Pašvaldība pieņēmusi lēmumu reorganizēt Madonas novada bibliotēku tīklu, atstājot pa vienai centrālajai bibliotēkai pagastu centros, bet pārējā teritorijā, kur līdz šim bijis vēl pa kādai bibliotēkai, tās pārveidot par bibliotēkas pakalpojumu sniegšanas punktiem. Kā tika argumentēts 22. novembra finanšu un attīstības komitejas sēdē, šādas izmaiņas rosinātas galvenokārt tādēļ, lai šajās bibliotēkās strādājošajiem spētu nodrošināt algu palielinājumu uz tādu, kas būtu konkurētspējīgāks darba tirgū.
Madonas novada bibliotēkas direktore Imelda Saulīte atgādināja, ka jautājumu uzsākts skatīt jau pagājušajā gadā un Latvijas Bibliotēku padome savā atzinumā piekritusi pašvaldības rosinātajai bibliotēku tīkla optimizācijai savā teritorijā.
Bibliotēka un pakalpojuma sniegšanas vietas
Domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs skaidroja, ka, reorganizējot bibliotēku tīklu, katra pagasta teritorijā paliks viena bibliotēka ar vairākiem pakalpojuma sniegšanas punktiem. – Kā, piemēram, Barkavas pagastā – Barkavas bibliotēka ar pakalpojuma sniegšanas vietu Stalīdzānos vai Kalsnavas pagastā bibliotēka Jaunkalsnavā ar pakalpojuma sniegšanas punktu Aiviekstē, – viņš minēja piemērus. Attiecīgi četri pagasti Madonas novadā būs tādi, kur bibliotēkas pakalpojumi tiks sniegti vienā vietā, deviņos pagastos – divās vietās, bet Aronas pagastā – trīs vietās.
Deputāte Vita Robalte sprieda, ka bibliotēka pagasta ļaudīm ir ne vien vieta, kur saņemt grāmatas, bet arī daudzus citus pakalpojumus, tostarp socializēties. Jo sevišķi būtiski tas ir cilvēkiem, kuri "nedzīvo facebook un twitter".
– Nevaru saprast, kur tas noticis, kurā posmā, jo, manuprāt, bibliotēkai bija jābūt ar pilnīgi citu aptveri. Mums vairs nav ne banku filiāļu, lai maznodrošinātais cilvēks varētu iesniegt savu blankas izdruku, viņiem vienkārši nav iespējas dabūt savu statusu kā maznodrošinātais vai trūcīgais, nav, kur dabūt šādu izdruku, nevar atļauties aizbraukt uz Cēsīm, Valmieru vai kur citur. Tagad ja vēl pazaudējam bibliotēkas… Bet vajadzēja otrādi – ir pieejams kafijas automāts, tējas aparāts – lai tikai cilvēki turp ietu un darītu kaut ko, socializētos, citādi uztvertu dzīvi. Ļoti žēl, ka to esam pazaudējuši, – pauda Vita Robalte, jautājot, kas turklāt notiks ar tiem darbiniekiem, kas līdz šim vadījuši tās bibliotēkas, kuras paredzēts pārveidot par pakalpojuma sniegšanas vietām.
Imelda Saulīte atbildēja, ka reorganizācija faktiski skars sešus darbiniekus, no kuriem trīs ir pensijas vecumā.
– Nupat šinīs dienās darbu ir uzteikusi Mārcienas bibliotēkas vadītāja, kas aiziet uz labāk atalgotu darbu Gulbenes novadā šai pašā nozarē. Šobrīd ir aktuāls jautājums par divām kolēģēm no Saikavas un Aizpurves. Iespējams, arī Madonas novada bibliotēkā dažādu iemeslu dēļ būs pārmaiņas un pamainīsies kadri, tā ka viena vieta varētu būt arī Madonā, – to, ka divām no trim darbiniecēm varētu parādīties vakances iespējas tepat Madonas novadā, atklāja Imelda Saulīte.
Jāceļ atalgojums un kvalitāte
Deputāte Sandra Maksimova jautāja par dzirdētu tendenci speciālistiem no Madonas novada aizplūst uz kaimiņos esošo Gulbeni, kam arī Imelda Saulīte nupat tika minējusi piemēru.
