas Komisijā, kur vizītes dalībnieki tika iepazīstināti ar pašreizējām aktualitātēm pasaulē un Latvijā. Eiropas Ārējās darbības dienesta pārstāvis Uldis Elksnītis ziņoja par stratēģisko komunikāciju un cīņu pret dezinformāciju, Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta pārstāve Jolanta Miķelsone stāstīja par ES Lauksaimniecības politiku. Budžeta ģenerāldirektorāta iekšējās runātāju komandas loceklis, vecākais eksperts Petr Mooz iepazīstināja ar Eiropas Komisiju, tās prioritātēm un budžetu. Uz patiesi interesantu un izzinošu diskusiju mudināja Andris Skrastiņš (Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts), stāstot par ES Kohēzijas politiku. Dienu Eiropas Komisijā noslēdza Ingars Zustrups, kas pārstāv Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorātu, stāstot par ES ekonomikas pārvaldību un Latvijas situāciju.
Otrā diena tika aizvadīta Eiropas Parlamentā, pašvaldību un reģionālo mediju pārstāvjiem sniedzot iespēju aplūkot Parlamenta ēku un tiekoties ar deputātiem no Latvijas.
Uz pirmo tikšanos aicināja Sandra Kalniete, kas Eiropas Parlamentā strādā Ārlietu un Starptautiskās tirdzniecības komitejās, kā arī Drošības un aizsardzības apakškomitejā. Deputāte aktīvi darbojas Austrumu partnerības ietvaros, lai sekmētu demokrātiskos procesus tādās valstīs kā Ukraina, Moldova, Gruzija un citas.
Kā norādīja deputāte, šobrīd ir grūti strādāt pie jautājumiem, kas ir saistīti ar Zaļo kursu un tā ieviešanu.
– Šie jautājumi vistiešākajā veidā skar uzņēmējdarbību, darbavietu daudzumu. Viens no aktuālākajiem jautājumiem, par kuru nobalsoja arī Eiropas Parlaments un padome tam piekrita, ir par to, ka no 2035. gada visām automašīnām jābūt vai nu ar ūdeņraža dzinēju, vai elektroauto un automašīnas ar iekšdedzes dzinējiem Eiropas Savienības teritorijā nedrīkstēs tikt lietotas. Protams, tiek paredzēts pārejas periods, – norādīja Sandra Kalniete.
Otrs aktuāls jautājums joprojām ir par situāciju Ukrainā, par agresorvalsti Krieviju.
– Kopš kara sākuma Ukrainā Eiropas Parlaments ir pieņēmis 25 dokumentus saistībā ar karu, finanšu palīdzību Ukrainai. Tāpat ir sniegta liela militārā palīdzība. Lai Ukraina varētu funkcionēt kā valsts, mēs kopā ar amerikāņiem katru mēnesi pārskaitām trīs miljardus, puse no šīs naudas tiek novirzīta sociālajiem maksājumiem – tas ir atbalsts bēgļiem, pensijas un cita veida atbalsts. Karš par 35% ir samazinājis Ukrainas valsts ienākumus. Lieli līdzekļi Ukrainai ir jāiegulda, lai sagādātu piemērotus ieročus un pietiekamā daudzumā. Diemžēl pietiekamā daudzumā nav iespējams, jo pasaule dzīvo visus šos gadus, pēc PSRS sabrukuma, ar domu, ka kara nebūs. Tā rezultātā militārā industrija bez vajadzīgā finansējuma ir gājusi mazākumā. Tāpat tiek uzturētas nepārtrauktas sarunas ar Krievijas prezidentu Putinu. Ukrainai noteikti ir jāiestājas Eiropas Savienībā, jābūt arī NATO dalībvalstij. Ņemot vērā visu pašlaik notiekošo, Latvijai ir ļoti daudz jāiegulda savā aizsardzībā un jāieguldās, lai visi sabiedrotie saprastu Krievijas bīstamību, – norādīja deputāte.
– Komitejā, kas nodarbojas ar ārvalstu iejaukšanos Eiropas Savienības demokrātiskajos procesos, tajā skaitā arī dezinformāciju, strādāju arī es, un aizvadītajā gadā, neilgi pēc iebrukuma Ukrainā, nobalsoju par pirmo ziņojumu. Nupat komitejai tika prezentēti ziņojumu kompromisi. Šis jautājums attiecas arī uz Aizsardzības un drošības apakškomiteju, taču tā īsti, līdz nesenam laikam, Eiropā ne Komisijas, ne Parlamenta līmenī nepieņēma. Pirmais izpratnes uzplaiksnījums bija pēc liela skandāla par angļu lobistu un polittehnologu grupu, kas piedalījās BREXIT izveidošanā. Viņi bija tik ļoti pārdroši, zinot, ka neviens par to neinteresējas, ka bija saglabājuši visu elektronisko saraksti, kas nāca klajā. Šajā manipulācijā ar vēlēšanām, kas notika 2016. gadā, kad par ASV prezidentu ievēlēja Donaldu Trampu, Krievija bija ļoti līdzdalīga. Tāpt šis skandāls parādīja, ka arī tur šī valsts ir līdzdalīga. Tas bija pirmsākums, bet tikpat aktīva ir Ķīna, Irāna u. c., tikai tām ir citas intereses un taktika. Kad sāku strādāt komisijā, ļoti koncentrējāmies uz dezinformāciju, taču, rūpīgi iedziļinoties, sapratām, ka tā ir tikai aisberga redzamā daļa, bet viss svarīgākais ir apakšā, un tās ir tehnoloģijas un nauda. Ļoti nozīmīga lieta, kurai tiek pievērsts pārāk maz vērības, ir dati, kā tie tiek savākti, glabāti, tirgoti. Otra lieta, ar ko es ļoti daudz strādāju kopš manas ievēlēšanas 2009. gadā, ir darbs ar Austrumu partneriem. Tās ir valstis – Ukraina, Moldova, Gruzija, Armēnija, Azerbaidžāna, arī Baltkrievija. Savulaik, strādājot ar Balkānu valstīm, vēlreiz pārliecinājos, cik svarīgs ir šis iestāšanās process Eiropas Savienībā. Visi Eiropas Parlamenta ziņojumi ir brīvi pieejami, un ikviens tos var izlasīt.
Par tikšanos Briselē ar Eiropas Parlamenta deputātu Ivaru Ijabu un apspriestajiem jautājumiem lasiet nākamajā laikraksta "Stars" numurā.
31.03.2023.