Svētki mūsu ikdienā ir ļoti dažādi – personiski, ģimenes, gadskārtu, baznīcas, valsts un starptautiski atzīmējamie, notiek arī pilsētu svētki, uzņēmumu, iestāžu un dažādi citi godi.
Valsts svētkos, kurus izbaudījām novembra dienās, bija iespēja izjust saikni ar Latvijas valsti, savu tautu un svinēt tos kopā ar citiem, kam svarīgas nacionālās vērtības. Latvijas valsts svētki īpaši šobrīd, kad Krievija turpina savu nežēlīgo karu Ukrainā, mums Latvijā ir ļoti nozīmīgi. Valsts svētkus ar likumu noteicis Latvijas parlaments, ierakstot arī 18. novembri – Latvijas Republikas proklamēšanas dienu – atzīmējamo svētku kalendārā. Tā ir valsts brīvdiena.
Kā mēs šos svētkus svinam, tas gan atkarīgs no daudziem apstākļiem – ģimenes tradīcijām, pilsētā vai novadā sarūpētā un piedāvātā, mūsu reliģiskās piederības un tautas tradīcijām.
Madonā 18. novembris sākās ar ekumenisko dievkalpojumu Madonas katoļu baznīcā. Svētbrīdī piedalījās katoļu draudzes prāvests priesteris Māris Ozoliņš, Madonas evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs Viesturs Rikveilis, mācītājs Valdis Strazdiņš no Kalna skolas kopienas, Madonas novada pašvaldību pārstāvēja domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs, klātesošo vidū bija ļaudis no katoļu, luterāņu un pareizticīgo draudzēm.
– Svētki ir laiks, kad sevī varam modināt patriotiskās jūtas, modināt nevis lētā ideoloģiskā veidā, bet apzinoties un pārdomājot, ko katram no mums nozīmē būt latvietim, – aizdomāties aicināja priesteris Māris Ozoliņš. – Ko nozīmē piederība latviešu tautai, ko izsaka jēdziens "Latvijas valsts", mūsu vēsturiskās saknes. Ikdienas darbos šīs lietas bieži piemirstam un tajās neiedziļināmies, bet man divreiz nācies dzīvot citā valstī, tāpēc latviešu valodu, latviešu mentalitāti un Latviju patiesi novērtēju. Svarīga ir arī mūsu tautas kultūra, tās vērtības un saknes, un Dievs mums ir devis šo zemi, lai mēs to koptu, veidotu gan materiālā un ekonomiskā nozīmē, gan ar likumiem – juridiskā nozīmē. Latvijas valsts, pirmkārt, ir ekonomiska un juridiska sistēma. Bieži vien ekonomika nosaka politiskos lēmumus. Esam ietverti arī vispasaules ekonomiskajā sistēmā, un varam pieņemt tikai tādus lēmumus, kādus varam; cik naudiņas kabatā ir, tik esam brīvi. Ir, protams, jāstrādā pie tā, lai ekonomika augtu, lai mēs būtu ekonomiski brīvāki, un mazā valstī tas nebūt nav viegli. Šodien Dievam lūdzam svētību un stiprinājumu, lai mēs nezaudētu drosmi, lai nezaudētu pacietību un koptu Madonas novadu, lai attīstītu vietu, kurā dzīvojam. Ja ļaujamies Dieva žēlastībai, Viņš dod iespējas, un no savas puses mums nevajadzētu slinkot, bet ieraudzīt šīs iespējas un tās īstenot.
– Dieva svētība nepazūd, tā nāk pār Latviju. Kā dziedam himnā – "Dievs, svētī, Latviju!", – norādīja priesteris.
Mācītājs Viesturs Rikveilis izteica aizlūgumus par bērniem, jauniešiem, ģimenēm, dažādu profesiju pārstāvjiem, mūsu zemi un Latviju.
Novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs savā uzrunā atgādināja, ka patriotiskā nedēļa tika uzsākta jau 11. novembrī ar lāpu gājienu uz Liseskalna kapiem un arī citviet novada teritorijā.
– Liels prieks, ka katru gadu dalībnieku skaits šajā aktivitātē kļūst lielāks, svētkos piedalās daudz bērnu un jauniešu, – uzsvēra priekšsēdētājs. – Tas nozīmē, ka Latvija ir mūsu sirdīs, mūsos ir īsts patriotisms. Latvijas dzimšanas diena, valsts svētki šogad ir īpaši ar to, ka dzīvojam laikā, kurā ir daudz kas jāpārvērtē. Vēl pirms pāris gadiem Latvijas brīvība un neatkarība šķita pašsaprotami jēdzieni, šogad tā nav. Tāpēc novērtēsim, ka varam būt kopā brīvā Latvijā un dot Latvijai savu mīlestību ar darbiem, vārdiem, ar atbalstu līdzcilvēkiem, kolēģiem, Madonai un visam novadam. Paldies par spēka vārdiem un ceļamaizi šodien, un aicinu piedalīties pasākumos, kas sarūpēti visā novadā!
Atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas 104. gadadienu, dienas gaitā Madonas pilsētas kultūras namā notika svinīgs svētku koncerts, godinot mūsu Latviju dzimšanas dienā. Koncertā uzstājās Madonas pūtēju orķestris Andreja Cepīša vadībā, jauktais koris "Madona" diriģenta Jāņa Rijnieka vadībā; koklētāju ansamblis "Rasa", ko vada Inese Ābola; mūsdienu deju grupa "Aliens" Vitas Grūbes vadībā; tautisko deju kolektīvs "Atspole", vadītāja Maija Rijniece; bērnu deju kolektīvs "Pipariņi", vadītāja Gunta Beķere; Rudītes Jurciņas vadītais vidējās paaudzes deju kolektīvs "Vidzeme", vokālā grupa Ilzes Rijnieces vadībā. Ar dzejas lasījumiem Aigara Novika izpildījumā koncerta pamatnoskaņa tika veltīta latvieša – savu zemi mīloša cilvēka – darbam, atdevei un patriotismam.
Koncerts klausītājos radīja patiesu saviļņojumu, ko klātesošie gan pēc priekšnesumiem, gan noslēgumā novērtēja ar sirsnīgiem aplausiem.
22.11.2022.