17. oktobra komitejas sēdē deputāts Andrejs Ceļapīters aktualizēja jaunieviesto kārtību pašvaldības mājaslapas sadaļā „Jautā pašvaldībai", kurā jau kādu laiku uz iedzīvotāju uzdotajiem jautājumiem vairs netiek publiski sniegtas pašvaldības atbildes. Viņš jautāja, kādēļ šāds „dzīvās komunikācijas" rīks ar sabiedrību slēgts, kā arī rosināja to atjaunot.
Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs gan uzsvēra, ka sadaļa nav slēgta, iedzīvotājiem joprojām esot iespēja uzdot interesējošos jautājumus pašvaldībai, tikai šobrīd atbildes tiekot sniegtas individuāli. No vairākiem iedzīvotājiem arī bijis lūgums, lai atbildes netiktu publiskotas.
Pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Egils Kazakevičs informēja, ka sadaļa „Jautā pašvaldībai" kopš šā gada februāra no foruma formāta pārtapusi par individuālu jautājumu-atbilžu saņemšanas platformu iedzīvotājiem.
– Lapas kodējums neļauj pārveidot jautājumu, līdz ar to saskārāmies ar problēmu, ka daži no uzdotajiem jautājumiem bija nenormatīvā leksikā, diezgan liela daļa – arī personas godu un cieņu aizskaroši. Konsultējoties arī ar citām pašvaldībām, pārņemot viņu labo praksi, piemēram, lielās pilsētas – Rīga, Rēzekne, Liepāja, arī Madonai līdzvērtīgas pilsētas – Saldus, Smiltene, Limbaži, principā lielākā daļa pašvaldību pārgājušas uz šādu formātu. Sadaļu neveido kā forumu, kur cilvēki var uzdot un lasīt teju visu iespējamo, kaut kādam filtram ir jābūt, – problēmas ar jautājumu uzdevēju kultūru iezīmēja Egils Kazakevičs. Viņš arī uzsvēra, ka pēc normatīvajiem aktiem pašvaldībai neesot pienākums sagatavot atbildes uz anonīmi uzdotiem jautājumiem. Turklāt sakarā ar administratīvi teritoriālo reformu sadaļas pārveidošana šobrīd esot starpposmā. Ar laiku plānā esot izveidot interaktīvu problēmkarti, kur iedzīvotāji varētu atzīmēt, piemēram, vietu ar pārrautu ūdensvadu, nedegošu ielu apgaismojumu vai citu sadzīvisku problēmu.
Atgriežoties pie atbilžu publiskošanas uzdotajiem jautājumiem, viņš uzsvēra, ka arī interneta portāli (piemēram, delfi, apollo, tvnet) pamazām atsakās no anonīmi iesūtītu jautājumu skaidrošanas publiskajā telpā.
– Laikā no februāra jautājumu skaits ir samazinājies, taču tie ir kļuvuši kvalitatīvāki. Domāju, arī darbiniekiem ir patīkamāk gatavot atbildes, zinot, ka cilvēkam, kas jautājumu uzdeva, tas tiešām interesē. Līdz sadaļas pārveidei cilvēkam nevajadzēja reālu e-pastu, bieži vien arī varēja redzēt, ka e-pasts nav īsts, ka uzdod jautājumu, lai patīksminātos. Pašvaldības administratīvais resurss nebūtu jātērē, lai sagatavotu bezmērķīgas atbildes vakuumam, – viedokli pauda Egils Kazakevičs.
Andrejs Ceļapīters iebilda, ka nenormatīvo leksiku no jautājumiem varētu izslēgt, ieviešot kādu autorizēšanās rīku, lai jautājumu iedzīvotājs uzdotu ar savu reālo vārdu. Līdzīgu viedokli pauda arī deputāts Andris Dombrovskis: – Vajadzētu uztaisīt 100% reģistrēšanos mājaslapā, neredzu nekādas problēmas tajā. Tiklīdz pieprasīsim uzrakstīt savu vārdu, uzvārdu, verificēties, cilvēks simtreiz padomās, ko uzrakstīt. Bet mēs tādā veidā būtu ļoti atbildīga pašvaldība un atbildētu uz visiem jautājumiem, – galu galā mēs taču tādi esam.
Andrejs Ceļapīters uzsvēra, ka tā ir dzīvā komunikācija, iespēja līdzcilvēkiem sekot līdzi aktualizētajiem jautājumiem.
– Saprotu, ka ērtāk ir nolīst kabinetos, it kā individuāli atbildēt. Man uzreiz pirmā asociācija ir ar mūsu austrumu lielo kaimiņu. Pirmais solis uz slēgtas vai nodalītas no sabiedrības pārvaldības modeli, – salīdzināja Andrejs Ceļapīters, apšaubot individuālo atbilžu sniegšanas operativitāti un uzsverot, ka arī kā deputāts nereti neesot saņēmis individuālo atbildi uz pašvaldībai uzdotajiem jautājumiem.
Deputāte Sandra Maksimova savukārt rosināja pārņemt citu oficiālo iestāžu pieredzi, kad atbildes uz vairākiem iedzīvotājiem aktuāliem jautājumiem ir iespējams apskatīt publiski. Tādējādi jautājumi savu reizi arī nedublētos; savukārt, ja nepieciešams kāds papildinājums vai precizējums, iedzīvotājs to varētu jautāt jau individuāli.
Gatis Teilis piekrita, ka šāda labā prakse ir gan vairākām iestādēm, gan uzņēmumiem, gan arī citām pašvaldībām, kuru dēvē par „biežāk uzdotajiem jautājumiem". Viņš piekrita, ka sagatavot atbildes uz katru individuālo jautājumu varētu prasīt lielus darbaspēka resursus, jo sevišķi, ja tie uzdoti anonīmi. – Ja var tehniski atrisināt autorizēšanos, lai jautājumu neuzdod „Maija Saulīte", bet gan konkrēti „Gatis Teilis", tas varētu būt otrs risinājums. Tādā formātā, kā bija līdz šim, sadaļu noteikti nevajag, – vērtēja deputāts.
Agris Lungevičs skaidroja, ka autorizācijas ieviešana esošajā mājaslapā bijusi problemātiska, taču solīja izskatīt šādu iespēju; kā arī turpmāk publiski apkopot atbildes uz tiem iedzīvotāju jautājumiem, kuri varētu būt aktuāli vairākumam sabiedrības.
26.10.2022.