Viens no darbiem, kuru, iestājoties pavasarim, daudzi steidz paveikt, ir tuvinieku kapu sakopšana viņu atdusas vietās. Arī Madonas kapos šajā laikā sākas rosība, kas turpinās līdz pat pirmajam sniegam vēlā rudenī.
Lai atvieglotu kapu sakopšanu, Madonas novada pašvaldība jau daudzu gadu garumā nodrošina atkritumu konteineru pieejamību kapsētās un apmaksā to izvešanu.
Lielākā daļa iedzīvotāju to ļoti novērtē un arī cenšas ievērot atkritumu konteineru lietošanas noteikumus kapos, tajos izmetot tikai norādītos atkritumus: mazākajā – sveces, plēves, plastmasas, metāla priekšmetus, stiklu u. c.,
bet lielajā konteinerā – nokaltušos vainagus, ziedus, puķu stādījumus, lapas un citus tā saucamos zaļos atkritumus. Tomēr diemžēl ir arī tādi, kas atkritumus uz šejieni ved no mājām, lai tur izmestu ne tikai sadzīves sausos atkritumus, bet arī būvgružus, elektropreces, riepas, un tādā veidā samazinātu mājsaimniecību izdevumus par to izvešanu.
Neizpratni par šādu rīcību laikrakstam ir pauduši arī vairāki „Stara" lasītāji, aicinot aktualizēt šo problēmu, jo, ja avīzē ievietotu kādu rakstiņu, varbūt cilvēki aizdomātos un mainītu savu attieksmi. Kā novērojuši madonieši, daži pat nekautrējoties vienas dienas laikā vairākas reizes ar mašīnām ierasties no citurienes, lai izmestu lielos maisus ar atkritumiem kapos izvietotajos konteineros, tai skaitā būvgružus. Līdz ar to varbūt būtu vērts uzstādīt videonovērošanas kameras, lai šādus pārkāpējus varētu atpazīt un pie lielākas kārtības radināt.
Lūdzu komentēt šo situāciju Madonas pilsētas pārvaldnieku Gunti Ķeveri un Madonas kapu pārzini Ilgvaru Meļķi.
Madonas pilsētas pārvaldnieks Guntis Ķeveris atzina, ka konteineros Madonas un arī Liseskalna kapos patiešām regulāri tiekot samesti atkritumi, kurus tur nedrīkst ievietot. Madonas kapos gan viena videonovērošanas kamera esot uzstādīta, bet palielināt to skaitu ir problemātiski, jo nav elektrības pieslēguma, līdzīgi kā daudzos kapos citur.
Jāizvērtē citu pieredze
Madonas pilsētas pārvaldnieka ieskatā būtu lietderīgi izvērtēt Rīgas un Pierīgas, tāpat Valmieras pašvaldību pieredzi kapsētu apsaimniekošanā, kur šis pienākums nodots privātajiem kantoriem. Par to vajadzētu padomāt arī Madonā, jo tad, iespējams, izdotos atrisināt vairākas sasāpējušas problēmas kapsētu apsaimniekošanā, tai skaitā arī attiecībā uz tur uzstādīto atkritumu konteineru izmantošanu, vieglāk būtu piesaistīt finansējumu arī kapliču remontam. Privātais apsaimniekotājs varētu piedāvāt iedzīvotājiem arī dažādus maksas pakalpojumus, kas pašvaldībai ir liegts, kā arī risinātu citus ar kapu apsaimniekošanu saistītos jautājumus un problēmas.
– Savukārt pašvaldība arī turpmāk varētu nodrošināt kapu atkritumu izvešanu un apmaksu, bet privātais apsaimniekotājs vairāk pasekotu, lai konteineros tiktu izmesti tikai tur paredzētie atkritumi. Pie tam šajā ziņā grēko ne tikai iedzīvotāji, bet arī firmas, autoservisi, kas atved un konteineros sagāž riepas, būvgružus un citus atkritumus. Kamerā, kas ir uzstādīta uz apvedceļa un ir pavērsta uz kapu pusi, tos, kuri tur izmet lielos maisus ar atkritumiem, īsti nevar atpazīt, pat ja ir piefiksēti. Viņi ir iemanījušies palikt „neredzami", aizgriežoties prom, aizsedzot seju ar kapuci un izmantojot citus maskēšanās līdzekļus. Savulaik, kad pašvaldības kārtībniekiem bija lielākas pilnvaras un viņi drīkstēja sastādīt administratīvos protokolus, dažus pārkāpējus, kas konteineros meta visu pēc kārtas, izdevās pieķert, – pastāstīja Guntis Ķeveris.
Viņš uzsvēra, ka būtu jāmainās pašu cilvēku attieksmei.
– Esam izmēģinājuši dažādus variantus – novietojuši speciālas kastes ar aicinājumu tur mest izdegušās sveces, plastmasas, metāla priekšmetus un citus līdzīgus kapu uzkopšanas atkritumus, bet lielajā konteinerā – tikai tā saucamos zaļos atkritumus, lai to visu varētu aizvest uz kompostēšanas laukumu. Taču, ja cilvēki visu met vienā konteinerā, mums par tiem ir jāmaksā kā par sadzīves atkritumiem. Un tas sanāk dārgi, gadā par kapu atkritumiem Madonas pilsētā maksājam aptuveni 10 000 eiro, –
atzīmēja Madonas pilsētas pārvaldnieks.
Sarunā viņš atkārtoti uzsvēra, ka perspektīvā kapu apsaimniekošana būtu jānodod privātajiem kantoriem, kuri ar pašvaldību attiecīgi noslēgtu līgumu, tajā nosakot abu pušu pienākumus un saistības. Savulaik par to Madonā viena apbedīšanas firma jau izrādījusi interesi, bet tad to vēl nepieļāva likumdošana, taču tagad tas ir iespējams, un šāda iespēja vismaz ir jāizvērtē. Pēc Madonas pilsētas pārvaldnieka G. Ķevera domām, pārņemot kapu apsaimniekošanu privātajam, kārtība uzlabotos un daudzas lietas atrisinātos.
Attieksme tomēr pamazām mainās
Arī Madonas kapu pārzinis Ilgvars Meļķis atzina, ka šai ziņā situācija būtiski nav uzlabojusies, tomēr cilvēku attieksme palēnām mainās, īpaši Madonas kapos, kur jau otro sezonu iedzīvotājiem būs iespēja šķirot kapu atkritumus. – Esam uzstādījuši divus konteinerus. Cilvēki pamazām sāk pie tā pierast un, kā esmu novērojis, tiem, kuri, piemēram, sveces turpina mest lielajā konteinerā, aizrāda. Madonas kapos nav tik traki – paretam jau atved kādu lielo maisu ar atkritumiem, bet Liseskalnā, kur konteineri ir ceļa malā un elektrības trūkuma dēļ nevar uzstādīt videonovērošanas kameras, tas ir izteikti. Tiek vestas gan riepas, gan būvgruži, it īpaši sākoties remontu un būvdarbu sezonai, – situāciju raksturoja Ilgvars Meļķis.
Viņš pauda uzskatu, ka ļoti labs risinājums, kā novērst vai vismaz mazināt nesankcionētu atkritumu izgāšanu kapos izvietotajos konteineros, būtu videokameru uzstādīšana, jo potenciālie pārkāpēji no tā tomēr raustās, uz turieni, kur tās ir, viņi parasti nedodas.
24.03.2023.