Šodien domes sēdē tiks skatīts jautājums par Madonas novada pašvaldības iestāžu, apvienību pārvalžu, pagastu pārvalžu un to pakļautībā esošo iestāžu amata vienību sarakstu apstiprināšanu, kas paredz vairākas būtiskas reformas ar nākamo gadu. Par štatu saraksta optimizāciju un sistēmisku pārskatīšanu iepriekš jau vairākkārt deputāti sprieduši komitejas sēdēs. Plašākas diskusijas raisījās arī 22. novembra komitejas sēdē, jautājumu izskatot informatīvi.
Domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs, informējot par sagatavoto lēmumprojektu, norādīja, ka galvenās izmaiņas skars bibliotēku tīkla izmaiņas (par ko informējām laikraksta "Stars" iepriekšējā numurā), finanšu nodaļu, kā arī minimālās algas celšana tehniskajiem darbiniekiem, vienlaikus arī pārskatot "iekšējās rezerves" štatu sarakstos.
Izmaiņas trīs "blokos"
– Lai kāpinātu bibliotekāru algas un celtu šo darbinieku motivāciju, esam pārskatījuši tīklu, un vairākās vietās bibliotēka kļūs par pakalpojuma sniegšanas punktu. Otra sadaļa jeb reforma ir finanšu nodaļā – jau līdz šim mums ir veikti soļi, lai centralizētu finanšu nodaļu. Joprojām 2022. gadā daļa finanšu nodaļas darbinieku strādā teritoriāli – piemēram, Lubānā, Ērgļos, Kalsnavā, Aronā, un daļa strādā funkcionāli – ir ekonomisti, algu grāmatveži, pamatlīdzekļu grāmatveži. Pie vienotas programmas, centralizētas grāmatvedības ir plāns pāriet tikai uz funkcionālo darbības formu, kas paredz iespēju mazināt grāmatvežu skaitu par 5-6 darbiniekiem. Tas nenozīmē, ka jāmaina darba vieta. Šie darbinieki varēs palikt teritorijā, bet strādās uz funkciju, izmantojot elektronisko sistēmu. Trešais bloks jeb virziens, kurā esam cītīgi strādājuši, ir minimālā alga, kas ar 2023. gadu būs 620 eiro. Mums sistēmā ir vismaz 500 darbinieku, kas līdz šim saņem zem 620 eiro, tas ir liels skaits darbinieku. Pārskatot štatu sarakstus, tieši balstoties uz šo personālu, meklējam arī vietas, kur varam atrast kādas iekšējās rezerves un ekonomiju. Skatījām gan virtuves, kā darbinieki tiek atalgoti un ar kādu slodzi strādā pret to apjomu, ko veic, gan sētniekus, gan skatītas apkopēju slodzes, kā mums sistēmā izskatās, gan citus štatu sarakstus – centāmies sistēmiski iet cauri, meklēt ekonomiju, lai minimālās algas palielinājumu lielā mērā segtu ar štatu izmaiņām, kur varam atrast kādas iekšējās rezerves, – pauda Agris Lungevičs.
Izvērtētas gan neaizpildītās vakances, gan tādas, kur iespējams pārdalīt pienākumus, gan sistēmiski pārskatīti virtuvju darbinieki, tehniskie darbinieki izglītības iestādēs, pagastu un apvienību pārvalžu darbinieki.
Domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Šķēls vērtēja, ka sistēmiskuma ziņā šobrīd visraibākā esot ēdināšanas sadaļa. – Piemēram, Ļaudonā, Barkavā, kur mums arī ir apvienotās virtuves, kas ēdina pansionātu, bērnudārzu, skolu, ir 5,5 vai 5 virtuves darbinieki, bet turpat blakus ir virtuves ar 9,5 un 11 darbiniekiem. Par sistēmiskumu tas neliecina, pie tā mums vēl būs diezgan cītīgi jāstrādā, – komentēja priekšsēdētāja vietnieks.
Pašvaldība ir apkopojusi izdevumus, kas nākamā gadā budžetā nāks papildus šā gada izdevumiem. Saskaņā ar domes priekšsēdētāja pausto, algas pielikums par 120 eiro (sakarā ar minimālās algas palielināšanu) visiem pašvaldībā nodarbinātajiem papildus izmaksātu ap 2,2 miljoniem eiro, tikai minimālās algas celšana tiem, kas šobrīd saņem zem 620 eiro, – ap 800 tūkstošiem eiro, enerģētikas cenu kāpums – starp 2-3 miljoniem eiro, pedagogu algu kāpums – 350 tūkstoši eiro, kredītu apkalpošana, procentu likmju palielinājums – ap 500 tūkstošiem eiro gadā.
