Šodien, kad daudzi jauni cilvēki atzīmē Valentīndienu, gribas atgādināt par vairākus gadsimtus senu tradīciju – 14. februārī mīļotos cilvēkus iepriecināt ar apsveikuma kartītēm.
16. gadsimtā Eiropā parādījās "valentīni" jeb īpašas svētku kartītes ar vēstījumiem. Sākumā tos rakstīja ar roku, un 18. gadsimta beigās Valentīndienas kartītes sāka iespiest tipogrāfijās ar jau gatavu nodrukātu vēlējumu vai dzejas rindām. Dažkārt kartītes tika sūtītas arī anonīmi – slepeni iemīlētiem cilvēkiem.
Interesanti, ka Valentīndienas pasts mūsdienās bieži tiek praktizēts arī vispārizglītojošajās skolās. Jaunieši tā mācās savas sirds domas pierakstīt un atklāt savai simpātijai.
Moderna ekspozīcija Varakļānu muzejā
Par skaistu mīlestības piemēru vēsta arī jaunā, modernizētā ekspozīcija, kas iekārtota Varakļānu novada muzejā. Muzejs kopš 1997. gada darbojas Varakļānu pilī, savukārt pils celta no 1783. līdz 1789. gadam kā grāfa Mihaela Jana fon der Borha īpašums. Tā ir izcils agrīnā klasicisma stila paraugs Latvijas būvmākslā. Pils fasādi rotā grāfa M. Borha devīze: "Virtute duce – Deo favente – Comite fortuna", kas latviski skan: "Tikuma vadīti – Dieva labvēlībā – Laimei līdzejot".
Grāfs M. J. Borhs 18.-19. gadsimtā bija nozīmīga persona: Polijas Seima loceklis un ģenerālkvartīrmeistars, kā arī izcils dabaszinātnieks – studējis mineraloģiju, ģeoloģiju, interesējies par literatūru un mākslu. No 1790. gada viņa un laulātās dzīvesbiedres, Baltijas ģenerālgubernatora Georga Brauna meitas Eleonoras, pastāvīgā dzīvesvieta bija Varakļāni. Vienā no muzeja zālēm šobrīd lasāma plaša informācija par Borhu dzimtu, grāfa darbību, zinātniskajiem pētījumiem. Ekspozīcijā iekļauti skārienjutīgi ekrāni ar tematisku informāciju, ir digitālie lodziņi, vienā no tiem ieprogrammētas arī grāfa Borha mīlestības vēstules sievai. No ārzemju ceļojumiem grāfs savai Eleonorai rakstīja izjustas vēstules franču valodā, un divas no tām tulkotas latviski.
Vēstules, kas apliecina sirdi
1796. gadā grāfs Borhs savai dārgajai laulātajai draudzenei veltīja šādas vārsmas: "Jūs, kas man par prieku dzimusi šai dienā, Viedais draugs! Mīļā sieva! Jaukā Eleonora! Pieņemiet šos patiesos cieņas un mīlestības apliecinājumus no laulātā drauga, kas arvien Jūs dievina. Mana mūza šai dienā dažas vārsmas raisījusi nebūt ne tukšas pieklājības dēļ; ik diena, ko pavadu ar Jums pilnīgā saskaņā, – ik diena līdzinās viena otrai, ik diena ir svētki. Šie vārdi, ko Jums veltu, nav vis kompliments, bet gan jūtu uzplūdi, prieka sauciens, ko dedzīgi pauž vislielākais maigums, ko Jums pie kājām gulda vismaigākās jūtas."
Savukārt 1797. gada 21. februārī grāfs dārgajai sievai sūtīja citu vārdu buķeti: "Divu bērnu māte! Mana dārgā Eleonora! Ar šīm divām skaistajām dāvanām palielinot manu laimi, jūs man iedvešat cerību, ka jauna rītausma ir jauna ķīla, ka mana sirds tiks iepriecināta, dāvājot man dēlu. Lai notiek debesu griba! Tik mīļas un reizē tik taisnīgas gaidas: kas vienā būtnē apkopo un apvieno gan tēva mīlestību, gan likumīgās tiesības. Jūsu vārda dienā, kad viss tiecas pie Jums, lai varētu jums pierādīt savu cieņu, savu mīlestību. Tikai vienu vēlēšanos izsaka mans maigums: visas pārējās ir veltas, tās jums būs vienmēr. Lai debesis jums piešķir saprātu, gudrību, gaumi un možu garu, kas uzturēs jūsu dienas lieliskā veselībā. Lai laime un prieks izdaiļo jūsu laimīgā likteņa ritējumu."
Paraksts – Vispadevīgākā un pateicīgākā sirds.
Mīlestībā dzimuši septiņi bērni
– Abu šo cilvēku kopdzīvē dzimuši septiņi bērni – trīs dēli un četras meitas, – "Staram" viesojoties muzejā, stāsta Varakļānu novada muzeja vadītāja Terese Korsaka. – Grāfs Borhs bieži sūtīja romantiskas vēstules. Viņš mācēja vairākas valodas, sievai mēģināja rakstīt arī latviski: "Mīļā sirsniņ, dvēselīt, es pie tavām kājām krīt. Lūdzam, grāfien, šurp tavu aus, manu gribēšanu klaus!"
Bez tam muzeja ekspozīcijā skatāms neliels buduārs, kas iekārtots ar 18. gadsimta mēbelēm. Tās šobrīd vēl jārestaurē, mēbeles gaida savu rindu pie Rīgas restauratoriem.
Atdusas vieta – svētā Viktora kapela
Grāfa Borha dzimtas atdusas vieta ir svētā Viktora kapela. Tās celtniecība notika Mihaela Borha dzīvesbiedres grāfienes Eleonoras Borhas valdīšanas laikā. Kapelas interjerā atradies altāris ar svētā Viktora pīšļiem, kas tagad novietots Varakļānu Romas katoļu baznīcā. Kapelas pagrabtelpās (kriptā) atdusas grāfs M. Borhs, viņa sieva Eleonora, vecākais dēls Karols, viņa sieva un dēls Anatolijs. Svētā Viktora kapelas iekārtojuma un Borhu dzimtas kapeņu apskate iekļauta tūrisma takā "Dvēseļu ceļi".
14.02.2023.