AS "Lazdonas piensaimnieks" pagājušajā gadā atzīmēja Lazdonas piensaimniecības vēsturisko simtgadi. Taču šogad 24. martā aprit 30 gadu, kopš ar vietējo zemnieku un darbinieku līdzdalību tika atjaunota Lazdonas piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība.
1997. gadā tā reorganizēta par akciju sabiedrību „Lazdonas piensaimnieks". Sākotnēji atjaunošanā piedalījās 57, šobrīd ir 27 akcionāri.
Sagaidot Lazdonas piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības atjaunošanas 30 gadu jubileju, 20. martā līdzās piena pārstrādes uzņēmuma "Lazdonas piensaimnieks" plāksnei tika piestiprināta vēl viena zīme. Tā apliecina, ka uzņēmums ir kļuvis par Eiropas reģionālā kulinārā mantojuma un Vidzemes kulinārā mantojuma biedru.
Kulinārā mantojuma logo jeb atpazīstamības zīme ir pavāra cepure, dakšiņa un nazis uz gaiši zila fona. Šāds logo pienākas katram dalībniekam.
"Lazdonas piensaimnieks" ir pirmais ražošanas uzņēmums, kuram sadarbībā ar biedrību "Siera klubs" tā ir piešķirta.
Kulinārā mantojuma zīme raksturo arī Smiltenes tehnikumu, kas arī no Lazdonā ražotajiem sentēvu produktiem varēs izdomāt interesantus ēdienus, papildinot Vidzemes reģiona ēdināšanas uzņēmumu ēdienkarti.
"Lazdonas piensaimnieks" ražo daudzveidīgu produkciju, bet pie atzītajiem kulinārā mantojuma produktiem pieder Jāņu siers, Baltais biezpiena siers un paniņas.
AS "Lazdonas piensaimnieks" valdes priekšsēdētāja Elvīra Utināne saistībā ar Vidzemes kulinārā mantojuma plāksnes izvietošanu stāsta: – Ar saviem produktiem mēs cenšamies ne tikai vēsturiski pastāvēt, bet savu pieredzi, ēdienu receptes, tradīcijas nodot arī nākamajām paaudzēm. Tāpēc arī iestājāmies kulinārā mantojuma tīklā. Tas arī ir viens no punktiem, kā motivēt darbiniekus – ar pārliecību, ka katrs savu iespēju robežās darām vajadzīgu, svētīgu darbu. Kopš mūsu sabiedrība ar vietējo zemnieku un darbinieku atbalstu tika atjaunota, visus šos gadus, lai uzņēmums nemitīgi darbotos, mērķis ir bijis ražot vairāk, daudzveidīgāk, tajā pašā laikā novērtējot produkta ilgtspējīgumu, pieturoties pie senatnē ražotajiem produktiem, kuriem priekšroka arī mūsdienās un vēl tālu uz priekšu. Baltais biezpiena siers ir pirmais vēsturiskais produkts, ko ražojam. Uz Vidzemes kulinārā mantojuma produktu etiķetēm liksim arī kulinārā mantojuma atpazīstamības zīmi jeb logo.
Uzņēmums ir ieguldījis lielus līdzekļus ne tikai pienotavas rekonstrukcijā, bet arī uzcēlis tirdzniecības un atpūtas kompleksu "Efeja". Tā kā Madonā "Efeja" ir iecienīts restorāns, tajā no "Lazdonas piensaimniekā" ražotajiem kulinārā mantojuma produktiem tiks gatavoti ēdieni, kurus varēs atpazīt, izmantojot kulinārā mantojuma zīmi.
"Siera kluba" izdotajās grāmatās "Pavārdziesma sieram", "Siers novēl labu apetīti" jau ir ietvertas vairākas uzkodu, pīrāgu, salātu, zupu receptes, ko, izmantojot Lazdonā ražoto Jāņu sieru, Balto biezpiena sieru, paniņas, gatavo "Efejas" virtuvē. Izmantojot Vidzemes kulinārā mantojuma produktus, tiks radītas arī jaunas ēdienu receptes.
Produkti iztur laika pārbaudi
AS "Lazdonas piensaimnieks" pienotavā gadā vidēji pārstrādā 10 000 t piena.
