Sabiedrībai ir tiesības zināt valsts pārvaldē nodarbināto atalgojumu, taču ekspertiem nav vienprātības, cik lielā mērā informācija par algām būtu izpaužama. Par to, kā nodrošināt iespēju sekot līdzi amatpersonu un darbinieku nodarbinātības un atlīdzības jautājumiem, biedrība "Sabiedrība par atklātību – Delna" (Delna) 4. novembrī rīkoja tiešsaistes ekspertu forumu un publisko diskusiju.
Par daļēju iedvesmu diskusijas rīkošanai kalpojusi valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reforma, kas stājās spēkā šā gada 1. jūlijā. Tā paredz atlīdzības līdzsvarošanu valsts augstākajām amatpersonām, samērojamību darba tirgū, uzlabotu elastīgumu un atlīdzības izmaiņu dinamiku. Likuma ietvars ir valsts amatpersonas, Saeimas deputāti, pašvaldību deputāti, valsts, pašvaldību iestāžu, tiesu, prokuratūru darbinieki, ārstniecības personas, kas sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus (ne privātajās kompānijās nodarbinātās). Likuma tvērumā nav pedagogi, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās strādājošie.
Tāpat arī Valsts kontroles revīzijā konstatētais, ka būtībā pastāv "bagātās" un "nabagās" ministrijas, kurās atalgojumi, piemaksas var atšķirties pat ļoti ievērojami. Šai nevienlīdzībai jāpanāk risinājums līdz 2027. gadam.
"Delna" atgādināja, ka 2019. gadā stājās spēkā Satversmes tiesas (ST) spriedums par pastāvošās normas neatbilstību Satversmei, proti, normas pieņemšanas process neesot atbildis labai likumdošanai. "Nav runa, ka tiesa būtu uzskatījusi, ka pats atklātības princips būtu slikts," uzsvēra "Delnas" padomes priekšsēdētāja vietniece Evita Goša. Tomēr attiecīgi amatpersonu gūtā atlīdzība vairs netiek publiskota iestāžu mājaslapās. Nelielu ieskatu var gūt tikai no valsts amatpersonu deklarācijām, taču tās tiek iesniegtas tikai reizi gadā, kā arī deklarācijas nav jāiesniedz valsts pārvaldē nodarbinātajiem darbiniekiem.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča piekrita, ka atklātības princips pats par sevi neesot slikts, jautājums esot par to, cik daudz informācijas publiskot.
"Sabiedrībai būtu jāzina, kādā veidā tiek izlietoti budžeta līdzekļi, tajā skaitā arī pašvaldības. Un, lai gan arī tie, kas strādā valsts, pašvaldību iestādēs, zināmā mērā ir publiskas personas, viņiem arī ir sava privātā dzīve, atalgojums, ko viņi saņem – šīs privātās dzīves sastāvs," sprieda Kristīne Kinča. Viņa rosināja publiskot algu fondu procentuāli, cik tas sastāda pret kopējo budžetu, vai, piemēram, algu apmērs "no-līdz", bet noteikti ne "vārds, uzvārds, personas kods un pretim saņemtais konkrētais atalgojums"," uzsvēra Kristīne Kinča.
Savukārt finanšu ministra padomnieks budžeta jautājumos Ints Dālderis pauda pretēju viedokli – vairāk nekā 10 gadu viņa vārds, uzvārds, personas kods arī atradies pretim konkrētam, publiski norādītam atalgojumam, un viņš tajā nesaskatījis nekādu problēmu.
"Tanī laikā, kad bija šī sistēma, nebija nevienas sūdzības no 10 tūkstošiem personu, kas šādā veidā tika publiskots. Ja vēlies strādāt par publiskiem līdzekļiem, esi tam gatavs. Ja kādam ir jautājumi, kādēļ tādu algu saņem, nevajadzētu arī būt problēmām izskaidrot. Zinu ST spriedumu, un argumentu, ka nebūtu ievērota procedūra, ko ļoti noraidu. Jo biju entajās darba grupās Saeimā, un procedūra tika ievērota visaugstākajā mērā. Tad man ļoti daudz jautājumu par kompetenci, kas sastādīja šo spriedumu," pauda Ints Dālderis, pieļaujot, ka sūdzība, iespējams, nākusi no grupas cilvēku, kas nevēlējušies, lai konkrēti viņu ienākumi tiktu publiskoti.
