No nākamā gada Eiropas Savienībā (ES) ieviesīs CO2 kvotas daļai šķeldas, kas var novest pie siltuma tarifu pieauguma, svētdien vēstīja LTV raidījums „De facto". CO2 emisiju kvotas attieksies uz tām šķeldas katlumājām, kuru jauda pārsniegs 20 megavatu. Līdz ar to ietekme būs tikai uz lielajām pilsētām.
SIA „Madonas siltums" valdes loceklis Ivars Grandāns laikrakstam „Stars" skaidroja, ka šī prasība varētu attiekties uz tādām pilsētām kā Rīga, Ventspils, Ogre, Daugavpils, Liepāja un citas.
– Madonā un citās novada pilsētās katlumājās tik lielas jaudas nav, tā ka mūs šādas problēmas neskars, – nomierināja Ivars Grandāns.
Skaidrojumam jāteic, ka no nākamā gada ES par dažādiem kritērijiem neatbilstošas biomasas kurināšanu lielajām katlumājām būs jāpērk CO2 emisiju kvotas. Centralizētās siltumapgādes uzņēmumiem tas var nozīmēt miljonos eiro mērāmus papildu izdevumus, kas var radīt tarifu pieaugumu. Kā atzīmēja raidījums, lai no tā izvairītos, uzņēmumiem jāpierāda, ka kurinātā šķelda ir ilgtspējīgi iegūta, taču kā to izdarīt, skaidrības esot maz.
Latvija tuvākajos gados plāno arvien vairāk apkurē izmantot šķeldu, lai samazinātu siltuma tarifus un atkarību no Krievijas gāzes. Šķelda ir starp atjaunojamajiem enerģijas resursiem, tāpēc ES tai bijuši labvēlīgi nosacījumi. Līdz šim regulējumā faktiski tika pieņemts, ka biomasas dedzināšana CO2 emisijas nerada. Taču no 1. janvāra nulles emisiju princips attieksies tikai uz to biomasu, kas ir iegūta ilgtspējīgi, piemēram, ieguvē nedrīkst būt cietusi bioloģiskā daudzveidība.
Amatpersonu ieskatā, Latvijā iegūtā šķelda pārsvarā noteikumiem atbilstu, tomēr problēma ir pierādīt, ka tas tā ir. Ja siltumapgādes uzņēmumi to nespēs izdarīt, tiem par šķeldas izmantošanu būs jāpērk CO2 emisiju kvotas. „Šodienas cenās, pieļauju, siltuma tarifi varētu pieaugt par 20 līdz 30 eiro par megavatstundu. Tas ir, protams, tāpēc, ka šķeldas cena pieaugtu šīs izmaksas dēļ," lēsis Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas un uzņēmuma „Jūrmalas siltums" vadītājs Valdis Vītoliņš.
11.11.2022.