Plānojot budžeta izdevumus, kas saistīti ar Madonas pilsētas ielu ikdienas uzturēšanu, bijis grūti paredzēt nepieciešamo finansējuma apjomu, 20. decembra komitejas sēdē atzina Madonas pilsētas pārvaldnieks Guntis Ķeveris. To ietekmējuši gan laikapstākļi, gan cenu kāpums visās preču un pakalpojumu grupās.
Problemātiskākajās vietās brīžiem kļuvusi neiespējama divu joslu satiksme, tādēļ, lai nodrošinātu drošību uz pilsētas ceļiem, tikusi uzsākta sniega izvešana. To un citus ikdienas ceļu uzturēšanas pasākumus savukārt ietekmē degvielas, kaisāmā materiāla – sāls – sadārdzinājums; pārvaldnieks pauda cerību, ka degvielas cenas krišanās tendence saglabāsies.
Saistībā ar ceļu uzturēšanu deputāte Sandra Maksimova atsaucās uz vairākiem saņemtiem zvaniem no iedzīvotājiem par slikti iztīrītiem lauku ceļiem, ārkārtas situācijām, kad automašīnas iestigušas. Jo svarīgi to būtu risināt saistībā ar uzņēmēju transportu, lai sniega izraisītas loģistikas problēmas negatīvi neietekmētu uzņēmējdarbību novadā. Viņa jautāja, kāda ir kārtība – kam jāzvana, ja gadījumā ceļi laikus nav iztīrīti un, piemēram, iestidzis transports, kas ved preci, materiālus?
Domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs skaidroja, ka pagastu un apvienību pārvaldēs ceļu uzturēšanu ziemā veic īpašumu uzturēšanas dienests vai ir noslēgti līgumi ar vietējiem zemniekiem par šī pakalpojuma sniegšanu.
– Tīrām visus pašvaldības ceļus, kā arī visus ceļus uz lauku viensētām. Skaidrs, ka nevar vienā laika nogrieznī visu notīrīt intensīvas snigšanas laikā, tehnika nebrauc, kamēr vēl putina. Kad beidz snigt, tad brauc. Ja tā nav, tad jāzvana pagasta pārvaldes vadītājam. Ja tiešām ir gadījumi bez risinājuma, var zvanīt man vai vietniekam Aigaram Šķēlam. Ar to apjomu (sniega daudzumu pirms Ziemassvētkiem. – Aut.) tas bijis milzīgs izaicinājums gan dienestiem, gan budžetam, bet, manuprāt, diezgan labi ir tikts galā. Lasīju, ka, piemēram, Aizkraukles novadā, lai iztīrītu ceļu uz lauku viensētām, ir jāmaksā; pastāv sešas dažādas sistēmas, kā un kuri ceļi tiek tīrīti, attiecīgi valda neziņa, tiks vai netiks iztīrīts. Mums tādā ziņā tomēr ir vienota sistēma, – komentēja Agris Lungevičs.
Aigars Šķēls piebilda, ka jāizprot arī, kas domāts ar "ārkārtas situāciju". Viņam esot nācies saskarties ar zvaniem, kur iedzīvotāji puteņa laikā sūdzas par 10 centimetru sniegu uz ceļiem, kas vēl neesot notīrīts.
– Ikdienā braucot, redzēju traktorus, kas braukāja cauru dienu, taisīja arī otro riņķi. Aktīvi strādā arī uz lauku ceļiem. Vēl jāsaprot, ka ir virkne autoceļu, kuri nav pašvaldības pārziņā, un esam atkarīgi no "Latvijas Valsts ceļiem"; tā arī bija puteņu laikā, piemēram, posms Barkava-Lubāna bija faktiski neizbraucams, radās pat situācija, ka gandrīz diennakti mašīna ceļa vidū iestigusi kupenā stāvēja. Taču tas neattiecas uz pašvaldības, bet gan valsts autoceļu darbu, – piebilda priekšsēdētāja vietnieks. Viņš un Agris Lungevičs atgādināja, ka problēmsituācijās primāri jāsazinās ar savu pagasta vai apvienības pārvaldi; nerodot risinājumu, var sazināties ar domes vadību.
Atgriežoties pie lēmumprojekta būtības, tika piešķirts finansējums Madonas pilsētas ielu uzturēšanai, to pārvirzot no 2022. gada budžeta nesadalītajiem līdzekļiem, kas ņemti no Madonas pilsētas ceļu fonda valsts mērķdotācijas atlikuma 14 660 eiro apmērā.
3.01.2023.