Februāra sākumā Cesvaines kultūras namā notika seminārs par aktuālu tēmu – „Daudzdzīvokļu māju siltināšana, energoefektivitāte, valsts un pašvaldības atbalsts".
Tajā tika rādītas prezentācijas un sniegta plašāka informācija par ES atbalstu daudzdzīvokļu māju siltināšanai, kā arī Madonas novada pašvaldības piedāvātajiem mehānismiem daudzdzīvokļu dzīvojamajām mājām energoefektivitātes pasākumu veikšanai, renovācijai un tām piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanai.
Attīstības finanšu institūcijas ALTUM Vidzemes reģiona vadītāja Olita Untāla sniedza ieskatu, kā siltināt un atjaunot daudzdzīvokļu mājas ar ES atbalstu. Madonas novada pašvaldības vides un energopārvaldības speciāliste Lelde Celmiņa akcentēja aktualitātes energopārvaldības jomā Madonas novadā, bet SIA „Madonas namsaimnieks" valdes loceklis Oskars Janovičs un nekustamā īpašuma speciāliste Sintija Gineviča dalījās pieredzē, īstenojot vairāku daudzdzīvokļu māju siltināšanas projektus Madonas pilsētā.
Semināra dalībnieki tika iepazīstināti arī ar Attīstības finanšu institūcijas ALTUM pagājušā gada 8. decembrī uzsākto jaunas daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu atbalsta programmas īstenošanu. Tā tiek finansēta no ES Atveseļošanās fonda, pieejamais programmas finansējums ir 57,2 miljoni eiro. Finansējums paredzēts aptuveni 170 daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem.
Seminārā apspriestā tēma interesi raisīja ne tikai Cesvaines iedzīvotājos, bet to apmeklēja arī interesenti no Madonas pilsētas un tuvākās apkārtnes.
Cesvaines apvienības pārvaldes vadītājs Vilnis Špats, aicināts dalīties iespaidos, semināra norisi novērtēja atzinīgi.
– Bija arī daudz jautājumu. Uzskatu, ka tie, kas apmeklēja semināru, uz tiem saņēma izsmeļošas atbildes. Māju siltināšana ir ļoti nopietns solis, un, pirms pieņemt šādu lēmumu, tas ļoti nopietni jāizvērtē, tāpēc ir ļoti svarīgi iegūt vispusīgu informāciju. Varbūt semināra dalībnieku varēja būt arī vairāk, bet tas jau ir katra paša ziņā – izmantot vai neizmantot pašvaldības piedāvāto iespēju, – pauda Vilnis Špats.
Arī SIA „Madonas namsaimnieks" valdes loceklis Oskars Janovičs atzina, ka interese par iespējām siltināt daudzdzīvokļu mājas bija, tomēr seminārs nebija pārāk plaši apmeklēts.
– Pārrunājām aktualitātes, kas patiešām interesē iedzīvotājus. Vismaz man radās iespaids, ka uz to ieradās ne tikai lai paklausītos, bet gan arī lai iegūtu informāciju, to pārdomātu un tad izlemtu, kā rīkoties. Katrā ziņā par šiem jautājumiem izraisījās lietišķa diskusija, – uzsvēra Oskars Janovičs.
SIA „Madonas namsaimnieks" pārstāvji, iepazīstinot ar īstenotajiem energoefektivitātes projektiem Madonas pilsētā, atklāja arī SIA „Madonas siltums" publiskotos datus par patērēto siltumu un izmaksām šīs apkures sezonas pirmajos mēnešos siltinātās un nesiltinātās ēkās, kas parāda, ka siltinātajās mājās apkures rēķini ir būtiski mazāki.
– Kā uzsvēru seminārā, daudzdzīvokļu mājas var iedalīt vairākās kategorijās – tie, kuri savās mājās energoefektivitātes paaugstināšanai neko nav darījuši un šajā apkures sezonā par kvadrātmetra apsildi aukstākajos mēnešos maksā 2,60 eiro un pat vairāk. Tad ir tādi, kas īstenojuši vienkāršākus projektus, siltinot tikai ārsienas un nomainot radiatorus, bet inženierkomunikācijās iekšā nejaucoties. Šādās mājās apkures rēķins ir robežās no 1,50 līdz 1,90 eiro par kvadrātmetru. Un trešajā kategorijā ietilpst nami, kuros ir īstenots ļoti nopietns projekts, inženiertīklu pārbūvi un individuālo patēriņa uzskaiti katrā dzīvoklī ieskaitot. Kā, piemēram, Madonā, Saules ielā 49a, kur decembrī vidēji par kvadrātmetru bija jāmaksā tikai 0,47 eiro. Individuālie skaitītāji precīzi uzskaita siltuma patēriņu, un, protams, maksa ir atkarīga no katra izvēlētā komforta režīma dzīvoklī. Tie, kas dzīvo lielākā siltumā, maksā vairāk, savukārt tiem, kas izvēlas minimālu režīmu, arī rēķins ir vēl mazāks, – atzīmēja Oskars Janovičs.
