Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, lai izstrādātu atbalsta pasākumu mājsaimniecībām, veic izvērtējumu par azbestu saturošu šīfera jumta seguma apjomu Latvijas pašvaldībās.
Arī Madonas novada iedzīvotāji līdz šāgada 13. janvārim tiek aicināti aizpildīt aptauju par azbestu saturošu šīfera jumta seguma apjomu mājsaimniecībās.
Valsts atbalsta pasākumi paredzēti izmaksu segšanai azbestu saturošo atkritumu apsaimniekošanas darbiem: jumta seguma demontāžai, šīfera plākšņu savākšanai, transportēšanai uz atkritumu poligonu, drošai apglabāšanai. Izmaksas būs attiecināmas arī uz izveidotiem azbestu saturošu atkritumu uzkrājumiem (šīfera plāksnēm, kas jau ir demontētas no jumtiem, bet nav nogādātas uz atkritumu poligonu). Lai apzinātu azbestu saturošo atkritumu apjomu un potenciālos atbalsta saņēmējus, nepieciešams veikt iedzīvotāju un pašvaldību aptauju.
Saite ar anketu pašvaldības iedzīvotājiem – https://forms.gle/JZB6NLHRCR7LRxkA8.
Ministrijas iecerēto valsts atbalsta programmas izstrādi azbestu saturoša šīfera jumta seguma nomaiņai mājsaimniecībās atzinīgi vērtē Madonas pilsētas pārvaldnieks Guntis Ķeveris. Vienlaikus viņš prognozēs, vai tas daudzus rosinās šīfera jumtus nomainīt pret videi draudzīgāku segumu, ir piesardzīgs. Turklāt Madonas pilsētā māju ar šīfera jumtiem nemaz nav tik daudz, jo daļa tos ir jau nomainījusi. Vairāk ir šķūnīšu ar šīfera segumu, bet to nomainīt problēmas ir vēl lielākas, jo daudzi no tiem ir nelegālas būves, kuras legalizēt ir grūti, jo ir jātaisa jauns projekts, kas nereti izmaksā vairāk par pašu šķūnīti.
– Lielākās izmaksas jau veido jauna jumta izbūve, nevis tā demontāža un šīfera plākšņu savākšana un noglabāšana atkritumu poligonā, kas, protams, arī ir dārga. Pie tam Madonas pilsētā mājās ar šīfera jumtu galvenokārt dzīvo pensionāri, kuriem ar valsts piešķirto atbalstu būs par maz, lai veiktu jauna jumta izbūvi. Pirmkārt, viņi jau ir cienījamos gados; otrkārt, ja pensija ir knapi 300 vai 400 eiro, diez vai no tās ir iespējams veidot uzkrājumu jumta nomaiņai. Šī iemesla dēļ daudzi neizmanto arī iespēju pieslēgties centralizētajai kanalizācijas sistēmai. Jāņem vērā, ka jumta nomaiņai būs jāizstrādā būvprojekts un tas jāiesniedz būvvaldē apstiprināšanai. Katrā ziņā lielu aktivitāti neparedzu. Mans personīgais viedoklis – šo procesu būs grūti iekustināt. Taču, protams, veikt aptauju un apzināt māju ar šīfera jumtu daudzumu, kā arī potenciālos atbalsta saņēmējus vajag. Ideja ir laba, un liels atbalsts tas varētu būt pagastos, kur māju ar šīfera jumtiem ir vairāk, kā arī saglabājušās fermas un citas ēkas ar šīfera jumtiem, kuri būtu jādemontē, – atzīmē Guntis Ķeveris.
Viņš uzsver, ka būtu arī jāprecizē, vai šīfera jumti ir tikpat kaitīgi kā zemē sakrautās šīfera kaudzes, kuras varbūt pirmām kārtām būtu jānogādā noglabāšanai atkritumu poligonā. Un tādā gadījumā valsts atbalsts lieti noderētu.
– Mūsu paaudze jau mājās ar šīfera jumtiem ir uzaugusi. Zaļi domāt mēs varam attiecībā uz daudzām lietām, bet jāņem vērā arī finansiālās iespējas tās ieviest. Būtiski palielinoties energoresursu cenām, lielu atsaucību iedzīvotājos raisīja aicinājums uzstādīt saules paneļus, lai pašpatēriņam saražotu elektroenerģiju. Tika ieguldīti lieli līdzekļi, bet, ja elektrības sadales un pārvades tarifi tiks palielināti tādā apmērā, kā plānots, tad diez vai zaļās enerģijas ražošana atmaksāsies. Es esmu par zaļo domāšanu, taču visi šai sakarā īstenojamie pasākumi ir ļoti rūpīgi jāpārdomā, lai ieguvums būtu acīmredzams, – atzīmē Guntis Ķeveris.
6.01.2023.