10. novembra domes ārkārtas sēdē, sakarā ar līdzšinējā "Jaunās Vienotības" domes deputāta Andreja Ceļapītera ievēlēšanu Saeimā, par Madonas novada pašvaldības domes deputātu un triju komiteju locekli apstiprināts ARVĪDS GREIDIŅŠ. Viņš pauda gatavību strādāt un pārstāvēt savus vēlētājus arī šai nestandarta situācijā, ielecot vairāk nekā gadu darbu uzsākušajā domes sasaukuma vilcienā.
– Faktiski viss mans mūžs saistīts ar mežiem un mežsaimniecību. Mežu sistēmā esmu nostrādājis visus 46 darba gadus, darbojies tikai ar mežsaimniecības jautājumiem, no tiem 32 gadus par virsmežzini – esmu vienīgais virsmežzinis, kurš ir šajā amatā nostrādājis no 1990. gada decembra, kad pēc neatkarīgās Latvijas atjaunošanas tika izveidotas valsts virsmežniecības un virsmežziņa amats. Mežu sistēmā ir visādi gājis, bijušas ļoti daudzas reformas, arī ir mēģināts likvidēt virsmežniecības, izveidot vienu pārvaldi Rīgā. Bet meži jau nav Rīgā, meži ir te, Latvijas reģionos, novados, pagastos. Kopš šā gada aprīļa esmu devies pelnītā atpūtā, to varēju darīt jau pirms sešiem gadiem, bet mežu sistēma ir tik pazīstama un sirdij tuva, arī virsmežniecībā ir ļoti laba un spēcīga profesionāļu komanda savākta, ka gribējās turpināt vēl kādu laiku darbu, kas patīk un aizrauj.
– Tāds ievērojams dzīves posms noslēdzies.
– Ir atšķirta jauna lappuse dzīvē. Diezgan grūti pieņemt, jo visu laiku esmu bijis kustībā, apritē, bet tāpat cenšos būt aktīvs un darbojos – ir savs meža īpašums, ņemu pats zāģi rokās, kopju savu mežu, izstrādāju cirsmas, stādu jaunus kokus. Dēls Alvis arī ir izvēlējies mežkopja profesiju un ir ļoti liels atbalsts meža apsaimniekošanā. Ir arī piemājas saimniecība, audzējam graudaugus, darba pietiek. Mūsu sētā ir arī brīvdienu māja "Pie sievasmātes", kas vairāk ir sievas rūpals, viņa ir reizē saimniece, direktore un apkopēja, kurai brīvajos brīžos daudz palīdz arī meita Dārta. Lauku apsaimniekošanā un graudaugu audzēšanā vislielākais atbalsts un "tehnikas guru" mums ir dēls Roberts, kas ikdienā strādā "Dojus Latvija" un ir traktortehnikas "John Deer" mehāniķis. Darbs mājās un piemājas saimniecībā mums ir kā komandas spēle – katrs dara to, kas visvairāk patīk un padodas, un ir ar savu pienesumu.
– Kā šogad veicies ar saimniekošanu?
– Graudu raža bija laba, nevar sūdzēties. Ir jau ziemāji iesēti, skaisti aug, domājam par vasarājiem. Neesam lielie, bet gan mazie lauksaimnieki, nav tā platība lie-
la – nepilni 30 hektāri. Mammai bija zemnieku saimniecība, biju apsolījis, ka saimniekošana jāturpina. Tā bija vecātēva zeme, kas savulaik bija grūti un sūri izcīnīta, vēl tā saucamajos "Ulmaņlaikos". Tāpēc tā ir svēta
lieta – turpināt apsaimniekot šo zemi. Saimniecība "Kalnieši" atrodas kādus 6 km no mājām kur dzīvojam.
– Vai "Grūbas" ir jūsu dzimtās mājas?
