No 9. līdz 11. oktobrim Portugāles pilsētā Loule notika NEMO (Network of European Museum Organizations) Eiropas Muzeju konference.
Pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda piešķirtajai radošajai stipendijai, konferencē piedalījās arī Madonas muzeja izglītojošā darba nodaļas vadītāja un Latvijas Muzeju biedrības (LMB) priekšsēdētāja Zane Grīnvalde.
– Lūdzu, pastāsti par konferences mērķiem, uzdevumiem un organizāciju!
Zane Grīnvalde: – Eiropas Muzeju konferenci organizē Eiropas Muzeju organizāciju tīkls (NEMO), kas šogad atzīmēja savu 30. dzimšanas dienu. NEMO pārstāv visu Eiropas muzeju kopienu, teju 30 000 muzeju no 40 valstīm. LMB ir šī lielā tīkla biedrs kopš 2010. gada. NEMO galvenie darbības mērķi ir sadarbība, muzeju pārstāvība, pieredzes apmaiņa, izglītošanās un dalīšanās pieredzē.
Konferences tēma bija par pārmaiņām, kas sākas muzeju iekšienē, un to, kā veidojas stabili un noturīgi muzeji dažādu izaicinājumu krīzes apstākļos. Konferences mērķis –
runāt un diskutēt par muzeju nozares izaicinājumiem, kas pēdējo divu gadu laikā bijuši ļoti aktuāli. Konferences uzdevums bija sniegt Eiropas muzeju kopienai pārliecību par dažādiem rīkiem un paņēmieniem, kā muzeji var būt inovatīvi, veiklāki un elastīgāki šajā mainīgajā pasaulē, iedvesmot darbiniekus pieņemt jaunus izaicinājumus un izkāpt no ierastajiem rāmjiem, nodrošinot muzeju gatavību nākotnes izaicinājumiem. Konferencē bija gan teorētiska rakstura lekcijas, gan praktiski pieredzes stāsti, ar kuriem dalījās muzeju nozares speciālisti.
Un, protams, konferences laikā izskanēja atbalsts Ukrainas muzeju darbiniekiem un raizes par muzeju bagātā mantojuma saglabāšanu Ukrainā. Eiropas muzeji ir kopā ar Ukrainu un iesaistās palīdzībā tā, kā to var un kādas ir spēju robežas.
– Kas ir ilgtermiņa un iespējami ātra termiņa īstenojamās lietas muzejos?
– Šā gada tēma bija aktuāla arī Latvijas muzeju nozarei. Muzejus skārusi kovida pandēmija, arī Latvijas muzejnieki ir iestājušies par stingru Krievijas nosodījumu attiecībā uz karu Ukrainā, arī mums nav sveši krīzes izaicinājumi, kuriem bieži neesam gatavi. Mūs uztrauc finansējuma samazināšana un mantojuma saglabāšana, energokrīze. Vēlamies noturīgus muzejus, kas ir stabili jebkuros apstākļos. Konferences sekcijas bija sadalītas, pievēršot uzmanību katrai no minētajām tēmām. Tā kā Latvija ir pilnvērtīgs NEMO biedrs, pirmajā konferences dienā piedalījos NEMO direktoru sanāksmē. Līdz ar to jau sākumā guvu iedvesmu visai konferencei, varēju pārskatīt LMB darbību Latvijā, tās plusus un izaicinājumus. Faktiski dienas pirmā daļa vairāk bija vērsta uz LMB darbību, būtisks bija visas nozares pārstāvības faktors. Ļoti palīdzēja savstarpējās diskusijas un tā saucamais "ātrais randiņš", kura ietvaros ierobežotā laikā bija iespēja pārrunāt svarīgus jautājumus ar gandrīz katras valsts muzeju organizācijas pārstāvi un pēc tam tos apkopot, izveidojot Eiropas muzeju organizāciju aktuālo problēmjautājumu pārskatu. Tāpat būtiska bija lekcija par to, kā maza organizācija ar ierobežotiem cilvēku un finanšu resursiem var pēc iespējas labāk sasniegt izvirzītos mērķus, izvērtējot spējas, izaicinājumus, klupšanas akmeņus.
Iegūtās teorētiskās zināšanas varēja apvienot ar praktisku darbību, pēc iespējas labāk izprotot konkrētus nozarei radītos rīkus. Piemēram, Somijas Muzeju asociācija kopā ar citām partnervalstīm radījusi rīku, kā izmērīt muzeju ietekmi uz sabiedrību. Tas sniedz iespēju muzejiem kritiski palūkoties uz savu darbību un, izmantojot dažādus rīkus, izmērīt sava muzeja ietekmi uz sabiedrībā aktuāliem jautājumiem. Vai arī astoņi likumi starpnozaru domāšanai, kā muzeji var uzlabot savu tagadējo darbību, pielāgot to krīzes situācijai. Tie ir rīki, kas izmantojami uzreiz. Ir tikai nepieciešama vēlme mainīt, darīt un skatīties kritiski. Ar to saistīta vēl kāda konferences sekcija – prasme atzīt kļūdas un dalīties tajā ar citiem. Un te mūsu Latvijas muzeju speciālistiem daudz jāmācās. Mums nepatīk atzīt savas kļūdas un kur nu vēl ar tām dalīties sabiedrībā. Vēlamies stāstīt par labās prakses piemēriem, labiem projektu rezultātiem, bet kaunamies par neveiksmēm. Konferences ietvaros četri muzeju speciālisti no dažādām valstīm 120 cilvēku auditorijas priekšā stāstīja par savu neizdošanos, izejot soli pa solim notikumu virknei, kas noveda pie kāda projekta fiasko. Šie stāsti bija iedvesmojoši un izpelnījās ikviena aplausus. Un tā ir viena no lietām, ko gribētu ieviest savā ikdienas darbā, savu projektu īstenošanas praksē. Apzinoties un izvērtējot kļūdas, varam nonākt pie labāka rezultāta nākotnē.
