Valsts kontrole (VK) veikusi lietderības revīziju par izaicinājumiem pašvaldību personālpolitikā pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR), tostarp Madonas novada pašvaldībā. Diemžēl kopumā revīzijā konstatētie trūkumi liecina, ka būtiski jāpilnveido izpratne par personāla politikas nozīmi sekmīgai pašvaldību funkciju izpildei, pauž VK pārstāve Signe Znotiņa-Znota.
"Novadu apvienošana radīja vienreizīgu iespēju iegūt un salīdzināt apvienoto novadu pašvaldību līdzšinējos darbības (snieguma) jeb produktivitātes rezultātus un atbilstoši tiem plānot nepieciešamos cilvēkresursus. Revīzijā konstatējām trūkumus cilvēkresursu vadībā kā bijušajās, tā jaunizveidotajās pašvaldībās. Aicinām pašvaldības turpmāk neatkārtot "vecās" un novērst konstatētās kļūdas un maksimāli izmantot tās iespējas, kas radušās pēc ATR, t. sk. nodrošinot reālajai situācijai atbilstošu cilvēkresursu vadību," aicina Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins.
Revīzijā konstatēti trūkumi cilvēkresursu vadībā, kas ietekmējuši gan pareizu atlīdzības izmaksu, gan pašvaldību funkciju izpildi, piemēram, revīzijā konstatēti trūkumi ēku pārvaldībā. Neskatoties uz to, ka Valsts kontrole pirms diviem gadiem publiskoja revīzijas ziņojumu par trūkumiem šajā jomā, salīdzinoši maz pašvaldību savus atbildīgos darbiniekus ir sūtījuši uz mācībām zināšanu un prasmju uzlabošanai, lai novērstu iepriekš konstatētos trūkumus un uzlabotu ēku pārvaldības praksi.
Pašvaldībās kopumā trūkst mērķtiecīgas pieejas profesionālajai pilnveidei, kas var radīt negatīvu ietekmi uz pašvaldības funkciju izpildes kvalitāti. Proti, mācības un attīstības pasākumi netiek organizēti, balstoties noteiktos mērķos, kas jāsasniedz, un uzlabojumos, kas nepieciešami. Turklāt uz mācībām sūta tikai mazu daļa darbinieku – lielākoties projektu vadībā, kancelejā/lietvedībā, finanšu/grāmatvedībā un izglītībā nodarbinātos. "Šāda pašvaldību prakse nesekmē vienmērīgu personāla profesionālo attīstību un jau ir bijis iemesls nekvalitatīvai funkciju izpildei. Pašvaldībām turpmāk vajadzētu mērķtiecīgāk un vairāk ieguldīt darbinieku profesionālajā pilnveidē," uzsver E. Korčagins.
Cilvēkresursu vadības attīstības problemātiku pašvaldībās kopumā iezīmē arī Valsts kontroles revīzijā veiktā aptauja 36 pašvaldībās. Rezultāti atklāj, ka vien nelielā daļā pašvaldību ir izstrādāta cilvēkresursu stratēģija, savukārt 38% pašvaldību iestāžu personāla speciālistiem trūkst atbilstošas izglītības personālvadības jomā.
Pašvaldības varētu būtiski ietaupīt resursus, ja nepieciešamo darbinieku skaitu noteiktu, balstoties uz produktivitātes mērījumiem. Revīzijā sadarbībā ar ekspertu tika izstrādāta metodika, lai varētu savstarpēji salīdzināt datus par darbības rezultātiem pašvaldību četrās darba jomās un aprēķināt nepieciešamo darbinieku skaitu. Izmantojot metodiku, revidenti nepieciešamo darbinieku (slodžu) skaitu vērtēja četrās tipiskās pašvaldību darbības jomās – finanšu uzskaite, juridiskais atbalsts, civilstāvokļa aktu reģistrēšana un nekustamā īpašuma nodokļa administrēšana – desmit pašvaldībās, tostarp Madonas novadā.
Pārvērtējot jaunizveidoto pašvaldību pieņemtos lēmumus par nepieciešamo darbinieku (slodžu) skaitu saskaņā ar produktivitātes tendencēm, pēc Valsts kontroles aplēsēm revīzijas izlasē iekļautās jaunizveidoto novadu pašvaldības varētu plānot kopumā pat par 89 darbinieku slodzēm mazāk nekā šobrīd, tā ik gadu ietaupot 1,33 miljonus eiro budžeta izdevumu bruto darba samaksai.
VK Madonas novada pašvaldībai izteikusi līdzīgu ieteikumu kā vairumam izvērtēto pašvaldību, lai veicinātu darbinieku plānošanu pēc produktivitātes rādītājiem:
* pārskatīt plānoto cilvēkresursu apjomu analizēto funkciju grupās, ņemot vērā personāla snieguma (darbības) rādītājus;
* izvērtēt iespēju pēc līdzvērtīgas pieejas pārskatīt plānoto cilvēkresursu apjomu arī citās funkciju grupās.
Tas sniegtu ietekmi uz pašvaldības finansēm. Termiņš, kādā Madonas novada pašvaldībai rakstveidā jāziņo VK par ieteikumu ieviešanu, ir 2023. gada 1. decembris.
2.12.2022.