Lai sekmētu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un stāstniecības nozīmīgo lomu, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija 2009. gadā izveidoja bibliotēku tīklu „Stāstu bibliotēkas", kura mērķis bija veicināt stāstīšanas tradīciju kā nemateriālā kultūras mantojuma nozīmīgas daļas pārmantošanu Latvijā. Tajā iesaistījusies arī Lazdonas bibliotēka, kurā šie stāstu vakari pārtapuši par sirsnīgu kopābūšanu jeb vakarēšanu.
„Ar pasākumiem vietējās kopienas pieaugušajiem un bērniem bibliotēku tīklā darbojos jau kopš 2009. gada," atklāj Lazdonas pagasta bibliotēkas vadītāja Lilita Gluščuka. „Piedalāmies arī stāstu festivālos, kas Latvijas novados notiek ik gadu. Tāpat notiek pasaku pēcpusdienas mūsu pirmsskolas grupas „Bitīte" bērniem. Laikam ejot, 2018. gada rudenī kopienas interesenti izteica vēlēšanos sanākt kopā bibliotēkā ik mēnesi uz sarunām, stāstiem, dzejas lasījumiem un pārrunām. Ierosme nāca no Marinas Ustimenkas (Atālas), kas pēc ilgākas prombūtnes atgriezās Lazdonā. Vakarēšanas tematus dalībnieki izvēlas paši – Ziemassvētku laikā runājam par dāvināšanas prieku, martā par sievietes sūtību, rudenī par ražas tēmu vai lapkriti. Tēmu bijis tik daudz, ka ne atcerēties visu," smaidot noteic Lilita, rādot rūpīgi sakārtotos albumus, kuri izveidoti kā hronika par stāstu vakariem visu šo gadu garumā, un tēmu tajos patiešām
daudz.
Kā uzsver pašas lazdonietes, šādi vakari ir nepieciešami ne vien šī kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, bet arī pašu dalībnieku ikdienas dzīves bagātināšanai. „Tā ir lieliska kopābūšana, ir tik interesanti patīt atmiņu kamolu, padalīties ar citiem un dzirdēt līdzcilvēku domas. Piemēram, šovakar mēs runājam par bērnības garšu, kas iet kontekstā ar smaržu un sajūtām," vēsta Ināra Fedotova. „Kāda nu kuram tā spilgtākā atmiņa ir saglabājusies – citam tā ir ceptas maizes smarža un garša, kādam purvs rīta agrumā, tikko slaukta piena smarža vai izdeguša meža smārds. Katram savs," nosaka Ināra. Un tiesa, tinot bērnības atmiņu kamolu, tiek uzjundīti stāsti par Lazdonas skoliņā ēstām rauga pankūkām, kādas pašai nu nekādi neizdodas izcept, par pļavas ziedu smaržu, kad pavasarī gaidi mostamies dabu, jo vēlies sasmaržot pirmās pavasara puķes. Atmiņas par savulaik bijušo zvēraudzētavu Lazdonā un mazuļiem pilnajām grupiņām bērnudārzā, kur allaž pēcpusdienās smaržoja pēc piena zupas. Un vēl un vēl, un vēl.
Kā uzsver sanākušie, šī ir lieliska iespēja piestāt, nesteigties šobrīd tik steidzīgajā pasaulē, aizdomāties par lietām, par kurām ikdienā piemirstam, reizēm arī salīdzināt dzīvi toreiz un tagad un piepildīt sevi ar izjūtu, kas rada smaidu un vēlmi tikties atkal nākamreiz. Un, lai arī stāstu vakariem jau ir izveidojies pastāvīgo apmeklētāju pulciņš, te gaidīts un draudzīgi uzņemts tiek ikviens. Kā piebilst vadītāja Lilita, stāstu vakari tiek organizēti reizi mēnesī un tajos piedalās ne tikai lazdonieši. Nākamās tikšanās tēma iecerēta par sapņiem – sapņiem, kas kādam ir piepildījušies, taču citam varbūt palikuši kā nesasniedzamas tāles.
SANDRA ZARIŅA
6.12.2022.