– Šis īpašums ir pirkts, te savulaik bijusi laba saimniecība ar 100 pūrvietām zemes, māja sena, domāju, ka tai ir tuvu pie 100 gadiem. Liela mājas daļa ir izremontēta, vēl palicis otrais stāvs, bet tas bērnu ziņā. Ar brīvdienu māju bija tā. Izvēlējāmies to būvēt uz vecās rijas pamatiem, bet pamatos bija daudz atkritumu. Padomju gados "Grūbu" māju pagalmā bija teļu ferma, kuras atkritumus lika rijas pamatos, izvedām 32 vazika kravas atkritumu. Izvēlējāmies celt guļbūves māju, izgriezām baļķus paši no sava meža. Guļbūvi līdz spārēm uzcēla puišu komanda, tālāk jau paši.
Mana dzimtā puse ir Kraukļi. Mamma ilgus gadus bija Kraukļu Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētāja. Tie bija citi laiki, tie bija bandītu laiki, mūs arī apzaga, aizveda visu saimniecību un iespundēja klētī. Visu pilnīgi no mājas aiznesa, izlauza, spīdzināšanas notika. Bet… par to es negribu runāt. Tie bija smagie laiki. Kad autobuss negāja, satiksmes nebija nekādas, mašīnas nebija. Viens ceļš tikai uz Kārkliem. Parasti Kārklus sauc par "melno galu", bet nu jau tas ir "ražošanas gals", jo ir daudz uzņēmēju, lielo zemnieku, uz kuriem gan kādreiz, gan šodien visi lauki jau arī turas.
– Kā iesaistījāties pašvaldības darbā?
– Mani pierunāja. (Smejas.) Kaimiņš Aldis Krūmiņš teica, lai nāku startēt. Padomāju – jā, varbūt arī kaut kas ir jādara šajā jomā. Kad mani ievēlēja toreizējā Cesvaines novada domē, faktiski vēlētāji bija par mani atdevuši savas balsis skaitliski visvairāk. Kad mani izvirzīja priekšsēdētāja kandidatūrai, dažās sekundēs bija jāpieņem lēmums – ko darīt? Būt par domes priekšsēdētāju vai nebūt? Meži un virsmežniecība ir sirdij tuvi, un arī esošais domes priekšsēdētājs pietiekami labi strādā, ir daudz izdarīts. Un es noņēmu savu kandidatūru. Tobrīd pamatdarbs šķita svarīgāks, jo tieši tajā laikā arī bija aktuāls jautājums par Valsts meža dienesta un virsmežniecību darba optimizēšanu, bija runa par virsmežniecības pastāvēšanu. Un kas tad cīnīsies par savu virsmežniecību, ja nav vairs virsmežziņa. Tobrīd varbūt vēlētāju uzticība tika pievilta, bet cīņa par savu virsmežniecību tika izcīnīta, un virsmežniecība ir joprojām – un Cesvainē, kuras teritorija sākas pie Varakļāniem un beidzas pie Siguldas.
– Vai arī ar domes deputāta, priekšsēdētāja vietnieka darbu izdevās paveikt iecerēto?
– Uzskatu, ka mazajā Cesvaines novadā ir izdarīts ļoti daudz. Diskutabls jautājums, vai pie lielā novada tikpat daudz varētu izdarīt? Cesvainē ir ļoti labi sakārtota infrastruktūra, tūrisma centrs, pils, kas šobrīd ir ļoti nozīmīgs objekts tūristu piesaistei, par ko mums stipri jādomā, jo lauku reģioniem un mazpilsētām ir ļoti svarīga arī uzņēmējdarbība, atbalstīt tieši tos mazos uzņēmējus.
– Kā ar kandidēšanu 2021. gada vēlēšanās? Un nupat uzsākto darba cēlienu Madonas novada pašvaldības domē?
– Nevienā partijā nesastāvu, vienkārši gribēju atbalstīt pašvaldību kā deputāts. Deputātiem jau vienalga jāstrādā komandā. Nevar šķirties pozīcijā, opozīcijā, jo tas ir komandas darbs, attīstība novadam. Šābrīža deputātu sastāvs Madonas novada domē – katrs ir spēcīgs savā jomā.
