Arī pēc divu stundu ilgušām diskusijām deputātu, skolas un pagasta pārvaldes pārstāvju, vecāku starpā 28. februāra domes sēdē ar balsu vairākumu un vienu "pret" (Vita Robalte) tomēr tika pieņemts lēmums likvidēt Lazdonas pamatskolu, šo procesu uzsākot šā gada 12. jūnijā un noslēdzot 31. jūlijā.
Iepriekš jau informējām, ka pamatā mazā izglītojamo skaita dēļ, kas dažus pēdējos gadus licis skolā īstenot apmācību apvienotajās klases, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) uzņemtā kursa skolu tīkla optimizācijā iespaidā Madonas novada pašvaldības dome atgriezusies pie jautājuma par Lazdonas pamatskolas pastāvēšanu.
Izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne informēja, ka Lazdonas pamatskolā jau ilgstoši īstenota apmācība apvienotajās klasēs, piemēram, 2017. gadā apvienota 6. klase ar 9. klasi, 2022. gadā – 1. ar 4. klasi. Pēdējos divus gadus valsts likumdošana noteikusi, ka apvienotās klases vairs nedrīkst veidot posmā no 7. līdz 9. klasei. Līdzšinējie ministrijas paziņojumi liek domāt, ka līdzīgs lēmums varētu būt gaidāms attiecībā arī uz citiem vecumposmiem.
Domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs atklāja, ka 2008. gadā tagadējā Madonas novada teritorijā bijis 5000 izglītojamo.
– Ir pagājuši tikai 15 gadi, un izglītojamo ir 2840 – par 44% mazāk mūsu izglītības sistēmā. Madonas novadā ir piecas skolas ar audzēkņu skaitu no 50 līdz 100. Daudzās vietās Latvijā skolu, kur mācās mazāk nekā 100 audzēkņu, vienkārši vairs nav, lēmumi jau tikuši pieņemti daudz radikālāk. Lazdonas pamatskolā 48 audzēkņi mācās no 1. līdz 9. klasei, no tiem tikai 12 ir Lazdonas pagasta iedzīvotāju bērni. No 54 deklarētiem bērniem Lazdonā tikai 12 mācās savā skolā, – to, ka šis faktiski neesot stāsts par Lazdonas pamatskolu kā nepieciešamību vietējiem iedzīvotājiem, secināja Agris Lungevičs.
Viņš atklāja, ka līdzšinējie pašvaldības lēmumi, iniciatīvas, piemēram, par bezmaksas ēdināšanu visiem izglītojamajiem, nav būtiski ietekmējuši bēdīgo statistiku ar bērnu skaita samazināšanos. Šādos apstākļos vairs neesot iespējams pieturēties līdzšinējai politikai – skola, pirmsskola maksimāli tuvu dzīvesvietai. Ja citviet novadā ir apdzīvotas vietas, kur bērniem tiešām būtu jāmēro lieli attālumi uz kādu citu tuvāko skolu, tas neesot Lazdonas gadījums. Piemēram, līdz Praulienas pamatskolai ir 5,5 kilometri, līdz Kusas pamatskolai – nedaudz vairāk kā 10 km. Organizējot skolēnu pārvadājumus, tieši Kusas pamatskolas gadījumā (protams, tā būšot vecāku brīva izvēle, kurā skolā bērnu laist mācīties) tā būtu iespēja pacīnīties vismaz par tās pastāvēšanu. Iecerēts rīkot skolu, kurās varētu uzņemt Lazdonas pamatskolas izglītojamos, atvērto durvju dienas, lai vecāki ar tām varētu iepazīties, izrunāt interesējošos jautājumus ar skolu pārstāvjiem.
Priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora atklāja, ka šobrīd aktīvi notiek IZM organizētas tikšanās, kur viens no uzsvariem – izglītības kvalitātes mazināšanās apvienotajās klasēs. Patlaban valstī apvienotās klases ir 55 izglītības iestādēs, Madonas novadā – piecās skolās. Arī pats kā pedagogs, kurš savulaik strādājis apvienotajās klasēs, Zigfrīds Gora vērtēja, ka pedagogam strādāt ar divu vecumposmu izglītības programmām, nereti vēl speciālo izglītības programmu, esot ļoti izaicinoši. Uzskats, ka pedagogam mazākā, apvienotā klasē esot vairāk laika strādāt ar bērniem individuāli, biežāk tomēr neatbilst realitātei.