Tieši tādēļ nepieciešama bibliotēku tīkla optimizācija, pauda vairāki domes deputāti.
– Mums jādomā, kā celt kvalitāti un konkurētspēju darbiniekiem. Šis ir variants, kā to izdarīt. Tas neparedz nevienas bibliotēkas vietas aizvēršanu, tas paredz, iespējams, darba laika izmaiņas un vienotu struktūru. Ir pašvaldības, kas iet vēl pilnīgi citus soļus – iegādājas speciāli aprīkotus autobusus, kas var sniegt visus bibliotēkas pakalpojumus, un brauc pa pagastiem – noteiktā dienā, noteiktā laikā ir klāt. Vēl viens variants, kā rīkoties, – varam organizēt pašvaldības autobusu no mazajiem ciematiem uz pagasta centru, kur var saņemt ne tikai bibliotēkas, bet arī ģimenes ārsta, veikala, pasta un citus pakalpojumus. Zinu, ka Ošupes pagastā vienā reizē tā tiek darīts, cilvēki tiek vesti uz Lubānu, kur var saņemt visus pakalpojumus uz vietas, tas varbūt pat ir efektīvāk.
Pirmais solis, kā šajā virzienā varam iet, 900 eiro – tas ir jau atalgojums, par ko vismaz varam teikt, ka normāli samaksājam darbiniekam, kuram tiešām ir jānodrošina pakalpojumu buķete. Ja mums līdz šim par pilnu slodzi bibliotekāram ir 500 vai 600 eiro, skaidrs, ka jaunus speciālistus uz šo nozari nedabūsim nekad. Šis ir veids, kā to izdarīt. Bibliotēka pagastā varbūt vairs nebūs atvērta katru dienu, bet tajās dienās, kad ir, tad tur ir darbinieks, kurš ir motivēts, aprīkots ar visa veida nepieciešamajiem palīgresursiem. Turēt visu resursu uz mazām algām un nepietiekamu materiāltehnisko atbalstu, tikai lai viņš tur ir, domāju, tas stāsts ir izdzīvots, – viedokli pauda Agris Lungevičs.
Deputāts Artūrs Grandāns atzina, ka pagājušajā gadā, kad šis jautājums pirmo reizi nonācis apspriešanā, mēnesi zaudējis naktsmieru, jo bijušas arī lielas negācijas no bibliotēku vadītājiem, sūtītas atklātās vēstules ar iebildumiem, bijušas ķengas "kādi mēs esam nelieši, visu iznīcinām".
– Tagad, pārrunājot ar tiem pašiem cilvēkiem, kas rakstīja vēstules, viņi ir izpratuši to jēgu un ir atbalstoši. Protams, katra šī kultūras vieta, katra likvidētā skola pagastā ir tukšums. Tomēr tā ir ekonomiskā loģika un realitāte – pašvaldības makā ir tik naudas, cik ir, – vēstīja Artūrs Grandāns, atsaucoties uz kolēģa Gata Teiļa teikto kultūras komitejas sēdē – priekš tā pakalpojumu apjoma, kas jāveic bibliotēkai, vajadzīgi zinoši, enerģiski, tehnoloģijas pārvaldoši darbinieki, kuri pie šā brīža algām nenāks strādāt.
Gunārs Ikaunieks piekrita: – Mēģinot uzturēt nebeidzami daudz, ar mazām algām, mēs veicinām speciālistu aizplūšanu. Otrs arī – ja katrā pagastā ir viena, bet labi aprīkota bibliotēka, uz kuru, kā Agris minēja, varētu, piemēram, reizi nedēļā cilvēkiem būt nodrošināts transports, un viņi varētu izmantot kvalitatīvus pakalpojumus. Nevis uzturēt daudz, to aprīkojumu visur nenodrošinot, un nespēt sniegt šo pakalpojumu ļoti augstā līmenī.
Deputāti vienbalsīgi lēma veikt izmaiņas Madonas novada pašvaldības bibliotēku tīklā; pēc tehnisko grozījumu veikšanas lēmumā par to informēsim laikrakstā "Stars".
29.11.2022.