Tā saka mūsu novadniece Madara Ķimeniece, kas nesen Koknesē, noslēdzoties Latvijas atklātajam čempionātam klasiskajā spēka trīscīņā, pārstāvot smagatlētikas un cīņas klubu "SCK Madona", kļuva par uzvarētāju savā svara kategorijā, kā arī tika nominēta par trešo absolūti labāko sportisti sieviešu konkurencē.
Spēka trīscīņa ir samērā vīrišķīga, sevī apvieno pietupienus, svaru stieņa spiešanu guļus un vilkmi no zemes, un nav daudz sieviešu, kas to spēj.
Madara Ķimeniece atzīst, ka sporta treniņi, līdzdalība sacensībās, spēku pārbaude smagatlētikā drīzāk ir viņas vaļasprieks.
Jau mācoties Mārcienas pamatskolā, Madarai patika skriet, viņa ir arī sacensībās piedalījusies. Interese par sportisku un aktīvu dzīvesveidu tika uzturēta, divus gadus apgūstot zinības Madonas Valsts ģimnāzijā un trešo, pabeidzot Madonas pilsētas 1. vidusskolu. Programmēšana tika apgūta Latvijas Universitātē Datorikas fakultātē.
– Pirms kādiem desmit gadiem trenēties uz sporta zāli gāja mani brāļi. Mani iesaistīja pauerliftinga treniņos tikai tad, kad mācījos augstskolā Rīgā. No sākuma trenažieru zālē veicu vieglākus vingrinājumus, ieskaitot skriešanu pa skrejceļu. Tā kā brāļi nodarbojās ar svarcelšanu, pamazām arī es iepazinos ar smagatlētiku, sāku ar svaru stieni padarboties, bet ļoti minimāli. Tas nemaz nebija viegli, vajadzēja trenēties, ar padomiem palīdzēja brāļi. Sporta zālē sākumā pamēģināju pacelt tukšu stieni, kas ir 20 kg, un tad likās baigi traki. Palēnām, sevi motivējot, tika pievienoti pirmie 5 kg, tad nākamie, – sākumu atceras Madara.
Viņa piebilst, ka progress parasti parādās laika gaitā, trenējoties, un rezultāts nebūs sasniedzams nedēļas laikā.
– Jaunākais brālis Kristaps, kas savas spējas pārbaudīja pauerliftinga sacensībās, motivēja arī mani izmēģināt spēkus sacensībās. Sāku arvien aktīvāk piedalīties treniņos un 2019. gadā savu varēšanu pārbaudīju arī pauerliftinga sacensībās, kas notika Madonas vidusskolā, pēc tam arī jūnija sākumā piedalījos sacensībās Madonas pilsētas svētku laikā. Toreiz bija svaru spiešana guļus uz atkārtojumu skaitu, – notikumus atzīmē Madara.
Tiesa, divos iepriekšējos gados kovida laiks ierobežoja arī sacensību norisi, taču šogad janvārī Madara atkal piedalījās pauerliftinga sacensībās. Mani pamanīja, esmu kopā ar "SCK Madona" dalībniekiem.
Vaicāta, kā jūtas smagatlētikas sacensību gaisotnē, Madara raksturo, kāda nozīme ir vairāku faktoru kopumam: – Satraukuma nav, esmu koncentrējusies un mierīga. Uztraukums ir vairāk iepriekšējās dienās. Ir svara kategorijas, kurās jāiekļaujas, un sacensību dienas rītā parasti notiek svēršanās. Taču patīk organizētība, arī mierīgā atmosfēra, kur jūtos forši, savējie palīdz, uzmundrina, tad ir arī lielāka motivācija piedalīties sacensībās.
– Meitenes pauerliftingā tomēr mazāk piedalās, gribētos, lai sacensībās būtu pat lielāka konkurence sievietēm. Tiesa, ir jābūt trenētībai, sagatavotībai, tāpēc ne tikai pirms sacensībām ir jāpastrādā ar dzelžiem svaru zālē. Pašai arī mājās ir pieejams neliels inventārs. Labi, ka arī "Konzumā" tika atvērta trenažieru zāle, kur man ir abonements, un ļoti patīk apmeklēt nodarbības. Patīk trenēties individuāli, pati sev esmu arī trenere, jo kas gan labāk pārzinās manu spēka potenciālu, izvēlēsies slodzi, kā arī treniņu grafiku un laiku. Ikdienā mans darbs ir programmēšana, izstrādāju mājaslapas, tas nozīmē, ka pārsvarā sēžu pie datora. Pozitīvi, ka varu strādāt attālināti, bet, tā kā darbs ir sēdošs, gribas izkustēties, uzturēt sevi formā, atpūsties no datora, – atzīst Madara Ķimeniece.
Kas vēl ir svarīgi, lai nodarbotos ar pauerliftingu? Madara uzskata:
– Tā laikam ir vēlme būt veselai, stiprai. Ja radusies lielāka interese par šo sporta veidu, arī sievietes parāda, ka spēj būt atlētiskas un var pacelt svaru stieni.
Paralēli arī skrienu. Sākumā skrēju pa Mārcienas apkārtni – pamazām, palēnām, noskrienot 2-3 km, kas tad likās daudz un reizēm par traku. Taču ar laiku iepatikās. Pagājušā gada augustā piedalījos savās pirmajās skriešanas sacensībās "Stirnu buks". Enerģiskā atmosfēra sacensībās, iespēja izvēlēties distances ir tā, kas pamazām ievilka iekšā arī skriešanas sportā. Šovasar piedalījos arī skrējienu seriālā "Stirnu buks" – Gaiziņkalnā un Cēsīs, Tērvetē un Tukuma apkaimē. Izvēlējos Zaķu distanci, noskrienot vidēji 12 līdz 14 km. Skriešana bija izaicinājums sākumā, bet, kad iesāku, tas bija kā "āķis lūpā". Tas tā ir gan skriešanā, gan smagatlētikā. Galvenais, lai pašai patīk. Arī draugi un apkārtējie ir ļoti pretimnākoši, tas veicina aktivitātes sportā turpināt. Galvenais ir rast motivāciju gan treniņiem, gan sacensībām, kā arī satikties ar domubiedriem sportā un izjust šo atmosfēru.
15.11.2022.