Viņš arī uzsvēra, ka bērnu attīstību noteic savstarpējā konkurence, un visveselīgākā tā esot savu vienaudžu vidū. Savukārt iekļaujošā izglītība bērniem ar atbalsta programmām tieši paredz veicināt viņu spēju iekļauties kopējā sabiedrībā.
– Ne visiem bērniem vajag un viņi var iekļauties lielos klašu un skolu kolektīvos, – piekrita Zigfrīds Gora. – Ideāli, ja mēs varētu stiprināt tādu skolu, kur bērnu skaits būtu 8-10-15 bērni klasē, kā, piemēram, Kusā. Tā rezultātā bērniem, kuriem speciālists noteic, ka vajag klusumu, mieru, bez stresa, mēs nodrošinātu atbalsta vajadzības, – viņš vēstīja.
Arī domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Šķēls piekrita, ka šis lēmums varētu būt par labu Kusai – dot cerību, ka tā varētu pastāvēt. Tas atkarīgs gan no vecāku izvēles, gan arī Kusas pamatskolas vadības aktivitātes izglītojamo piesaistīšanā.
– Par to, ka pie Madonas ir vajadzīga viena "mazā" skola, esmu pārliecināts. Manas domas par labu Kusas skolai – tikai un vienīgi izglītības infrastruktūras dēļ, kas Kusas skolā ir attīstītāka. Tā kopējiem spēkiem izdotos vismaz vienu izglītības iestādi saglābt, jo tās abas nevarēs pastāvēt, – vērtēja Aigars Šķēls.
Pašvaldības pārstāvji piekrita vecāku izteiktajam argumentam, ka Lazdonas pamatskola ir īpaši piemērota bērniem ar speciālām izglītības programmām vai izglītojamajiem, kuriem ir grūtības iekļauties lielākā skolas kolektīvā. Tomēr skolas ar izglītojamo skaitu līdz vai ap 100, kādas novadā vēl ir vairākas, nevarot saukt par "lielām" skolām. Šajā mācību gadā Lazdonas pamatskolā mācās trīs audzēkņi speciālajā pamatizglītības programmā izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem, septiņi – ar garīgās attīstības traucējumiem, liecina izglītības nodaļas apkopotie dati.
Praulienas pamatskolas direktore Guna Ruļuka un Madonas pilsētas vidusskolas direktore Inese Strode apliecināja gatavību uzņemt daļu šo izglītojamo, saskaņā ar noteikto skaitu, ko ļauts integrēt vienā mācību klasē. Inese Strode informēja, ka jau līdz šim Madonas pilsētas vidusskolā ne visās klašu grupās ir maksimālais bērnu skaits klasēs; turklāt pastāvot dažādi risinājumi, tostarp iespēja mērķtiecīgi veidot klases ar mazāku bērnu skaitu (zem 20).
– Mums ir atbalsta personāls, strādā septiņi pedagogu palīgi, izmantojam visdažādākās metodes. Varam integrēt gandrīz visus, nenodrošināt varbūt tik ideālus apstākļus, bet principā visi pedagogi, kas strādā sākumskolā ar šiem bērniem, izgājuši speciālās izglītības kursus, – teica Inese Strode.
– Jā, mums nav speciālās izglītības pedagoga, bet tāda nav nekur novadā. Ļoti labi ir aprīkota Dzelzavas speciālā pamatskola ar brīnišķīgām iespējām – gan ar dažādām vingrošanām, gan speciālām terapijām – sāls, gaismas istabām, smilšu terapijām. Tā kā esam pēdējā pārbūves etapā, pagaidām ko līdzīgu nevarēsim ieviest, bet jau meklējam dažādus projektus, variantus, lai arī Madonas pilsētas vidusskolā to varētu attīstīt. Bet šobrīd var izmantot to resursu, kas pieejams. Šie bērni noteikti nepaliks bez atbalsta, – uzsvēra Inese Strode.