– Skaitļi ir lieli, skatīsimies, kādi veidosies konkrētie 2023. gada budžeta skaitļi, lai to visu liktu kopā, – secināja Agris Lungevičs.
Atvērti priekšlikumiem
Juridiskās nodaļas vadītāja Evita Zāle atsaucās arī uz jauna regulējuma stāšanos spēkā šā gada 1. jūlijā; sakarā ar to no jauna izstrādātas amatu saimes, amatu līmeņi, mēnešalgu grupas, lai izveidotu kopīgu atalgojuma sistēmu pašvaldībā. Katrai iestādei bijis jāapkopo, kādi ir darbinieku amata pienākumi, vai tie atbilst amata aprakstam un nosaukumam. Tāpat iestādes, kuras veic līdzīgu funkciju, arī salīdzinātas; piemēram, jau iepriekš pieminētais ēdināšanas bloks, tāpat apvienību pārvalžu administrācijas.
– Ja paskatāmies pēc amata vienību skaita un konkrētajām amata vienībām, redzam, ka vienādu vai līdzīgas funkcijas Cesvaines, Ērgļu apvienībās veic 3 amata vienības, savukārt Lubānā tās ir 6,2 amata vienības. Paskatoties uz tiem veicamajiem pienākumiem, tāpat arī papētot korespondenci, personāla sadaļu, iestāžu, struktūrvienību skaitu, redzam, ka apvienības ir ļoti līdzīgas, līdz ar to arī ir vērtējams jautājums par to, kā šī funkcija tiek nodrošināta konkrētajā apvienībā, –
vēstīja Evita Zāle, sagaidot priekšlikumus no Lubānas apvienības pārvaldes, lai nonāktu pie līdzīga risinājuma apvienību pārvaldēs.
Deputāte Vita Robalte piebilda, ka struktūrvienībām, nodaļām būtu svarīgi ik gadu sastādīt arī darba plānu, jo tikai no tā varētu izvērtēt nepieciešamo darbinieku skaitu, amata vienību nosaukumus. Tāpat, runājot par budžeta taupīšanas iespējām, viņa lūdza apkopot datus par tiem darbiniekiem, kam ļauts apvienot vairāk par trim amatiem.
– Manuprāt, ir tā – ja, amatā esot, var apvienot 7-8 amatus vai citus pienākumus darba laika ietvarā, tad šī amata vieta nav vajadzīga. Kaut kas tur nav īsti labi. Nedomāju, ka cilvēks, esot amatā, var izdarīt vairāk par diviem darbiem. Tur, kur ir trīs vai vairāk amatu, jāskatās, kurš no tiem ir efektivizējams lielums – vai tas amats nav īsts, vai pienākumus, kas uzlikti, var darīt pavisam cits. Mums ir jāraugās, lai nav vieni un tie paši cilvēki visos iespējamos amatos, – rosināja Vita Robalte. Savukārt saistībā ar algu celšanu viņa aicināja visupirms stiprināt vidējo darbinieku slāni, lai viņi nelūkotu pēc darba iespējām citviet; kā arī finanšu nodaļu viņa aicināja samazināt vēl ievērojamāk, daļu no veicamā darbu apjoma pērkot kā ārpakalpojumu.
– Pašai finanšu nodaļai, manuprāt, vairāk par 5-6 darbiniekiem nevajadzētu būt, savukārt tas, kas mums šobrīd ir, pie 30, manuprāt, nekādā veidā nav attaisnojams. Tur ir jāredz, ko katrs dara, burtiski līdz pat cipariem, – uzsvēra Vita Robalte.
Viņa arī izteica priekšlikumu ieviest divus jaunus amatus – pārvaldnieku, kas atbildētu par autoparku, tā normālu funkcionēšanu un pieejamības "pēc pieprasījuma" organizēšanu visā novadā, un speciālistu darbā ar nevalstiskajām organizācijām (NVO).
Agris Lungevičs piekrita, ka jāatrod vien tehniskais risinājums "transports pēc pieprasījuma" sistēmas ieviešanai, kā arī attīstības nodaļā ļoti vēlas speciālistu darbam ar NVO – līdz ar to šie abi jautājumi varētu būt risināmi 2023. gada sākumā.
Deputāti tika aicināti sniegt papildu priekšlikumus saistībā ar sagatavotajām izmaiņām amata vienību sarakstos; par 30. novembra domes lēmumu informēsim kādā no nākamajiem laikraksta "Stars" numuriem.
30.11.2022.