Aizvadītajā nedēļā notika Madonas deju apriņķa deju kolektīvu kopmēģinājums, kas pulcēja jauniešus no Ērgļiem, Lubānas, Madonas un Varakļāniem.
– Madonas un Varakļānu novada kopmēģinājuma finālā pārliecinājāmies, ka visi mūsu dejotāji XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku lieluzveduma "Mūžīgais dzinējs" repertuāru ir apguvuši. Pirms svētku skatēm Madonas kultūras namā tas bija beidzamais kopmēģinājums jauniešiem B grupā. Vecajā gadā notika kopmēģinājums arī senioru deju kolektīviem – to organizējām Sarkaņu pagasta "Kalnagravās", savukārt Sauleskalna kultūras namā notika kopmēģinājums vidējās paaudzes deju kolektīviem E1 grupai, bet Lauteres kultūras namā – E2 grupai, – precizē Madonas deju apriņķa virsvadītāja Rudīte Jurciņa.
Enerģijas ir atliku likām
Kā zināms, mūžīgais dzinējs (latīņu: perpetuum mobile) ir hipotētiska ierīce, kas pēc tās iedarbināšanas visu laiku ražotu enerģiju. Mūsu jaunieši arī bez palīgierīces bija un ir enerģijas pārpilni. – Tagad atliek vien repertuāru noslīpēt, lai vasarā varētu doties uz XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem, – smaida virsvadītāja. – Pirms tam gan savs sniegums katram kolektīvam būs jāatrāda žūrijai. Lai novērtētu kolektīvu māksliniecisko līmeni un iegūtu ceļazīmi uz svētkiem, 23. aprīlī Madonas kultūras namā notiks Madonas deju apriņķa deju kolektīvu skate.
Jauniešu patriotisms un dejas mīlestība
Jauniešu deju kolektīvu B grupā Madonas deju apriņķī darbojas Ērgļu deju kolektīvs "Rūdis", vadītāja Antra Grinberga, Lubānas deju kolektīvs "Žuburi", ko vada Laila Ozoliņa, Varakļānu deju kolektīvs "Neprāts", vadītāja Ilona Balode, un Madonas deju kolektīvs "Vidzeme", vadītāja Rudīte Jurciņa. Kolektīvos dejo jaunieši, kas mācās, studē vai strādā dažnedažādās Latvijas pilsētās, taču katru nedēļas nogali viņi steidzas satikties savā dzimtajā pilsētā, jo šeit visus vieno ilgas pēc mājām un ģimenes, lepnums un gods par savu pilsētu, patriotisms par Latviju un mīlestība uz deju. Deja jauniešos ir iesakņojusies no skolas gadiem, tāpēc draudzība turpinās un stiprinās caur jauniem deju soļiem, smiekliem, jautriem notikumiem, darbiem un nedarbiem, un, protams, trakām ballītēm, jo dejot viņiem visiem ir laime.
Svētku repertuārs prasa lielu piepūli
– Dziesmu un deju svētkiem veltītajā kopmēģinājumā precizējām, lai visiem deju soļi un pagriezieni ir vienādi, lai uz laukuma zīmējumi izskatās vienādās līnijās un virzienos, lai satvērieni dejotājiem ir vienādi, – par darbu kopmēģinājumā stāsta Rudīte Jurciņa. – Tālāk katram atliek noslīpēt mākslinieciskās nianses un piedalīties skatē. B grupai repertuārs ir gan fiziski, gan tehniski grūts. Piemēram, dejā "Kas tur mežā rībēja" Taigas Ludboržas horeogrāfijā puišiem gan jāceļ meitenes, gan no vertikāla stāvokļa jākrīt guļus uz grīdas – jāveic gandrīz akrobātiski triki. Jauniešiem izaicinājumi, protams, patīk, vienīgais, ka pēc garā kovida pārtraukuma un lielākas mēģinājumu pauzes fiziskā izturība visu paaudžu dejotājiem ir saplakusi.