Vaicāts, vai viņa ieteikums iedzīvotājiem pirms lēmuma pieņemšanas par ēku siltināšanu būtu izvēlēties arī individuālo skaitītāju uzstādīšanu, uzņēmuma vadītājs akcentēja, ka tas tomēr ir pašu iedzīvotāju ziņā.
– Mēs skaidrojam ieguvumus, to, ka, uzstādot individuālos skaitītājus, lielākas iespējas ir taupīt siltumu un ka tas atspoguļosies arī saņemtajos apkures rēķinos. Taču dzīvokļu īpašnieku lēmumi ir atšķirīgi. Piemēram, Madonā, Priežu ielā 13, kur tiek īstenots energoefektivitātes paaugstināšanas projekts, tiek mainīta visa sistēma, un tur dzīvokļos tiks uzstādīti arī individuālie skaitītāji, lai katrs maksātu atbilstīgi reāli patērētā siltuma daudzumam. Savukārt Veidenbauma ielā 18, kur arī tiek veikta mājas siltināšana, individuālie skaitītāji katrā dzīvoklī uzstādīti netiks, jo iedzīvotāji nolēma, ka arī turpmāk maksa par kvadrātmetru tiks aprēķināta pēc patērētā siltuma visā mājā, – risinājuma izvēli skaidroja Oskars Janovičs.
Viņš uzsvēra, ka iedzīvotājiem ir divas iespējas. Viena no tām ir izvēlēties precīzāku patērētā siltuma uzskaiti, uzstādot skaitītājus katrā dzīvoklī un, palielinoties būvniecības izmaksām, maksāt lielāku kredītu, bet mazākus apkures rēķinus. Vai arī – nepārejot uz individuālo siltuma patēriņa uzskaiti, samazināt būvniecības izmaksas un, kā saka, parakstīties uz mazāku kredītu, bet lielākiem apkures rēķiniem, kā to parāda arī SIA „Madonas siltums" publicētās siltuma izmaksas katrā mājā.
– Pirms katra siltināšanas projekta uzsākšanas rīkojam dzīvokļu īpašnieku pilnsapulci, kur iedzīvotāji vienojas, ko īsti grib darīt, siltinot māju, kādus energoefektivitātes pasākumus veikt. Taču lēmums jau ir jāpieņem pašiem dzīvokļu īpašniekiem. Mēs nevienu necenšamies ne pārliecināt, ne atrunāt, lai pēc tam nebūtu pārmetumu. Mēs sniedzam tikai objektīvu informāciju. Esam gatavi arī palīdzēt, izstrādāt un sagatavot dokumentāciju. Mēs, protams, ņemot vērā pieredzi, varam arī ieteikt, ko labāk darīt un no kā atteikties, lai nevajadzētu lieki tērēties, – atzīmēja Oskars Janovičs.
Seminārā piedalījās arī madoniete Jeuženija Adamoviča, apsaimniekošanas biedrības Madonā, Gaujas ielā 28, valdes locekle. Pēc seminārā dzirdētā viņa laikrakstam atzina, ka kopumā siltināt mājas varbūt arī ir vērts, tomēr ne tādu kā Gaujas ielā 28, kur viņa dzīvo, jo tas prasītu ļoti lielas izmaksas – vismaz ap 1,5 miljonus eiro.
– Pirms pieņem lēmumu par mājas siltināšanu, viss ir ļoti rūpīgi jāizrēķina un pēc tam visiem maksājumiem arī līdzi jāseko. Iedzīvotāji vairāk būtu jāinformē par to, kā kredīta atdošanas laikā procentu maksājumus, palielinoties Euribor likmei, ietekmē bankā ņemtais kredīts, jo procentu likme nemainās, ja aizdevumu ir izsniegusi finanšu institūcija ALTUM, bet tas ir iespējams tikai pie nosacījuma, ja ir saņemts bankas atteikums. Tāpat pašā sākumā būtu skaidri jāpasaka, kas notiek ar finanšu ieguldījumiem, veicot energoauditu, projektēšanu un sagatavojot citu dokumentāciju, ja pēc iepirkuma iedzīvotāji saprot, ka būvniecības izmaksas nevarēs pavilkt, un no projekta īstenošanas atsakās. Tad daļa ieguldītās naudas, izņemot pašvaldības līdzfinansējumu, netiek atmaksāta, – sacīja Jeuženija Adamoviča.
Kopumā viņa organizēto semināru novērtēja pozitīvi, izceļot finanšu institūcijas „Altum" Vidzemes reģiona vadītājas Olitas Untālas sniegto skaidrojumu par 9 soļiem ceļā uz daudzdzīvokļu māju siltināšanu.
21.02.2023.