Ints Dālderis arī uzsvēra, kādēļ šāda norma – publiskot amatpersonu un darbinieku atlīdzības – nepieciešama. Tas veicinātu uzticību valsts pārvaldei, kapitālsabiedrībām, kas šobrīd ir zema. Tāpat tas ļautu nākotnē veidot saprātīgu un pareizu atalgojuma politiku – lai darbinieki gan būtu nodarbināti pilnā apmērā, gan būtu pienācīgi atalgoti. Algu fonda procentuāla vai līmeņu atspoguļošana neko nedotu. Ints Dālderis argumentēja, ka jau šobrīd ir konkrēts personu loks, par kuru atalgojumu informācija tiek publicēta, lai gan arī viņiem ir sava personiskā dzīve. Tāpat viņš atgādināja, ka ir valstis, pārsvarā ekonomiski attīstītākas, kur visu cilvēku ienākumi ir publiski pieejami – interesentam gan ir jāautorizējas, lai šāda informācija nepārtaptu par parastu ziņkārību.
Viņa ieskatā šobrīd būtu aktuāli jautājuma risināšanu pārņemt jaunievēlētajai Saeimai, laikus arī konsultējoties ar ST vai ekspertiem, lai nebūtu iespējas procedūru interpretēt kā juridiski neatbilstošu.
Arī bijusī Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama akcentēja – ne viņai, ne darbiniekiem savulaik neesot bijušas pretenzijas algu publiskošanai. "Ja eju uz publisko pārvaldi, jārēķinās ar to, ka mana alga, manas darbības ir caurskatāmas," viņa uzsvēra.
"Jau ieskanējās "bagātās", "nabagās" ministrijas; valsts, publiskajā pārvaldē un arī starp kapitālsabiedrībām šīs milzīgās atšķirības pastāv. Un tie, kas saņem mazāk, noteikti gribētu, lai situācija mainītos. Ko no šīs publiskošanas iegūstam un kā ar to rīkojamies? Ne tikai sabiedrību informēt, bet arī apliecināt, ka nejēdzības beigsies. Kā valsts augstākās amatpersonas atrod iespēju apvienot piecus amatus padomēs? Sabiedrība grib gūt pārliecību, ka ne tikai kapitālsabiedrības slikts vadītājs tiek atlaists, bet viņš neaiziet ar vairākiem simtiem tūkstošu atlaišanas pabalstu. Ar šo informētību sabiedrība arī zaudē uzticību valsts pārvaldei, kā tā tiek galā ar šīm problēmām. Noteikti vajag publisku atalgojuma informāciju, bet arī procesuāli, kā tas tiks risināts," komentēja Skaidrīte Ābrama.
S. Ābrama sprieda, ka šīs diskusijas turpināšana būtu pašreizējās Saeimas, valsts un pašvaldību komisijas uzdevums. Tā kā arī citos jautājumos gan pašas pašvaldības, gan nevalstiskās organizācijas, gan citas iestādes saskaras ar lielu birokrātiju, daudziem jautājumiem un problēmām, būtu rosināma efektīvas publiskās pārvaldības apakškomisijas izveide. "Citādi mums tās diskusijas tādas, ka pēc 10 gadiem tikai kaut kāds risinājums varbūt redzams," vērtēja Skaidrīte Ābrama, atsaucoties uz kūtro virzību valsts pārvaldē pēc sabiedrībai nozīmīgu jautājumu aktualizēšanas.
Diskusijas noslēgumā "Delna" apliecināja, ka šī jautājuma sakarā turpinās iedzīvotāju parakstu vākšanu portālā Manabalss.lv, kā arī vērsīsies 14. Saeimā.
8.11.2022.