Kopsadejošana nākamajos mēnešos
Sarunā ar "Staru" Rudīte Jurciņa informē, ka februārī un martā vēl tiks organizētas kolektīvu priekšskates sadancošanas.
– Ir kolektīvi, kuri mūsu izsludinātajos datumos uz kopmēģinājumu neatrada laiku būt. Tiem obligāti būs jāierodas uz kopsadejošanu februārī un martā. Mazliet apsveru, vai skatītājus uz to aicināt, vai viņiem būs interesanti jau nez kuro reizi skatīties vienas un tās pašas dejas? Katrā ziņā ar vai bez skatītājiem, bet priekšskatē 18. februārī un 18. martā Madonas kultūras namā satiksies kolektīvi un izdejos svētku repertuāru, – pauž Rudīte Jurciņa. – Esmu nonākusi pie atziņas, ka kurbulēt un uzturēt skatuves formu, skatuvisko pieredzi dejotājos noteikti vajag. To pamanu arī savā jauniešu deju kolektīvā "Vidzeme", kas dejā ir iesācēji. Vajag vismaz divus gadus, lai dalībnieks iegūtu dejotāja stāju. Lai kā jaunieši cenšas un papildus strādā, pieredze rodas tikai ar laiku, varēšana nāk ar gadiem, tāpēc koncertpieredze visiem šobrīd ir ļoti nepieciešama. Iespējams, skatītāji šo repertuāru jau zina no galvas, bet dejotājiem vienmēr būs ko slīpēt. Kā tradīcija vasarā mums ir koncerts ar nosaukumu "Katram savi akcenti". Nosaukums radās tieši no šādiem apsvērumiem, ka Dziesmu un deju svētku gadā, kad visi dejo vienu un to pašu, priekšnesums katram kolektīvam tomēr ir atšķirīgs. Tas tāpēc, ka katrs vadītājs dejā ieliek savus akcentus, un dejotājs kā cilvēks arī katrs ir citādāks. Ir svarīgi nepārvērsties par ķīniešu armiju, kas kā zaldāti mehāniski izpilda vienādas kustības. Mākslinieciski katram savu odziņu atrast tomēr ir ļoti būtiski.
Viena izvēles, viena izlozes deja skatē
Sarunas noslēgumā Rudīte Jurciņa apstiprina, ka darbs, gatavojoties Dziesmu un deju svētkiem, gan no kolektīvu vadītāju, gan dejotāju puses ir ieguldīts milzīgs: – Liekot roku uz sirds, varu teikt, ka strādāts ir gana. Tā nav tikai plika cerība, ka uz svētkiem mūsu kolektīvi tiks. Ir ieguldīts liels darbs, bet pārējo redzēsim. Katra skate nes arī subjektīvu vērtējumu – kolektīva sniegums var patikt, var nepatikt. Skatē būs jādejo viena izvēles deja un otra, ko vadītājs izlozēs. Ja kolektīvs dejo otru programmu (lielkoncerta "Balts" programmu vai svētku noslēguma koncerta dejas), tad žūrijai šī kolektīva izpildījumā būs jāredz vēl trešā deja.
Jautāta, vai, piemēram, "Vid-zeme" zina, kuru skatē dejos kā izvēles deju, vadītāja neslēpj:
– Nojausma par izvēles deju – to, kas mums labāk padodas, protams, ir, bet divi mēneši līdz skatei ir laiks, kad daudz kas var mainīties. Apgalvot neko vēl nevar. Pamatsastāvs katrā kolektīvā ir zināms, bet dejotājiem mēdz būt traumas, nekad nevar paredzēt arī to, kādas saslimšanas kuram var uzbrukt – tiklīdz nomaini vienu vai divus dejotājus, deja vizuāli izskatās citādāk. Tāpēc notikumiem šoreiz pa priekšu nesteigsimies.
31.01.2023.