Pērn apritēja 170 gadu, kopš Vestienas pagasta "Gretēs" dzimis Jānis Ilsters – pirmais latviešu botāniķis, pirmās botānikas mācību grāmatas latviešu valodā autors, skolotājs, botānikas un zooloģijas latviskas terminoloģijas aizsācējs, unikāla herbārija izveidotājs un publicists.
Biedrība "Mūžizglītība "Gretēs"" rīkoja pasākumu "Augu diena "Gretēs", notika bērnu zīmējumu konkurss "Ziedi, kuriem vārdu devis Jānis Ilsters" un zīmējumu izstāde. Bez tam rudens pusē tika sakārtota Jāņa Ilstera atdusas vieta.
Par novada izcilo cilvēku
Pirmais latviešu botāniķis Jānis Ilsters dzimis Latvijas vienā no augstākajiem novadiem, kurā paceļas mūsu zemes ievērojamā zīme – Gaiziņkalns. Novada apkārtni cēlu ir padarījusi pati daba un tās ļaudis, kuri te dzīvojuši no paaudzes paaudzē. Jānis Ilsters ir viens no viņiem. Ļoti vispusīga personība. Viņš bija ne tikai pirmais latviešu botāniķis, viņa intereses saistījās arī ar puķkopību, dārzkopību, zemkopību, latvisko terminoloģiju, folkloru; viņš bija arī izcils sabiedriskais darbinieks.
Izglītība un maizes darbs
Jānis Ilsters dzima 1851. gada 14. maijā Vestienas "Gretēs". Pirmo izglītību ieguva Vestienas un Ērgļu draudzes skolā, bet 1871. gadā ieguva pagastskolotāja tiesības. Pārējās bagātās zināšanas Jānis Ilsters ieguva pašmācības ceļā. Lai gan viņš bija gatavojies skolotāja darbam, lai gan viņam bija pedagoga talants bērnu mācīšanai un audzināšanai, pastāvīgu skolotāja vietu savā dzīvē Jānis Ilsters neieguva. Kādu laiku strādāja Rīgas Ozolaines bērnu patversmē, Vestienas draudzes skolā, arī par mājskolotāju. Viņa princips bija bērnus mācīt tā, lai zināšanas viņi apgūtu ar interesi un it kā rotaļājoties. No 1885. līdz 1889. gadam Jānis Ilsters Pļaviņās veica korespondenta un grāmatveža pienākumus. 1889. gadā sliktās veselības dēļ no Pļaviņām atgriezās Vestienā, kur dzimtajās tēva mājās, nepilnu 38 gadu vecumā, aizgāja mūžībā.
Jānis Ilsters sarakstīja pirmo mācību grāmatu botānikā latviešu valodā "Botanika tautas skolām un pašmācībai", kura iznāca 1883. gadā. Sarakstīja arī "Zooloģiju", kura nav izdota un kuras manuskripts ir pazudis.
Kopj novadnieka piemiņu
Biedrības "Mūžizglītība "Gretēs"" vadītāja Biruta Nebare jau daudzus gadus Vestienas pusē rūpējas par Jāņa Ilstera piemiņas saglabāšanu.
– Man patīk Tomasa Kārlaila teiktais "Mana bagātība ir tas, ko es daru, nevis tas, kas man pieder", – saka Biruta Nebare. – Pagājušajā gadā notika pasākums, rudenī atjaunojām Jāņa Ilstera atdusas vietu. Tā atrodas Vestienas pagasta vecajos kapos un pēdējo reizi vairāk tika uzposta 2001. gadā. Toreiz aktīvi iesaistījās Vestienas pamatskola, Inese Mailīte bija uzrakstījusi projektu, Jāņa Ilstera atdusas vietā tika izveidoti apstādījumi – iestādīti košumkrūmi, sakārtota apkārtne. Pa divdesmit gadiem diemžēl viss bija nokalpojis, krūmiņus bija noēduši buciņi, kas taču visur pa kapsētām saimnieko. Vieta izskatījās ļoti necili. Ar grābeklīti, protams, to regulāri kopa kapu pārzine Baiba Cielava, šad un tad arī es iegriezos kapsētā un redzēju padrūmo skatu. Norādes zīme uz Jāņa Ilstera kapavietu, par laimi, ir, bet skats tur tiešām pavērās bēdīgs. Tad pirms diviem gadiem uzrunāju Ingu Priedīti – uzņēmēju no Ērgļiem, kas cilvēkiem sakārto atdusas vietas, tikāmies pie Jāņa Ilstera kapavietas un spriedām, ko varētu darīt. Tai brīdī nesapratām, kā lai piesaista darbiem nepieciešamo finansējumu. Divreiz biju iesniegusi projektu, bet līdzekļi šai pozīcijai netika piešķirti. Vidzemes plānošanas reģions 2019. gadā mums iedeva līdzekļus pasākuma organizēšanai. Notika aktivitāte "Augu diena "Gretēs"", varējām samaksāt lektoriem, izsludināt bērnu zīmējumu konkursu "Ziedi, kuriem vārdu devis Jānis Ilsters" un šo zīmējumu izstādi. Arī 2022. gadā turpināju organizēt bērnu zīmējumu konkursu. Maijs ir Jāņa Ilstera mēnesis, un viņam veltītajā zīmējumu konkursā pērn piedalījās gan skolas, gan pirmsskolas bērni. Kopumā tika iesūtīti 119 zīmējumi, kurus izlikām ekspozīcijā iepriekš izgatavotos stendos.
Kapavietu izdodas sakārtot
Biruta Nebare turpina, ka 2022. gada rudenī beidzot izdevās sakārtot izcilā novadnieka kapavietu: – Mani uzmeklēja Inga Priedīte un mudināja pievērsties samilzušajai problēmai. Uzreiz teicu: "Labi, darīsim!" Zvanīju uz pagasta pārvaldi, man atbildēja, ka līdzekļu nav, atlika vienīgi vākt ziedojumus. Uzrunāju pagasta avīzītes veidotāju, ielikām avīzē rakstu, bet vairāk paļāvos uz saviem personīgajiem kontaktiem. Sazinājos ar daudziem, un rezultātā savācām 1360 eiro. Atsaucās vairāk nekā divdesmit cilvēku: četrpadsmit Vestienas pagasta iedzīvotāji, četri zinātnieki un botāniķi un vēl trīs pārstāvji no Jāņa Ilstera dzimtas. Tika atjaunots piemineklis, apkārt izveidota sētiņa un apstādījumi, sakārtots grants segums. Pēc paveiktā Jāņa Ilstera kapavieta ir pietiekami solīdā skatā, nav kauns no apmeklētājiem.
Jaunā gada ieceres
Jautāta par jaunā gada darbiem, Biruta Nebare atklāj: – Noteikti vajadzētu sakārtot taciņu, jo tā no kapličas līdz piemiņas vietai ir ļoti aizaugusi. Atjaunosim šo mazo celiņu, un vēl vēlos ieplānot vecajos kapos izveidot stendu, kur būtu izlasāma informācija par Jāni Ilsteru. Ne visi atbrauc uz izcilā novadnieka dzimtajām mājām "Gretēm", tāpēc kapsētā arī vajadzētu būt izzinošam materiālam par viņu. Jūtos par to atbildīga un centīšos Jāņa Ilstera vārdu popularizēt arī turpmāk. Diemžēl Vestienā vairs nav skolas, līdz ar to biedrība "Mūžizglītība "Gretēs"" ir teju vienīgā, kas uz vietas to turpinās veikt.
3.01.2023.