Runājot par iespēju veidot Madonas pilsētas vidusskolas filiāli vai apmācību vietu Lazdonā, pašvaldības pārstāvji skaidroja, ka tam visdrīzāk neizdotos rast jēgpilnu, ilgtermiņa formu. Tad daļa klases jāveido ar izglītojamajiem, kas līdz šim mācījušies Madonā – vai viņu vecāki tam būs ar mieru? Modelis, ka puse klases mācās Madonā, puse – Lazdonā, nozīmēšot dubultu darbu skolotājam, sprieda Zigfrīds Gora.
Deputāts Kaspars Udrass jautāja par valsts finansējuma dinamiku izglītības iestādēm, uz ko Solvita Seržāne atbildēja, ka pašvaldībām finansējums no valsts tiek novirzīts attiecīgi pret izglītojamo skaitu. Šobrīd ministrija plānojot noteikt izglītojamo skaitu klasē arī pamatizglītības posmā, kas Madonas novadā var rezultēties tajā, ka netiek saņemts viss paredzētais finansējums; pārējā daļa jāpiefinansē pašvaldībai, ja tā izglītības iestādi tomēr vēlas saglabāt.
Zināms, ka ar 2023. gada septembri gaidāms pedagogu darba samaksas pieaugums, taču finansējums budžetā tam nav nostiprināts. Kā daļu no šī nepieciešamā finansējuma IZM saredzot tieši no skolu tīkla sakārtošanas, optimizēšanas, pauda Solvita Seržāne.
Līdzšinējais Lazdonas pagasta pārvaldes vadītājs Reinis Silups atzina, ka skaisti tiekot runāts par skaitļiem, taču novadā neesot redzama kopējā izglītības stratēģija. – Kāda vecākiem ir drošība? Slēdzam Lazdonas skolu, pārceļam bērnus uz Kusas skolu, bet, iespējams, to arī slēgsim? Mēs neredzam, kas notiks ar skolu tīklu, – neskriet līdzi ministrijas vēsmām aicināja Reinis Silups. Turklāt izglītības kvalitāti, ko sniedz Lazdonas pamatskola, nevarot apšaubīt, ja 50 bērnu vecākus tā apmierinot. 300 iedzīvotāju arī esot parakstījušies par skolas pastāvēšanu.
Lazdonas pamatskolas direktores vietniece izglītības jomā Kristīne Mutore jautāja: "Skolā mācās ne vien ar iekļaujošu izglītību, bet arī 20 bērni ar mācību pārtraukšanas risku. Sešus gadus aktīvi ar šiem bērniem strādājam. Šogad noslēdzas projekts "PuMPuRS", vai novadā kopumā ir izdomāts, kā turpmāk ar šiem bērniem strādās, noturēs skolās?" Tas palika bez atbildes.
Direktora p. i. Lana Kunce prezentēja ideju, kā nākotnē varētu izmantot Lazdonas pamatskolas ēku – kā brīvdabas pedagoģisko iestādi, alternatīvo "zaļo" skolu.
Deputāts Artūrs Grandāns piekrita, ka Lazdonas pamatskola būtu varējusi piedāvāt apgūt pamatizglītību alternatīva tipa iestādē, piemēram, kā Valdorfa skola, "zaļā" skola; līdzīgi Madonas novadā darbojoties Kalna skola. Taču problēmas ar skolēnu skaitu bijušas zināmas jau pirms septiņiem gadiem – vīzijām un iniciatīvām no skolas bijis jānāk šajā laikā, nevis brīdī, "kad viss process gandrīz jau beidzies".
Deputāts Andris Dombrovskis vērtēja, ka Lazdonas pamatskola līdz šim bijusi ekskluzīva skola gan bērniem, gan pedagogiem.
– Tiem, kuri dzīvo, strādā un mācās ar individuālu pieeju, bērnu vecākiem principā būtu jāmaksā kā privātajai skolai. Acīmredzot, mēs to nevaram atļauties, – atzina Andris Dombrovskis.
Noslēdzoties diskusijām un uzsverot, ka neviens deputāts šādu lēmumu nepieņem "aiz laba prāta", ar balsu vairākumu tika nolemts likvidēt Lazdonas pamatskolu, tostarp pirmsskolas izglītības posmu šai iestādē.
3.03.2023.