Uzņēmuma darbības virziens ir piena iepirkšana, pārstrāde un saražotās produkcijas realizācija. Pienu iepērk no Madonas, Aizkraukles, Rēzeknes puses zemniekiem. Uzņēmuma ražošanas cehos piens pārvēršas pilnpiena, vājpiena produkcijā: sierā, sviestā, biezpienā, kefīrā, paniņās u. c., pircēju iecienīti ir Lazdonā ražotie deserti.
Produkcijas klāsts ir ļoti plašs – apmēram 50 sortimenta veidu. Daudziem "Lazdonas piensaimnieka" produktiem (piemēram, paniņām, pienam, brokastu biezpienam un rjaženkai) ir piešķirta "Zaļās karotītes" zīme "Kvalitatīvs produkts", bet 2006. gadā saņemts "Zaļās karotītes" karogs. Šobrīd jau ir 19 produkti ar "Zaļās karotītes" zīmi.
"Zaļā karotīte" piešķirta jau laika pārbaudi izgājušiem produktiem, kuri arī iepriekš tikuši augstu novērtēti. Pie tādiem var pieskaitīt lauku pienu, rjaženku, kura 2002. gadā ieguva Mārketinga padomes un Zemkopības ministrijas balvu kā veiksmīgākais produkts, tāpat paniņas, brokastu biezpienu un citus.
Lazdoniešiem ir arī sava "Zelta kolekcija". Tirgū ir ienācis arī kausētais sviests, ko Austrumu kosmetoloģijā pazīst ar nosaukumu gee (gī) sviests – ekskluzīvais izstrādājums, kura tehnoloģiju „Lazdonas piensaimnieks" ir patentējis. Lazdonas uzņēmumā ražotās 0,5% paniņas 2020. gada konkursā "Novada garša" ieguva zelta medaļu.
Novērtē vietējo ražotāju
Elvīra Utināne atklāj, ka "Lazdonas piensaimnieks" darbojas "Siera klubā" kopš tā dibināšanas. Biedrība popularizē piena pārstrādes uzņēmumos saražotos produktus, rīko Vislatvijas siera dienu, ēdienos izmanto vietējos piena produktus. Divreiz par savu ražoto Jāņu sieru "Lazdonas piensaimnieks" varēja lepoties ar "Siera karaļa" kroni.
Kāpēc „Siera klubam" radās interese par kulināro mantojumu? Uz šo jautājumu atbild biedrības vadītāja Vanda Davidanova: „Ir sieru šķirnes, kuru pirmsākumi meklējami pat pirms simt un vairāk gadiem. Tie ir Jāņu siers, Baltais siers, Knapsieriņi, Zaļais siers, Pakša siers. Vēsturiskās ziņas un to gatavošanas receptes jāsaglabā. Šie sieri latviešiem ir dārgs kulinārais mantojums, kas auklēts paaudžu paaudzēs un nododams tālāk. Mūs interesē arī senās piena, rūgušpiena un biezpiena ēdienu receptes.
"Siera klubs" ir gan Eiropas, gan Latgales kulinārā mantojuma biedrs. Decembrī Eiropas kulinārā mantojuma tīkla dalībnieku reģistrā parādījušies divi jauni Latvijas reģioni – Kurzeme un Vidzeme. Līdz šim bija tikai Latgale.
Kādreiz individuāli iestāties Eiropas kulinārā mantojuma tīklā bija problemātiski lielās biedru naudas dēļ. Nu noteikumi ir vienkāršoti: katra juridiska vai fiziska persona, aizsūtot iesniegumu Eiropas kulinārā mantojuma tīkla vadībai, kas atrodas Zviedrijā, kā arī samaksājot gada biedra naudu – 130 eiro, kļūst par šā tīkla biedru. Tālākais ir pašu ziņā. Eiropas kulinārā mantojuma tīkls darbojas jau 17 gadu un apvieno 44 Eiropas reģionus, kuri ietver gandrīz pusotru tūkstoti dalībnieku: uzņēmumus, pavārus, mājražotājus, biedrības, tehnikumus, kafejnīcas.
Biedrības „Siera klubs" kā Eiropas kulinārā mantojuma tīkla biedra definētie mērķi: veidot un attīstīt Latgales, Kurzemes un Vidzemes kulinārā mantojuma tīklu, veicināt tā mārketingu, tradīcijas, sargāt tradīcijas; apzināt un turpināt vākt kulinārā mantojuma ēdienu receptes; veicināt tradicionālo virtuvju turpmāko attīstību, iepazīstinot ar kulinārā mantojuma ēdieniem.