Literatūras klasiķis Rūdolfs Blaumanis pasaulē nāca 1863. gada 1. janvārī Ērgļu muižas kalpu Matīsa un Karlīnes Blaumaņu ģimenē. Kad puisēnam bija pieci gadi, vecāki pārcēlās uz "Brakiem" – mājām, kas atrodas uz kalna.
Zeme te smaga un mālaina, grūti apstrādājama. Kaut "Braki" bija rentes mājas, par kurām Blaumaņiem ik gadu bija jāmaksā vairāk nekā 200 rubļu, Rūdolfs šo vietu no sirds iemīlēja, te jutās vislabāk un sarakstīja lielāko daļu darbu. Par latviešu literatūras zelta fondu ir kļuvušas noveles "Nāves ēnā", "Salna pavasarī", "Purva bridējs", "Raudupiete", lugas "Pazudušais dēls", "Indrāni", "Skroderdienas Silmačos", pasaka "Velniņi", dzejolis "Tālavas taurētājs". Rakstnieks kļuva par žurnālistu un strādāja Rīgā, baudīja kultūras dzīvi, iepazinās ar inteliģentiem un gudriem cilvēkiem, Rīgas Latviešu teātrī iestudēja R. Blaumaņa lugas. Spraigajā un darbīgajā ikdienā netika aizmirsti arī Ērgļi un "Braki", uz kuriem viņš devās ik pa laikam, lai atpūstos, lai stiprinātu veselību un aktīvi iesaistītos Ērgļu kultūras norisēs. Pagastmājā rakstnieka dzīves laikā iestudēja gandrīz visas viņa lugas. R. Blaumanis bija gan režisors, gan aktieris, gan grimētājs, ja vajadzēja, arī dziedāja. Dramaturgs bija prasīgs un stingrs, necieta paviršību, priecājās par katru veiksmīgi iestudētu lugu Ērgļos, un savukārt savējie novērtēja R. Blaumaņa pūles, lepojās ar viņu un pateicās.
Kaut rakstnieks jau 115 gadus kā devies mūžībā, viņa atstātais mantojums dzejā, prozā un drāmā joprojām ir aktuāls un mūsdienīgs – lugas iestudē teātros Latvijā un pasaulē, R. Blaumani māca skolā, par viņu runā un raksta. Reizēm liekas, ka dramaturgs palīdz dzīvot, nekļūdīties, novērtēt sev tuvos, saskatīt dzīves galvenās vērtības.
Ērgļos 2023. gads aizsākās R. Blaumaņa zīmē. Godinot rakstnieka piemiņu, 1. janvārī Blaumaņa kapos tika aizdegtas sveču liesmiņas un nolikti ziedi. Tālāk ceļš veda uz Rīgu, lai piedalītos E. Smiļģa Teātra muzeja organizētajā pasākumā "Sarunas Smilģa kabinetā. Rūdolfam Blaumanim 160". Sarīkojumu vadīja teātra zinātnieks un muzeja vadītājs Jānis Siliņš, piedāvājot ieskatu R. Blaumaņa lugu iestudējumos. Pasākumu bagātināja uzaicināto viesu uzstāšanās. Aktrise Indra Burkovska deklamēja R. Blaumaņa dzeju, kā arī dziedāja dziesmas ar viņa vārdiem, atcerējās 1983. gadā iestudēto koncertuzvedumu "… bez glazē cimdiem". Aktrisei Inesei Ramutei, kura spēlējusi visdažādākās lomas Blaumaņa lugās, emocionāli spēcīga atmiņā palikusi mātes loma "Pazudušā dēla" izrādē kopā ar jaunajiem aktieriem. Režisore Māra Ķimele atzina R. Blaumaņa ģenialitāti un pamatīgumu, viņai patīk iestudēt rakstnieka darbus, īpaši to mācīt darīt jaunajai paaudzei, kurai bieži dramaturgs ir svešs un maz zināms. LKA Dramatiskā teātra aktieru mākslas studenti Elizabete Milta un Tomass Ābolkalns nospēlēja etīdi, kam par pamatu tika izmantots stāsts "Nezāle". "Braku" muzeja vadītāja Zinta Saulīte pastāstīja par R. Blaumaņa lugu iestudējumiem Ērgļu pagastmājā rakstnieka dzīves laikā, par brīvdabas izrādēm "Braku" muzejā, interesantiem atgadījumiem un piedzīvojumiem. Par pasākuma muzikālo ietērpu parūpējās komponists Valdis Zilveris. Sarīkojums aizritēja pozitīvā un jaukā gaisotnē, skatītāji uzzināja daudz par R. Blaumani, īpaši viņa izrādēm, aktieru spēli, uzklausīja interesantus stāstus un vērtīgas atziņas.
Bija tik patīkami, ka 1. janvāris sācies Blaumaņa zīmē, godinot rakstnieku gan Ērgļos, gan Rīgā. Paldies "Braku" muzeja ļaudīm un ērglēniešiem, kuri atnāca uz Blaumaņa atdusas vietu un aizdedza sveču liesmiņas, paldies tiem, kuri devās uz Rīgu, lai kopīgi svinētu dzimšanas dienu Teātra muzejā. Mums izdevās radīt skaistus svētkus Rūdolfam
Blaumanim.
ZINTA SAULĪTE,
"Braku" muzeja vadītāja
6.01.2023.