Varu teikt, ka ikkatra lektora runā izskanēja ieteikumi, pamudinājumi, ko iespējams izmantot arī darbā Madonas muzejā vai LMB, lai skatītos uz lietām no cita skatpunkta.
Izvērtējot dzirdēto, izdalāmas vairākas tēzes, kam vērts sekot. Darīt par vienu lietu mazāk, jo, iespējams, kaut kas, ko darām, šodien vairs nav aktuāli. Atzīt kļūdas, mācīties no tām, jo kļūdas ir mācību process un var aizvest pie lielākām inovācijām. Būt gatavam riskēt. Ir skaidrs, ka inovācijas sākas tur, kur izkāpjam no komforta zonas. Tādēļ jāapzinās riski, jābūt gataviem kļūdām, lai sasniegtu vēlamo rezultātu. Vaicāt nevis ko mēs darām, bet – kāpēc.
– Vai bija iespēja dalīties ar Latvijas, tai skaitā Madonas, muzeju labo praksi?
– Latvijas muzeji uz Eiropas muzeju fona izskatās labi, ja runājam par dažādām digitalizācijas lietām – krājuma priekšmetu digitalizācija, dažādas datu bāzes, virtuālās izstādes un virtuālās tūres, aktīva darbošanās sociālo tīklu vidē. Šajā ziņā ar kolēģi Elīnu Vikmani bijām priecīgas, dzirdot pieredzes stāstus kaut vai no Portugāles muzeju pārstāvjiem, kur manījām, ka ar mūsu digitalizācijas prasmēm esam pat priekšā. Vai arī daloties ar savu pieredzi, kā Latvijas muzeji uzrunāja apmeklētājus kovida pandēmijas ietvaros.
Latvijas muzeji tika uzteikti vēl vienā nozīmīgā jomā, runājot par Ilgtspējīgas attīstības mērķiem un par LMB mērķtiecīgo darbu šo mērķu lokalizēšanā, un Latvijas muzeju stāstos ar saviem labās prakses piemēriem, kas sasaistās ar ANO 17 Ilgtspējīgas attīstības mērķu datu bāzi. Tas iepriecina, jo šī datu bāze veidota divu gadu garumā un joprojām tiek papildināta. Latvijas muzeju darbs ir pamanīts.
Piedaloties meistardarbnīcās, par pamatu dažādu jautājumu analīzei ņēmu tieši Madonas muzeju, tā darbu ar apmeklētājiem, daudzveidīgo krājumu un no savas puses dalījos ar piemēriem, kā izglītojošo nodarbību veidā vēstu par apkārtējo vidi, pilsētbūvniecību un kā tādā ceļā var iesaistīt jauniešus domāt par ilgtspējīgas vides veidošanu.
– Svarīgi ir dalīties ar iegūtajām zināšanām.
– Daļēji to īstenoju 13., 14. oktobrī. Pateicoties UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un British Council pārstāvniecības Latvijā sadarbībai, Latvijā viesojās viens no vadošajiem Ilgtspējīgas attīstības mērķu ekspertiem Henrijs Makgī (Henry McGhie), un galvenais sarunu temats bija muzeji un katastrofu risku mazināšana. 14. oktobrī
H. Makgī viesojās Madonā, Madonas muzejā un Madonas Valsts ģimnāzijā. Jāpiemin, ka viņš ir viens no vadošajiem ekspertiem arī NEMO pārstāvju vidū. Runājām tieši par Ilgtspējīgas attīstības mērķu izpratnes veicināšanu, lokalizēšanu un sasniegšanu muzeju nozarē visā Eiropā.
Esmu pateicīga Madonas Valsts ģimnāzijai un Madonas pilsētas vidusskolai par atsaucību un jauniešu drosmi un spēju paust savu viedokli, tiekoties diskusijā. Tā bija lieliska iespēja uzklausīt augsta līmeņa ekspertu tepat mājās un – galvenais – uzklausīt jauniešu vēlmes, ieteikumus un idejas par to, kādu viņi vēlas redzēt savu pilsētu, kādā Madonā viņi vēlas dzīvot 2030. gadā. Šāda veida pasākums bija brīnišķīgs sadarbības piemērs muzejam kā kultūras mantojuma organizācijai ar izglītības iestādēm un starptautiska mēroga ekspertu. Ar jauniešu ieteikumiem aicinu iepazīties Madonas muzeja mājaslapā.
Otra pievienotā vērtība H. Makgī vizītei Latvijā ir dalība Madonas muzeja projekta realizācijā, lai radītu tiešsaistes programmu "Es un vide man apkārt". Programmas ietvaros skolēniem būs vairāku ekspertu video, un viens no tiem ir ar H. Makgī dalību.
Rezumējot jāsaka, ka šādās konferencēs gūtās zināšanas un kontakti ir viena no iespējām, kā īstenot projektus. Man tā bija iespēja gūt pārliecību par savu ideju nozīmību, to, ka mēs visi esam tikai cilvēki un mums ir tiesības kļūdīties. Svarīgi šīs kļūdas atzīt, nebaidoties no sabiedrības vai nozares nosodījuma. Personiski es guvu enerģiju dzirdēto īstenot savā darbavietā un savā nozarē, kas zināmā mērā dod drosmi mēģināt izkāpt ārā no sev tik drošās vietas un riskēt sasniegt jaunus mērķus un izaicinājumus. Drosmi vēlos novēlēt ikvienam muzeju darbiniekam Latvijā, lai mēs veidotu spēcīgu, iekļaujošu un stabilu muzeju nozari.
28.10.2022.