Savu vēlētāju, kuri man devuši mandātu, uzticību noteikti centīšos attaisnot. Strādāt ar domu, lai būtu labāk novadam, tā cilvēkiem, cik tas vien ir iespējams. Šobrīd gan ļoti lielu attīstību nevar panākt, jo ir nestandarta situācija – gan ģeopolitiskā, gan ekonomiskā, tagad gandrīz vairāk ir izdzīvošanas budžets. Būtu labi, ja situācija stabilizētos, tad noteikti izdotos izdarīt ko vairāk. Bet reālā situācija ir jāpieņem un jāiet uz priekšu tālāk.
– Arī kultūras joma jums nav sveša; ilgus gadus esat vadījis deju kolektīvus.
– Nu jau labu laiku vairs nevadu nevienu kolektīvu. Nācu mājās pulksten divos naktī, apzagu ģimeni, bērnus laika ziņā, jo pašdarbība prasa ļoti daudz no brīvā laika, un kļuva arī grūti apvienot to ar pamatdarbu. Bet pieredze pašdarbības kolektīvu vadīšanā ir, un tai ir milzīga vērtība. Man pašdarbība jau no skolas laikiem bija ļoti tuva, arī studiju gados biju Tautas deju ansamblī "Kalve", un katru dienu bija mēģinājumi, nedēļas nogalē – koncerti. Pirmajā kursā pat palaidu garām sesiju, tā biju aizrāvies ar pašdarbību un dejošanu.
– Vai atpūtas brīžos joprojām dodaties medībās?
– Jā, medības ir īpašs hobijs un šobrīd arī vienīgais. Medībās iegūtās trofejas ir izvietotas uz vecās klēts, kur veidojam tādu kā nelielu muzeju, ko var apskatīt, bet nu jau paliek par šauru un būs jāpiemeklē plašākas telpas. Sieva Anita ir lieliska saimniece, māk visu sagādāto labi pagatavot. Tūrisms un viesu uzņemšana arī mums vairāk ir kā hobijs, jo mūsu brīvdienu māja nav liela. Liels prieks, ka bērni iesaistās tajā visā, un ceru, ka mūsu iesāktajam būs turpinājums.
CV
ARVĪDS GREIDIŅŠ
Dzimis 1953. gada 28. jūlijā Cesvainē.
Izglītība
1960.-1968. Kraukļu pamatskola;
1968.-1971. Cesvaines vidusskola;
1971.-1976. Latvijas Lauksaimniecības akadēmija – augstākā mežsaimnieciskā izglītība, mežsaimniecības inženieris;
2008.-2010. Rēzeknes Augstskola, sociālo zinātņu maģistra akadēmiskais grāds vadības zinātnē.
Darba pieredze
15.06.1976.-21.08.1978. – Lubānas MRM Ērgļu apvienotā ceha meistars;
22.08.1978.-01.01.1980. – Lubānas MRM Ērgļu apvienotā ceha priekšnieks;
02.01.1980.-01.11.1990. – Lubānas MRS Cesvaines mežizstrādes iecirkņa-mežniecības mežzinis;
02.11.1990.-31.12.1999. – Cesvaines virsmežniecības virsmežzinis;
01.01.2000.-31.12.2011. – Valsts meža dienesta Madonas virsmežniecības virsmežzinis;
01.01.2012.-22.04.2022. – Valsts meža dienesta Centrālvidzemes virsmežniecības virsmežzinis.
Cita pieredze
1976.-1981. – Ērgļu jauniešu deju kolektīva vadītājs;
1984.-1987. – TDA "Cesvaine" mākslinieciskais vadītājs;
1980.-1990. – Cesvaines vidējās paaudzes deju kolektīva vadītājs;
2005.-2009. – Cesvaines novada domes deputāts, domes priekšsēdētāja vietnieks.
10.11.2022. – pašlaik – Madonas novada domes deputāts
2000. gadā piešķirts Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas augstākais apbalvojums – medaļa "Par centību";
2006. gadā VMD balva nominācijā "Jaunu ideju atbalstītājs".
11.11.2022.