Pašvaldību likums, kas stājās spēkā šāgada janvārī, paredz arī iedzīvotāju konsultatīvo padomju veidošanu.
Tā izstrādes gaitā uz šādu regulējumu ļoti uzstāja Valsts prezidents Egils Levits, kas 13. Saeimai tās jau pieņemto Pašvaldību likumu pat nodeva otrreizējai caurlūkošanai, lai tiktu noteikts precīzāks vietējo kopienu iedzīvotāju padomju veidošanas regulējums.
Savukārt paziņojumā pēc likuma izsludināšanas E. Levits norādīja – likumā noteiktās tiesības pašvaldībām, ka tās var veidot padomes, pēc būtības tām uzliek pienākumu šādas institūcijas izveidot, kas izriet no likuma mērķa un sistēmas: "Nav iedomājams, ka kāda pašvaldība varētu neveidot iedzīvotāju padomes vai mēģināt to darbības mērķi sasniegt ar citiem rīkiem vai līdzekļiem. Iedzīvotāju padomju izveidošana ir obligāts pašvaldības pienākums, lai nodrošinātu pienācīgu pārvaldību un sekmētu vietējo kopienu līdzdalību."
Prezidents ir arī atzinis, ka pašvaldībām likums dod lielu rīcības brīvību un tās var izvērtēt, cik un kur šādas institūcijas veidot, lai vietējās kopienas varētu pārstāvēt iedzīvotājus saziņā ar pašvaldību un pašas izlemt lokālas nozīmes jautājumus. E. Levits arī uzskata, ka likumā bija nepieciešams paredzēt tieši vēlētas iedzīvotāju padomes, bet šai procedūrai nav jādublē domes vēlēšanas. Katra pašvaldība var izlemt, kā organizēt vēlēšanu procedūru.
Otrdien Valsts prezidents Egils Levits devās darba vizītē uz Limbažu novadu, aicinot iedzīvotājus uz sarunu par sabiedrības iesaisti sava novada dzīvē paneļdiskusijā "Iedzīvotāju padomes un sabiedrības līdzdalība novada attīstībā". Kā uzsvēra E. Levits, vēlētas iedzīvotāju padomes ir nepieciešamas, lai nodrošinātu demokrātiju vietējā līmenī. Tās dos iespēju iedzīvotājiem lemt par sev svarīgiem vietējiem jautājumiem.
"Demokrātija nozīmē, ka pilsoņi paši sevi pārvalda. Pārvalda ar pašu vēlētām institūcijām," turpināja Valsts prezidents. Viņš norādīja, ka vēlētas iedzīvotāju padomes ir īpaši būtiskas vēsturiskajās mazpilsētās, kuras pēc novadu apvienošanas ir palikušas bez vietējās pārstāvniecības. Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka jaunais regulējums varētu veicināt paaudžu sadarbību kopēja labuma veidošanai un pilnveidotu iedzīvotāju sadarbības kultūru. Likums paredz, ka vēlētās iedzīvotāju padomēs var darboties jaunieši no 16 gadu vecuma.
Tāpat sarunā tika uzsvērts, ka vēlētas iedzīvotāju padomes varēs pilnvērtīgi darboties tikai tad, ja būs sinerģija starp padomēm un pašvaldību, proti, ja padomes ieteikumi tiks uzklausīti un ņemti vērā. Limbažu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs informēja, ka pašvaldība Limbažu novadā šobrīd izstrādā nolikumu par vēlētām iedzīvotāju padomēm.
Bet kā ir Madonas un Varakļānu novadā – vai šis jautājums jau atrodas pašvaldību dienaskārtībā?
Labs instruments
Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs sarunā vispirms uzsvēra, ka tā ir jauna politiskā iniciatīva.
– Mana doma ir mazliet pat dziļāka. Mērķtiecīgi jau tika veidotas lielākas pašvaldības. Pirms pirmās administratīvi teritoriālās reformas pašvaldību skaits Latvijā bija ap 500 – vēlētas domes vai padomes darbojās gan lielajās pilsētās, gan mazpilsētās, gan pagastos. Tad tās tika samazinātas līdz 119, un tagad ir 43. Tas viss ir rezultējies ļoti loģiskā lietā, proti, ka novadi ir lielāki, vara un lēmumu pieņemšana koncentrējas mazāk vietās, līdz ar to teorētiski mazāk iespēju vietējiem iedzīvotājiem paust savu problēmu un vajadzību. Un tagad tiek likts solis atpakaļ – veidotas šādas iedzīvotāju padomes. Kādreiz taču pagastos bija padomes ar savu budžetu un vēlētiem deputātiem, – atzīmēja Agris Lungevičs.
Madonas novada domes priekšsēdētājs uzskata – ir loģiski, ka tiek domāts par šādām padomēm, viņš to izprotot un konceptuāli atbalstot to veidošanu.
