14. Saeimas deputāts, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sekretārs Andrejs Ceļapīters iesniedzis priekšlikumus likumprojektam „Grozījumi Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likumā Nr. 85/Lp14 (Nr. 111.8/1-9-14/23)" –
Saeimas deputāts rosina papildināt likumprojektu, godinot visus māksliniekus un amata pratējus, kuri piedalījās Brīvības pieminekļa radošajā darbā, norāda deputāta palīgs Didzis Šēnbergs.
„Proti, aizstāt likuma 2. panta pirmajā daļā vārdu „risinājumus" ar vārdiem „risinājumus, Andreja Zeidaka ainavu arhitektūru un Ragnara Mīrsmēdena veidoto Brīvības tēlu, Arnolda Viļa Naikas un Jāņa Zibeņa kaltās zvaigznes", kā arī papildināt likuma 2. panta pirmo daļu ar vārdiem „Kopā ar Kārli Zāli pieminekli veidoja tēlnieki Nikolajs Rambaks un Mārtiņš Šmalcs, akmeņkaļi Viktors Koļesņikovs, Alfrēds Rullis, Jānis Kramovskis, Eduards Jākobsons, Jānis Ādminis, Pēteris Stepanovs un Stefans Sokolovs, arhitekti Nikolajs Voits, Alfrēds Laukirbe un Staņislavs Aloizijs Borbals, kā arī būvmehānikas speciālisti Edvīns Musinovičs un Persijs Zīlīte," savos iesniegumos 14. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, kā arī kultūras ministram Naurim Puntulim raksta Andrejs Ceļapīters.
„Esošais likuma teksts kā pieminekļa līdzautoru pamatoti min arhitektu Ernestu Štālbergu, lai gan viņa projekts īstenots daļēji. Rīgas pilsētas valdi faktiski pārliecināja Andrejs Zeidaks, ka dzīvē ir īstenojams viņa praktiskais projekts. Arī esošajai normai, kas norāda autorus, nav tiesiskas slodzes, jo tā nerada autorību, taču, ja likumdevējs izvēlējies ceļu, ka likumā godina autorus, tad vēsturiskās publiskās atmiņas veidošanas nolūkā cieņpilni būtu godināt visus tos māksliniekus un amata pratējus, kuri piedalījās radošajā darbā."
Zviedrijas Karalistes varkalis Ragnārs Aleksis Mīrsmēdens (1889-1989) veidoja Brīvības jeb Uzvaras alegorijas tēlu. Metālmākslinieks Arnolds Vilis Naika (1908-1991) veidoja augšējo un labās puses zvaigzni. Metālmākslinieks Jānis Zibens (1909-1967) veidoja kreisās puses zvaigzni. Persijs Zīlīte (1878-1945) bija arī Finanšu ministrijas un Saeimas nama jumta konstrukciju autors.
„Mākslinieku likteņi nebija vienkārši. Šie dažādie, mūsu tautas likteni atspoguļojošie mūži ir papildu spēks, kas uzdod mums morālu pienākumu pieminēt likumā visus mūsu nacionālās svētvietas autorus," teikts iesniegumiem pievienotajā preses relīzē „Staram".
21.03.2023.