– Jautājums gan ir par to, kā tās pārdomāti un kvalitatīvi izveidot, lai tajās patiešām tiktu paustas vietējo iedzīvotāju vajadzības un problēmas un tās aktīvi iesaistītos novada, sava pagasta vai pilsētas dzīvē, izteiktu idejas un priekšlikumus gan domei, gan pagasta pārvaldes vadītājam un lai tās izveidotos par mērķtiecīgu instrumentu. Ja tas izdotos, man būtu liels prieks. Arī domes deputātiem, pieņemot lēmumus kaut vai attiecībā uz lielākiem un mazākiem projektiem, citām iniciatīvām un investīcijām, būtu lielākas iespējas ņemt vērā iedzīvotāju vēlmes. Katrā ziņā šāda saikne labāk darbotos, jo faktiski šobrīd to veido pagasta pārvaldes vadītājs-dome, bet tad to papildinās – iedzīvotāju kopiena. No šāda skatpunkta es to redzu kā labu instrumentu, tikai šādas iedzīvotāju padomes ir kvalitatīvi jāizveido, – akcentēja Agris Lungevičs.
Viņš atzīmēja, ka tuvākā mēneša laikā komitejā uzsāks šī jautājuma apspriešanu un koncepta izstrādi, kā to tālāk virzīt, jo, protams, pašvaldībai esot jāizrāda iniciatīva un šis process jāorganizē. Arī iedzīvotāji par to jau izrādot interesi, kā, piemēram, Vestienā esot jautājuši, kad un vai kaut kas tāds arī pie viņiem tiks veidots.
Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs
pieļauj, ka tuvāko vai kādu piecu gadu laikā valstī aktualizēsies arī jautājums par pirmā līmeņa pašvaldību veidošanu pagastu teritorijā, jo izveidotie novadi ir pārāk lieli. – Nenoliedzami, šai reformai ir daudz plusu, tomēr vietējo iedzīvotāju sadzirdēšana nav starp tiem. Esmu diezgan drošs, ka dienaskārtībā izvirzīsies elementāru funkciju nodošana pirmā līmeņa pašvaldībām atkal pagastu griezumā. Viss jau notiek pa riņķi – no mazāka uz lielāku un tad no lielāka uz mazāku. Tāda nu ir evolūcija, – piebilda Agris Lungevičs.
Plaša deputātu pārstāvniecība
Arī Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs uzsvēra, ka, protams, Pašvaldību likumā noteiktais regulējums tiks ievērots.
– Mēs esam likumpaklausīgi. Varakļānu novadā deputātu pārstāvniecība gan jau tagad ir lielākā no visām pašvaldībām Latvijā. Pie mums 3000 iedzīvotāju domē pārstāv 15 deputāti, līdz ar to iedzīvotāju pārstāvniecība mums nav pārāk liela problēma. Taču papildus domāsim arī par šīm lietām – iedzīvotāju padomju veidošanu, attiecīgi izstrādājot nolikumu, – pastāstīja Māris Justs.
Arī pārvalžu vadītājs Murmastienes un Varakļānu pagastā Jānis Mozga atzina, ka daudz būs atkarīgs no finansējuma, vai būs līdzekļi iedzīvotāju priekšlikumu īstenošanai.
– Pati iecere nav slikta. Uzskatu, ka iedzīvotājiem būtu vairāk jāiesaistās un jāzina, kā darbojas pašvaldība, tās funkcijas, jāizprot tās struktūra, kā veidojas pašvaldības budžets. Daļa iedzīvotāju domā, ka kaut kas netiek darīts tikai tādēļ, ka pašvaldības darbinieki to nevar vai negrib, bet reālajā dzīvē jau viss atduras pie finanšu iespējām, cilvēkresursiem. Kad tiks izveidota vietējās kopienas iedzīvotāju padome un tajā būs pārstāvēti vairāk aktīvo cilvēku, kuriem rūp sava novada, sava pagasta attīstība, veidosies arī lielāka izpratne, ka ne visas problēmas ir tik vienkārši atrisināmas, un arī pašvaldībai būs vieglāk strādāt, ja izveidosies tāda sadarbība. Es domāju, ka padomē ievēlētie iedzīvotāji varētu darboties sabiedriskā kārtā, viņi izteiktu savus priekšlikumus, sekotu to izpildei un iesaistītos arī pārējo iedzīvotāju informēšanā, nebūtu kā tagad, kad par visiem interesējošajiem jautājumiem zvanītu tikai domes priekšsēdētājam, pašvaldības izpilddirektoram vai pārvaldes vadītājam, – atzīmēja Jānis Mozga.
Jāpiebilst, ka dažos novados šādas iedzīvotāju padomes jau darbojas, kā, piemēram, Ropažu novada Garkalnē – 20, Stopiņos – 12 un Ropažos – 14, kā arī Vangažu pilsētā – 8 cilvēku sastāvā. Turklāt pašvaldība paredzējusi 100 000 eiro līdzdalības budžetu, lai varētu īstenot vairākus iedzīvotāju ierosinātus projektus.
10.03.2023.